21.novembrī notika mākslinieces un rakstnieces Hildas Vīkas romāna “Dobeles karalis” atvēršanas svētki. Romāns “Dobeles karalis” sarakstīts 20.gs. 50.gados Dobelē. Par tā eksistenci zināja tikai daži cilvēki. Vairāk kā pēc sešdesmit gadiem tiek izdots romāna pirmizdevums, kas publicēts pēc Dobeles Novadpētniecības muzeja krājuma manuskripta. Romānā saglabāta autores izmantotā leksika un rakstība. Izdevumu papildina arī Hildas Vīkas zīmējumi. Romāna izdošana ir nozīmīgs kultūrvēsturisks notikums Latvijas 100-gadē.
Hilda Vīka (1897-1963) ir pazīstama 20.gs. vidus māksliniece. H.Vīka ir atstājusi plašu mantojumu ne tikai glezniecībā, bet arī literatūrā, kas ir maz pētīts. Ļoti iespējams, savulaik H.Vīkas daiļrade netika aktualizēta tā laika valdošās ideoloģijas īstenoto represiju dēļ, kas skāra autori kā literāta Viktora Eglīša (1877-1945) sievu. Kā represēta rakstnieka sievai un trimdā aizbraukuša brāļa (Ludviga Vīka) un padēla (Anšlava Eglīša) radiniecei, Vīkai nācās klusēt un samierināties.
Hildas Vīkas rakstnieces pūrā ir vairākas grāmatas, bet tās visas izdotas 20.gs. 30.-40.gados. H.Vīka kā rakstniece un viņas mākslinieciskā pasaule analizēta maz, latviešu literatūrzinātnē par H.Vīkas daiļradi padziļinātu pētījumu nav, fragmentāri vērtējumi vien ir 20.gs. 30.gadu preses publikācijās, Ligitas Bīberes ievads Hildas Vīkas stāstu izlasei “Pajumts” (1985.gadā), izdots atmiņu krājums “Hilda Vīka atmiņās, mākslā, rakstniecībā” (1997.gads). Grāmata aktualizē H.Vīkas literāro mantojumu, rosinātu diskusijas un, iespējams, veicinās jaunus pētījumus.
Grāmatā rādīts spilgts varonis Jankus Zaķenmaiss- Dobeles karalis- cilvēks, kurš prot negodīgā ceļā, ar krāpšanu panākt savas mantas stāvokļa uzlabošanos. Romāna tematika nav zaudējusi savu aktualitāti arī mūsdienās. Cauri romānam vijas viegla ironija un sāpe. H.Vīka kā jau gleznotāja ir paspilgtinājusi krāsas- tēli ir reāli, brīžiem pat pārspīlēti un groteski. Lasītāju rosina meklēt atbildes uz jautājumu: kādas ir vērtības cilvēka dzīvē.
No sarakstes starp H.Vīku un viņas brāli Ludvigu Vīku, var secināt, ka romāna tēli ir reāli pastāvējuši un dzīvojuši blakus. Galvenā varone ir māksliniece, kuras dzimtajā mājā ievācas dzīvot īrnieki. Kaut romāna nosaukums ir “Dobeles karalis”, pati pilsēta paliek fonā, priekšplānā izvirzās notikumi ap literāro varoni. Romānu būtībā var uzskatīt par psiholoģisko dienasgrāmatu- tajā ir pārdomas un vērojumi par notiekošo.
Inese Zandere grāmatas ievadā raksta: “..jāstāda Dobeles karalis priekšā kā viens no grāmatas galvenajiem varoņiem, spilgts (un te labi iederētos arī daudzi citi raksturojumi, piemēram– trekni sabiezināts, verdoši sakāpināts vai reljefi izspīlēts) tēls, kuram autore devusi izsmējīgo Jankas Zaķenmaisa vārdu. Kandžas dzinējs un dzertuves uzturētājs, zvejas kantora meistars, kas zivis patur sev, dārzeņu palīgsaimniecības direktors, sudrablapsu turētājs, lopkautuves šefs, zaglis, blēdis, spekulants un kukuļotājs, milicijas priekšnieka protežē un pat kaut kādas medaļas īpašnieks, kam „tādas sirdsapziņas nav”, jo „pasaule taču ir taisni tāda, kādu mēs to redzam. Par blēdībām, zādzībām, slepkavībām soda tikai likums, ja pieķer, ja nepieķer, nesoda neviens. Bet pieķer tikai muļķus, gudro nekad nepieķer. Tas dzīvo, cepuri kuldams, līdz savai miršanai. [..] Lai muļķi pošas prom un dod vietu gudrākiem!” Taču grāmatā, ko izdod muzejs, nebūs grēkots, to pašu jautājumu uzdodot vēlreiz: kas tad ir Dobeles karalis? [..] Dobeles karalis, par spīti šķietami lepnajam titulam, kas slēpj melnu ironiju, [..] ir tikai nevēlams ieklīdenis. Tomēr laiks un vara ir viņa pusē, lai gan viņš nebūt nepārstāv represīvās vai politiskās aprindas– viņš tikai prot ar tām manipulēt. Un interese par prototipiem nozīmē visupirms interesi par šo laiku, par autores un Latvijas likteni.”
Grāmatas izdošanas komanda ir dobelnieki: korektore- Vija Elarte, ievadvārdus grāmatai rakstījusi Inese Zandere, dizainu un maketu veidojis mākslinieks Armīns Ozoliņš. Grāmata iespiesta SIA “Jelgavas tipogrāfija” 300 eksemplāros. Pateicoties realizētajiem projektiem, daļa grāmatu bezmaksas nonāks novada un skolu bibliotēkās. Grāmatu varēs iegādāties tikai Dobeles Novadpētniecības muzejā, plašākā tirdzniecībā tā nenonāks.
Projektu atbalsta: Valsts Kultūrkapitāla fonds, Zemgales Plānošanas reģions, Latvijas Valsts Meži, Dobeles novada pašvaldība, Dobeles Novadpētniecības muzejs, Dobeles vēstures biedrība.