E. Francmaņa portrets studiju laikā Maskavā. 1903. gads.


1928. gadā par “nopelniem valsts desmit gados” E. Francmanim piešķirts trešās šķiras Triju zvaigžņu ordenis. Līdz 1950. gadam E. Francmanis ieņēma Dobeles pilsētas un apkārtnes slimnīcas galvenā ārsta amatu, taču darbu slimnīcā ķirurģijas un rentgenoloģijas jomās turpināja līdz 1954. gadam.

E. Francmanis ar sievu Milliju un meitu. 20. gs. 30. gadi.


Dobeles pilsētas dome, valde un darbinieki, 1925. - 1928. gads. E. Francmanis - pirmajā rindā trešais no kreisās puses.

E. Francmanis kopā ar namdari Jāni Unduli bijis iniciators arī viena no veiksmīgākajiem 20. gs. pirmās puses Dobeles uzņēmumiem dibināšanai. 1929. gadā darbu uzsāka būvniecības, mēbeļu un betona rūpniecības sabiedrība “Spars”. Ēkas uzņēmuma darbībai tika celtas uz E. Francmanim piederoša zemes gabala Baznīcas ielā.

Dobeles draudžu ērģelnieka un skolotāja Pētera Francmaņa (1844-1918) ģimenē dzimušais Edgars Francmanis 1903. gadā saņēma ārsta diplomu Maskavas universitātes medicīnas fakultātē. Pāris gadus strādājis Maskavas guberņā, 1905. gadā Francmanis atgriezās dzimtajā pilsētā un atvēra ārsta privātpraksi. 1914. gadā, Pirmā Pasaules kara laikā ārsts iesaukts kara dienestā.
1915. gada februārī E. Francmanis sniedzis pirmo palīdzību kaujā ievainotajam ģenerālim Jānim Balodim.
Tajā pašā gadā ārsts nonācis vācu gūstā. Šajā laikā Francmanis ticis nodarbināts vairākās gūstekņu nometnēs kā krievu gūstekņu ārsts. 1917. gadā mēģinājis bēgt, taču neveiksmīgi, kā rezultātā pusgadu pavadījis izolācijas ieslodzījumā. 1918. gada rudenī radusies iespēja atgriezties Dobelē, kur pavadījis turpmākos darba un dzīves gadus.


E. Francmanis Pirmā Pasaules kara laikā.
E. Francmaņa portrets. 20. gs. 30. gadi.


Paralēli darbam slimnīcā E. Francmanis aktīvi strādājis arī pilsētas domē, kurā ievēlēts jau kopš tās pirmajām vēlēšanām 1920. gada 11. janvārī. E. Francmanis aktīvi iesaistījās ne tikai veselības aprūpes, bet arī citu sociāli nozīmīgu jautājumu risināšanā.  Piemēram, Francmanis bija viens no Dobeles vidusskolas dibināšanas iniciatoriem. Skolas, kuru veidotu vispārizglītojošā un lauksaimniecības nodaļa, projektu E. Francmanis izstrādājis kopā ar brāli, skolotāju un vēlāko vidusskolas direktoru Ernestu Francmani (1884-1935). 20. gs. 40. gados tapušā autobiogrāfiskā aprakstā E. Francmanis atzīmējis ieceri veikt pārbūves darbus Dobeles pilsdrupās, lai tur ierīkotu izglītības iestādi.


Dobeles pilsētas dome, valde un darbinieki. 1928. - 1931. gads. E. Francmanis - pirmajā rindā otrais no labās puses.

Uzņēmuma "Spars" darbinieki pie ēkas Baznīcas ielā. 20. gs. 30. gadi.

Galdnieki uzņēmuma "Spars" mēbeļu cehā. 1932. - 1933. gads.

Gan preses izdevumos, gan Dobeles Novadpētniecības muzeja zinātniskās izpētes materiālu krātuvē pieejami vairāki slimnīcas pacientu un citu laikabiedru atmiņu stāstījumi par ārstu E. Francmani un dažādām norisēm slimnīcā. Laikabiedru atmiņas atklāj E. Francmani kā pašaizliedzīgu un sirsnīgu personību. Taču nepieciešamības gadījumos ārsts bijis arī stingrs un prasīgs, nekad nevairījies no smagiem darbiem.


Skats uz E. Francmaņa dzīvojamo namu 20. gs. II pusē.






1990. gadā Dobelē E. Francmaņa vārdā nodēvēta iela - agrākais Baznīcas ielas posms no Muldavas ielai līdz domes laukumam.

20. gs. 30. gados šeit uzcelta ārsta dzīvojamā māja. Būvprojekts tapis ar E. Francmaņa līdzdalību un 1932. gadā apstiprināts Dobeles pilsētas valdē. Vairākus gadu desmitus nams bijis mājvieta E. Francmaņa dzimtai.

1988. gadā Dobeles pilsētā rīkota parakstu vākšanas akcija, lai panāktu arī Dobeles slimnīcas nosaukšanu Edgara Francmaņa vārdā. Muzeja kolekcijā saglabājušies saraksti liecina, ka atbalstu iecerei ar savu parakstu pauda vairāki simti dobelnieku.

Aicinājums Dobeles slimnīcai piešķirt E. Francmaņa vārdu. 1988. gada 5. jūlijs.


Ārsts Edgars Francmanis ilgstoši palicis savu laikabiedru, kolēģu un pacientu atmiņā. Par to liecina kāds 1959. gadā laikrakstā "Brīvais Darbs" publicēts raksts. Tas vēsta par vēstuli, ko Dobeles slimnīca saņēmusi vairākus gadus pēc E. Francmaņa nāves. To sūtījis Otrā Pasaules kara laika gūsteknis Nikolajs Fiļimovs, izsakot pateicību ārstam personīgi un slimnīcas kolektīvam kopumā par sniegto palīdzību.

Vēstule liecina gan par slimnīcas vadītāja, gan visa personāla pašaizliedzību, profesionālās ētikas un nostājas saglabāšanu jebkāda valdošā režīma apstākļos.

Vēstule no Tbilisi. Laikraksts "Brīvais Darbs", 1959. gads, 142. numurs.

 Tālr. +371 63721309;  +371 63700181; +371 29436379      E-pasts    muzejs@dobele.lv         Brīvības iela 7, Dobele, LV 3701

Izstāžu zāles darba laiks:
P.     SLĒGTS
O.    11.00 - 18.00
T.     11.00 - 18.00
C.     11.00 - 18.00
P.     11.00 - 18.00
S.     11.00 - 16.00
Sv.    SLĒGTS

Muzeja speciālisti pieejami darba dienās 9.00-17.00

 .