Mākslas un dzejas dienas pasākumā izskan ideja par kultūrtelpu “HILDA”

Dobeles Novadpētniecības muzejs un Dobeles Mākslas skola 11. septembrī atvēra durvis ēkai Skolas ielā 9, tautā sauktai par “ģenerāļa māju” un sarīkoja dzejas un mākslas dienu Mākslas skolas pagalmā.

Pati Ēka Skolas ielā 9 celta 20. gs. 50. gados, saukta par “ģenerāļa māju”, bet pavisam nesen te vēl bija Dobeles sākumskolas bibliotēka un vēlāk Dobeles Mūzikas skolas klases.

Kas saista “ģenerāļa māju” un mākslinieci Hildu Vīku (1897-1963)? Pagaidām tikai domubiedru ideja šeit veidot māksliniecei veltītu kultūrtelpu, sauktu viņas vārdā. Māksliniece  20. gs. 50.- 60. gados turpat netālu, pāri ielai, gleznojusi Bērzes upi un slūžas. Noteikti gājusi garām šim namam daudzkārt, toreiz tas bija aizsegts ar augstu dēļu sienu, zaldātiem un “bobiku” pie sētas, ciemojusies netālu esošajās mājās Upes ielā.

Sanākot kopā domubiedriem, tika radīta ideja par kultūrteplu “HILDA” un radīts pasākums, lai pievērstu sabiedrības uzmanību šai vietai un ļautu iztēloties, ka šeit būtu radoša vide un ar laiku veidotos Skolas ielas- Mākslas kvartāls. Dobeles Novadpētniecības muzejs un Dobeles Mākslas skola cer, ka šeit,  Skolas ielā  9, ar laiku būs Hildas Vīkas darbu galerija un viņai veltīta ekspozīcija. Te kopā sanāktu mākslinieki, mūziķi, rakstnieki un citi domubiedri, kā arī izveidotos vieta neformālai mākslas izglītībai.

Pētot vēstures materiālus, pagaidām ziņas par ēku ir maz. 1993. gadā ēkā ierīkota kafejnīca “Zem eglītēm”. Tobrīd telpas pieder Krievijas armijai, kas māju izīrē. Dobeles pilsētas valdē tiek risināts jautājums par telpu pārņemšanu vai nomu Dobeles sākumskolas vajadzībām.  Dobeles sākumskola savu darbību uzsāka 1992. gada 1. septembrī Skolas ielā 11.

1993. gada  beigās ēka Skolas ielā 9 nonāk pilsētas pašvaldības īpašumā un tiek nodota apsaimniekošanai Dobeles sākumskolai. Ēka bija pirmais no Krievijas armijas atgūtais īpašums Dobelē.

1994. gada janvārī ēkā notiek Dobeles sākumskolas radošā darba centra atklāšana. Telpās iekārtota bibliotēka un neliela izstāžu zāle. Pirmā izstāde jaunajās telpās mākslinieces Līvijas Zariņas darbi. Pēc izstādes Līvija Zariņa saka: “Katrs dobelnieks zināja šo māju aiz augstās dēļu sētas ar niknu suni iekšpusē, krievu zaldātu pie vārtiem. Tagad šajā mājā dažās mājīgi iekārtotās istabiņās ir skolas bibliotēka, vairākas telpas bērnu veidojumiem no māla, ādas darinājumiem. Es iedomājos šo māju skaistu puķu un zaļumu ieskautu. Kad nogāzīs to šausmīgo sētu, arī Dobeles pilsētas iedzīvotāji varēs, tāpat garām ejot, ieskatīties šajā skaistajā stūrītī”.

Mūsdienās “briesmīgās” sētas vairs nav, bet māksliniecei Hildai Vīkai joprojām nav sava izstāžu telpa. Un varbūt ar laiku šeit būs īstā vieta “Hildai”, jo mākslinieces mājas ir zudušas Dobelei (vieta pie Ķestermeža, Tērvetes ielas pusē).

11. septembrī Dobeles Mākslas skolas pagalmā varēja baudīt Dobeles Mūzikas skolas audzēkņu koncertu, klausīties Hildas Vīkas dzejas un prozas lasījumus Dobeles Valsts ģimnāzijas skolēnu izpildījumā. Dzejniece Inese Zandere runāja par mākslinieci Hildu Vīku, kā arī iepazīstināja klātesošos ar saviem darbiem. Pasākuma izskaņā varēja noskatīties 1990. gadā veidotu dokumentālo filmu “Elefants” par Hildu Vīku.

Tā kā Hildai Vīkai  patika grezni tērpi un rotas, tad Mākslas skola  piedāvāja  papīra leļļu un tērpu veidošanu, ar kuru aizrāvās gan lieli, gan mazi pasākuma apmeklētāji.

Ēkā bija  apskatāma Hildas Vīkas oriģināldarbu izstāde, savukārt pie Dobeles Mākslas skolas pagalma žoga izveidota unikāla ārpus muzeja izstāde: mākslinieces Hildas Vīkas gleznu reprodukcijas. Gleznu oriģināli glabājas Dobeles Novadpētniecības muzeja krājumā. Paredzams, ka ārpus muzeja izstāde būs apskatāma visu septembra mēnesi. Reprodukcijās redzami darbi rudenīgās noskaņās, Dobeles ainavas, mākslinieces pašportreti, portrets kopā ar vīru Viktoru Eglīti un iztēlē radītas ainas. 

Pēc pasākuma Skolas ielā, Dobeles Novadpētniecības muzejs saņēma mākslinieces mantojuma glabātājas Ingrīdas Frickausas dāvinājumu- Hildas Vīkas gleznu “Sprauga sētā”- ar cerību, ka ēkā būs galerija.  

Paldies: Dobeles novada pašvaldībai, Inesei Zanderei, Dobeles Mākslas skolai, Dobeles Mūzikas skolai, Dobeles Valsts ģimnāzijai, Dārzkopības institūtam, Dobeles Pieaugušo izglītības un uzņēmējdarbības atbalsta centram, kā arī Dobeles Novadpētniecības muzejam.