Irinas Vorkales gleznu izstāde
Dobeles Novadpētniecības muzejā līdz 27.jūlijam apskatāma mākslinieces Irinas Vorkales gleznu izstāde.
Māksliniece darbojusies arī kā grāmatu ilustratore, strādājusi ar lietišķo grafiku un dizainu, porcelāna un zīda apgleznošanu, ekspozīciju dizainu un sienu gleznojumiem.
Irinas Vorkales darbu tēmas- sievišķīgā pasaule un greznas klusās dabas. Greznums nav mērķis, tie ir svētki, un vasaras Saulgrieži ir gada greznākais laiks.
Pati autore par saviem darbiem saka: “Visu, ko es gleznoju, es varētu dēvēt par Zelta gaismas atkarību. Tā mani paceļ, piepilda, liek sapņot, iedvesmo un ļauj lidot. Tas ir mans brīnums, ko gaidu atkal un atkal. Tas ir pārņēmis manu sirdi un būtību. Tāpēc visi mani darbi, gribot vai negribot, radīti Zelta Gaismas iespaidā. Nozīmīga tēma manās gleznās ir Sievietes pasaule. Sieviete un Mazulis. Jauna meitene uzplaukst par sievieti. Sieviete - brīnums. Brīnišķīgās Sievietes un visu izmēru Bērni manī rosina radošumu. Gaisma caur sievietes ķermeni izskatās līdzīgi kā caurspīdot olas čaumalu. Sievietes ķermenis + silti Zeltainā gaisma + atspīdumi = Gaismas Pils.
Gleznošanas process ir Irinas Vorkales meditācija, kurā viņa meklē harmoniju. Modeļi ir ap mākslinieci: draudzenes, vedeklas un mazbērni un viņu draugi utt. Katra gleznā attēlota meitene ir dzīvē noskatīts tēls.
Mākslinieces ģimenē ir profesionāli mākslinieki jau trīs paaudzēs, arī I.Vorkales mazmeitas nododas mākslas nodarbēm: izstādē būs redzami mazmeitu darbi: Alises apgleznots porcelāns, Emīlijas un Ellas darbi.
Irina Vorkale profesionālo izglītību ieguvusi J.Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā (1961-1973), Latvijas Mākslas akadēmijas Scenogrāfijas nodaļā (1974-1979). Izstādēs piedalās no 1972. gada. Latvijas Mākslinieku savienības biedre no 1985. gada. Personālizstādes bijušas Rīgā, regulāri piedalījusies grupu izstādēs Latvijā, Krievijā, Gruzijā, Spānijā, Austrālijā, ASV un citviet. Darbi atrodas Valsts Mākslas muzeja un Latvijas Mākslinieku savienības, Latvijas Kultūras ministrijas, mākslas muzeja "Arsenāls", Latvijas Kultūras fonda un citās kolekcijās.