LATDobeles Ev. lut. baznīcas fotogrāfijas. 20. gadsimta sākums.
Tagadējā pilsētas centra ainava nav iedomājama bez augstās Dobeles Ev.
lut. baznīcas torņa smailes. Taču ierastais skats ir daudz jaunāks nekā
varētu šķist. Vēl 20. gadsimta sākumā baznīcas tornim bija pavisam cita
forma. Par to liecina gan 1900. gadu sākumā veidotas pastkartes, gan
fotogrāfijas.
Sākotnēji vienīgā Dievkalpojumu noturēšanas vieta atradusies Dobeles pilī. Sava lūgšanu vieta bijusi gan Livonijas ordeņa brāļiem, gan hercoga ģimenes pārstāvjiem un pils pārvaldniekiem. Taču, laikam ejot, arī otrā Bērzes upes krastā attīstījās apdzīvotība, un radās nepieciešamība pēc baznīcas izveidošanas Dobeles miesta iedzīvotājiem, kas pils kapelu neapmeklēja.
Tiek uzskatīts, ka baznīcas celtniecība uzsākta pēc Livonijas ordeņa mestra Valtera fon Pletenberga iniciatīvas un pamatakmens likts 1495. gadā. Baznīcā paralēli darbojušās vācu un latviešu draudzes. Laika gaitā ēka piedzīvojusi vairākkārtējas ārējā veidola pārmaiņas. Pārbūves darbi visbiežāk skāruši tieši baznīcas torni. Nepieciešamību pēc atjaunošanas darbiem ietekmējuši gan ārējie apstākļi - negadījumi un ēkas nolietošanās laika gaitā, gan gadsimtu gaitā mainīgā arhitektūras stilu popularitāte. 17. gadsimtā tornis tiek pārbūvēts divreiz - 1624. un 1694. gadā. Gandrīz simts gadus vēlāk - 1788. gadā - tornī iesper zibens, un to atkal nepieciešams atjaunot. 1898. gadā pēc arhitekta Vilhelma Neimaņa (1849-1919) projekta uzcelts jauns tornis. Tieši šis būvniecības periods redzams fotogrāfijās.
19. gadsimta beigās, kad tiek atzīmēta baznīcas 400. gadadiena, radusies ideja par torņa paaugstināšanu. Iecere realizēta 1907. gadā, kad baznīcas tornis ieguva arī mūsdienās redzamo gotiskajam arhitektūras stilam raksturīgo formu. Pilsētas iedzīvotāji bijuši ieinteresēti un snieguši savu atbalstu torņa pārbūvei - Dobeles pasta priekšnieka kundze Emīlija Šiffere ziedojusi 500 rubļu. Gadu vēlāk tornī uzstādīts arī pulkstenis. Tā izveidošanu atbalstījusi toreizējā Dobeles pasta priekšnieka kundze Emīlija Šiffers, ziedojot 500 rubļu. Kopš tā laika baznīcas ārējais veidols palicis nemainīgs. Tagadējais baznīcas zvans ar uzrakstu “Modini. Mudini. Mierini.” uzstādīts un iesvētīts 1927. gadā.
Sākotnēji vienīgā Dievkalpojumu noturēšanas vieta atradusies Dobeles pilī. Sava lūgšanu vieta bijusi gan Livonijas ordeņa brāļiem, gan hercoga ģimenes pārstāvjiem un pils pārvaldniekiem. Taču, laikam ejot, arī otrā Bērzes upes krastā attīstījās apdzīvotība, un radās nepieciešamība pēc baznīcas izveidošanas Dobeles miesta iedzīvotājiem, kas pils kapelu neapmeklēja.
Tiek uzskatīts, ka baznīcas celtniecība uzsākta pēc Livonijas ordeņa mestra Valtera fon Pletenberga iniciatīvas un pamatakmens likts 1495. gadā. Baznīcā paralēli darbojušās vācu un latviešu draudzes. Laika gaitā ēka piedzīvojusi vairākkārtējas ārējā veidola pārmaiņas. Pārbūves darbi visbiežāk skāruši tieši baznīcas torni. Nepieciešamību pēc atjaunošanas darbiem ietekmējuši gan ārējie apstākļi - negadījumi un ēkas nolietošanās laika gaitā, gan gadsimtu gaitā mainīgā arhitektūras stilu popularitāte. 17. gadsimtā tornis tiek pārbūvēts divreiz - 1624. un 1694. gadā. Gandrīz simts gadus vēlāk - 1788. gadā - tornī iesper zibens, un to atkal nepieciešams atjaunot. 1898. gadā pēc arhitekta Vilhelma Neimaņa (1849-1919) projekta uzcelts jauns tornis. Tieši šis būvniecības periods redzams fotogrāfijās.
19. gadsimta beigās, kad tiek atzīmēta baznīcas 400. gadadiena, radusies ideja par torņa paaugstināšanu. Iecere realizēta 1907. gadā, kad baznīcas tornis ieguva arī mūsdienās redzamo gotiskajam arhitektūras stilam raksturīgo formu. Pilsētas iedzīvotāji bijuši ieinteresēti un snieguši savu atbalstu torņa pārbūvei - Dobeles pasta priekšnieka kundze Emīlija Šiffere ziedojusi 500 rubļu. Gadu vēlāk tornī uzstādīts arī pulkstenis. Tā izveidošanu atbalstījusi toreizējā Dobeles pasta priekšnieka kundze Emīlija Šiffers, ziedojot 500 rubļu. Kopš tā laika baznīcas ārējais veidols palicis nemainīgs. Tagadējais baznīcas zvans ar uzrakstu “Modini. Mudini. Mierini.” uzstādīts un iesvētīts 1927. gadā.
