Izstāde par Dobeles Atbrīvošanas pieminekļa vēsturi

No 21. septembra līdz 17. novembrim apskatāma izstāde par Dobeles Atbrīvošanas pieminekļa vēsturi. Šogad atjaunotajam piemineklim aprit 25 gadi. Izstādē skatāms apjomīgs foto materiāls no Dobeles Novadpētniecības muzeja krājuma, kā arī tēlnieka Kārļa Zemdegas veidotā un uzspridzinātā pieminekļa fragments- karavīra tēla galva, kas savulaik kļuva par  idejas paudēju un paraugu pieminekļa atjaunošanai. Izstādē ir redzami arī filmas fragmenti no pieminekļa atklāšanas dienas.

Pieminekļa celšanas un atjaunošanas vēsture izstāsta arī  sarežģīto Latvijas vēsturi teju gadsimta garumā. Piemineklis joprojām mums vēsta par brīvības un vienotības nozīmi.

Piemineklis veltīts Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem, atklāts 1940. gadā, dažas dienas pirms Latvijas valsts zaudēja savu neatkarību, 1950. gadā uzspridzināts, bet sākoties Atmodai 20. gs. 90. gados izskan ideja- piemineklis ir jāatjauno. Tāpat kā  20. gs. 30. gados, tā arī 20. gs. 90. gados tika vākti iedzīvotāju ziedojumi, lai Dobelē būtu piemineklis. Ceļš līdz pieminekļa atjaunošanai bija spraigu notikumu un pretrunu pilns. Viens no vissarežģītākajiem notikumiem- padomju armijas simbola- tanka- noņemšana no postamenta 1990. gadā, lai atbrīvotu un sakārtotu vietu atjaunotajam piemineklim. 1996. gada 21. septembrī piemineklis no jauna ir atklāts Dobelē un piecpadsmito gadu pēc kārtas pie pieminekļa tiek veidots ziedu paklājs.

Izstādes apmeklētāji tiek aicināti ievērot visus valstī noteiktos drošības pasākumus saistībā ar Covid 19 vīrusa izplatības ierobežošanu.

Mākslas un dzejas dienas pasākumā izskan ideja par kultūrtelpu “HILDA”

Dobeles Novadpētniecības muzejs un Dobeles Mākslas skola 11. septembrī atvēra durvis ēkai Skolas ielā 9, tautā sauktai par “ģenerāļa māju” un sarīkoja dzejas un mākslas dienu Mākslas skolas pagalmā.

Pati Ēka Skolas ielā 9 celta 20. gs. 50. gados, saukta par “ģenerāļa māju”, bet pavisam nesen te vēl bija Dobeles sākumskolas bibliotēka un vēlāk Dobeles Mūzikas skolas klases.

Kas saista “ģenerāļa māju” un mākslinieci Hildu Vīku (1897-1963)? Pagaidām tikai domubiedru ideja šeit veidot māksliniecei veltītu kultūrtelpu, sauktu viņas vārdā. Māksliniece  20. gs. 50.- 60. gados turpat netālu, pāri ielai, gleznojusi Bērzes upi un slūžas. Noteikti gājusi garām šim namam daudzkārt, toreiz tas bija aizsegts ar augstu dēļu sienu, zaldātiem un “bobiku” pie sētas, ciemojusies netālu esošajās mājās Upes ielā.

Sanākot kopā domubiedriem, tika radīta ideja par kultūrteplu “HILDA” un radīts pasākums, lai pievērstu sabiedrības uzmanību šai vietai un ļautu iztēloties, ka šeit būtu radoša vide un ar laiku veidotos Skolas ielas- Mākslas kvartāls. Dobeles Novadpētniecības muzejs un Dobeles Mākslas skola cer, ka šeit,  Skolas ielā  9, ar laiku būs Hildas Vīkas darbu galerija un viņai veltīta ekspozīcija. Te kopā sanāktu mākslinieki, mūziķi, rakstnieki un citi domubiedri, kā arī izveidotos vieta neformālai mākslas izglītībai.

Pētot vēstures materiālus, pagaidām ziņas par ēku ir maz. 1993. gadā ēkā ierīkota kafejnīca “Zem eglītēm”. Tobrīd telpas pieder Krievijas armijai, kas māju izīrē. Dobeles pilsētas valdē tiek risināts jautājums par telpu pārņemšanu vai nomu Dobeles sākumskolas vajadzībām.  Dobeles sākumskola savu darbību uzsāka 1992. gada 1. septembrī Skolas ielā 11.

1993. gada  beigās ēka Skolas ielā 9 nonāk pilsētas pašvaldības īpašumā un tiek nodota apsaimniekošanai Dobeles sākumskolai. Ēka bija pirmais no Krievijas armijas atgūtais īpašums Dobelē.

1994. gada janvārī ēkā notiek Dobeles sākumskolas radošā darba centra atklāšana. Telpās iekārtota bibliotēka un neliela izstāžu zāle. Pirmā izstāde jaunajās telpās mākslinieces Līvijas Zariņas darbi. Pēc izstādes Līvija Zariņa saka: “Katrs dobelnieks zināja šo māju aiz augstās dēļu sētas ar niknu suni iekšpusē, krievu zaldātu pie vārtiem. Tagad šajā mājā dažās mājīgi iekārtotās istabiņās ir skolas bibliotēka, vairākas telpas bērnu veidojumiem no māla, ādas darinājumiem. Es iedomājos šo māju skaistu puķu un zaļumu ieskautu. Kad nogāzīs to šausmīgo sētu, arī Dobeles pilsētas iedzīvotāji varēs, tāpat garām ejot, ieskatīties šajā skaistajā stūrītī”.

Mūsdienās “briesmīgās” sētas vairs nav, bet māksliniecei Hildai Vīkai joprojām nav sava izstāžu telpa. Un varbūt ar laiku šeit būs īstā vieta “Hildai”, jo mākslinieces mājas ir zudušas Dobelei (vieta pie Ķestermeža, Tērvetes ielas pusē).

11. septembrī Dobeles Mākslas skolas pagalmā varēja baudīt Dobeles Mūzikas skolas audzēkņu koncertu, klausīties Hildas Vīkas dzejas un prozas lasījumus Dobeles Valsts ģimnāzijas skolēnu izpildījumā. Dzejniece Inese Zandere runāja par mākslinieci Hildu Vīku, kā arī iepazīstināja klātesošos ar saviem darbiem. Pasākuma izskaņā varēja noskatīties 1990. gadā veidotu dokumentālo filmu “Elefants” par Hildu Vīku.

Tā kā Hildai Vīkai  patika grezni tērpi un rotas, tad Mākslas skola  piedāvāja  papīra leļļu un tērpu veidošanu, ar kuru aizrāvās gan lieli, gan mazi pasākuma apmeklētāji.

Ēkā bija  apskatāma Hildas Vīkas oriģināldarbu izstāde, savukārt pie Dobeles Mākslas skolas pagalma žoga izveidota unikāla ārpus muzeja izstāde: mākslinieces Hildas Vīkas gleznu reprodukcijas. Gleznu oriģināli glabājas Dobeles Novadpētniecības muzeja krājumā. Paredzams, ka ārpus muzeja izstāde būs apskatāma visu septembra mēnesi. Reprodukcijās redzami darbi rudenīgās noskaņās, Dobeles ainavas, mākslinieces pašportreti, portrets kopā ar vīru Viktoru Eglīti un iztēlē radītas ainas. 

Pēc pasākuma Skolas ielā, Dobeles Novadpētniecības muzejs saņēma mākslinieces mantojuma glabātājas Ingrīdas Frickausas dāvinājumu- Hildas Vīkas gleznu “Sprauga sētā”- ar cerību, ka ēkā būs galerija.  

Paldies: Dobeles novada pašvaldībai, Inesei Zanderei, Dobeles Mākslas skolai, Dobeles Mūzikas skolai, Dobeles Valsts ģimnāzijai, Dārzkopības institūtam, Dobeles Pieaugušo izglītības un uzņēmējdarbības atbalsta centram, kā arī Dobeles Novadpētniecības muzejam.

Mākslas un dzejas dienas Dobelē

Dobeles Novadpētniecības muzejs un Dobeles Mākslas skola aicina visus 11. septembrī uz pasākumu Mākslas skolas pagalmā un Skolas ielā 9. Diena būs veltīta mākslai un dzejai.

Vietas mērķis ir radīt un iedzīvināt ideju par  kultūrtelpu “HILDA”, kas ar laiku varētu kļūt par kultūras un izglītības vietu dažādām aktivitātēm.  Vārds “Hilda” nav izvēlēts nejauši- tas ir par godu izcilai māksliniecei Hildai Vīkai (1897-1963).

Dobeles Novadpētniecības muzejs un Dobeles Mākslas skola atvērs durvis ēkai Skolas ielā 9 un ļaus iztēloties, ka te varētu būt, piemēram, Hildas Vīkas darbu galerija un viņai veltīta ekspozīcija. Ar laiku te veidotos radoša vide, kurā satiekas mākslinieki, rakstnieki, amatnieki un citi domubiedri, kā arī izveidotos vieta neformālai mākslas izglītībai. Tautā namiņš ilgi saukts par “ģenerāļa māju”, bet pavisam nesen te vēl bija Dobeles sākumskolas bibliotēka. Savulaik Dobeles sākumskolai bija ideja šeit radīt radošo darbu centru. Iesākumā tiksimies pasākumā, kurā akcentēsim Hildas Vīkas gleznas un dzeju.

Pasākuma dienā būs apskatāmi Hildas Vīkas darbi no Dobeles Novadpētniecības muzeja krājuma. Apmeklētāji varēs piedalīties Dobeles Mākslas skolas radošajās darbnīcās, būs muzikāls sveiciens no Dobeles Mūzikas skolas, kā arī Hildas Vīkas dzejas lasījumi un tikšanās ar dzejnieci Inesi Zanderi.

Aicinām ģērbties atbilstoši laikapstākļiem!

28. augustā savas durvis vērs Dobeles muzeja filiāle Dobeles Pils

28. augustā Dobeles Pils piedāvās šādus apmeklējuma laikus:

plkst. 15.00 – 16.00,

plkst. 16.15 – 17.15,

plkst. 17.30 – 18.30,

plkst.18.45 – 20.00.

Iegādājoties biļetes www.aula.lv, stundas laikā individuāli vai gida pavadībā būs iespēja:

• iepazīt jaunatklātās Dobeles Pils kapelas iekštelpas;
• Lielajā zālē aplūkot Dobeles "Mākslinieku plenēra 2021" dalībnieku gleznu izstādi, kas tapusi iedvesmojoties no Dobeles ainavu skatiem, ielām un pagalmiem;
• pagrabstāvā izstāžu zālē izbaudīt un saklausīt mākslinieces Anitras Bērziņas fon Bledau izstādi “Planēta Pērle”;
• ieraudzīt līdz šim neredzētu Dobeles panorāmu un pilsētas rakursus no Pils jumta terases;
• iegādāties kādu no Dobeles Pils suvenīriem, kuru klāstu veidojuši mūsu pašu Dobeles novada amatnieki.
  

Apmeklējumu ar gida stāstījumu lūdzam pieteikt pa tālr. 28011880 vai e-pastā undine.kruze@dobele.lv. Pakalpojuma cena latviešu valodā  – 20.00 eiro, krievu vai angļu valodā – 30.00 eiro.

Pils ir viena, redzēt gribētāju ir daudz, tādēļ nav jāskumst, ja atklāšanas dienas biļetes Pils apmeklējumam ātri izsīkst – mēs būsim atvērti un gaidīsim ciemos arī turpmāk no otrdienas līdz svētdienai vasaras sezonā (šogad no 31. augusta līdz 15. septembrim),  no otrdienas līdz sestdienai gada vēsajā sezonā (no 16. septembra līdz 14. maijam).

Biļetes Pils apmeklējumam līdz 15. septembrim iepriekšpārdošanā www.aula.lv pieejamas jau no 11. augusta, bet Dobeles Pils kasē no 31. augusta. Informācija par apmeklējumu un biļešu iegāde pa tālr. 22027275 (Dobeles Pils kase).

Guntara Zaķa gleznu izstāde

Muzeja mazajā zālē no 5. augusta līdz 4. septembrim apskatāma Guntara Zaķa gleznu izstāde “Man patīk šeit būt”. Tikšanas ar autoru 5. augustā no plkst. 11.00.  Izstādē apskatāmas ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas ainavas. 

Guntars Zaķis (1961) dzimis Rīgā. Studējis un maģistra grādu ieguvis Latvijas Mākslas akadēmijā, doktora grādu ieguvis Latvijas Universitātē. Bērnībā mācījies mūzikas skolā, beidzis klavieru klasi un vēlāk spēlējis lielās ērģeles baznīcu dievkalpojumos un koncertos. Guntars Zaķis lasījis mākslas un kultūras vēstures lekcijas Latvijas Universitātē, Kristīgajā akadēmijā, Rīgas Stradiņa Universitātē, rakstījis recenzijas par izstādēm, kā arī grāmatas par kultūrvēsturi un filozofiju saistītiem jautājumiem. Šobrīd mākslinieks kopā ar sievu Terēzi Zaķi izveidojuši savu mākslas studiju, kur māca gleznot un zīmēt gan bērniem, gan pieaugušajiem. Personālizstādes notikušas Rīgā, Liepājā, Valmierā, Saulkrastos, Garkalnē, Talsos, Salaspilī, Ventspilī, Rojā, Ogrē, Staicelē un citviet. Interesē ceļošana- apceļojis 36 Eiropas valstis, kas ir dabas studiju iedvesmas avots. 

Guntars Zaķis par sevi un saviem darbiem: “Cik sevi atceros, dzīvoju mākslas pasaulē un pēc tam, kad krīzes laikā nācās izjust cilvēku centību otru iznīcināt, lai saņemtu pelnīto naudu, sapratu, ka man labāk patīk daba. Tā ir vēl pagaidām tīra, tā ir skaidra un skaista- vēl pagaidām. Jau apmēram 10 gadus es aktīvi ceļoju. Mana prioritāte- daba. Mani bērni uzauga šajos ceļojumos. Sākumā pa Latviju, tad Igauniju un tad gandrīz visa Eiropa. Stilistiski? Esmu arī mākslas zinātnieks un esmu izstudējis mākslas vēsturi no A līdz Z. Ne tikai tamdēļ, ka beidzu Mākslas akadēmiju, bet arī tamdēļ, ka mācīju mākslas vēsturi daudziem citiem. Tāpēc es apzinos savu vietu kopējajā mākslas plūdumā. Matiss reiz atbrīvoja mākslinieka radošumu, Pikaso- atbrīvoja mākslu no skaistuma. Praktiski 100 gadus šie impulsi nes augļus. Dīvainus, pārsteidzošus, šokējošus, interesantus… Bet jau 100 gadus.. Un es padomāju, varbūt var vēlreiz nonākt šajā sākumā. Bet mēģināt citādi. Varbūt nepietiek ar to, ka visu laiku radam, varbūt jāmāk apstāties un izbaudīt to, kas jau ir radīts? Savā ziņā tā ir apstāšanās, lai izbaudītu dabu tādu, kāda tā ir, bez mākslinieciski sagudrotiem deformējumiem. Lai apgūtu gleznošanu mūsdienīgā izskatā, mums jāiet izglītoties pie dažādiem krāsu laukumu un formu pareizas izvietošanas speciālistiem, un arī tad mums var nesanākt tā, kā it kā vajadzētu, lai būtu īsta glezniecība. Bet dabā pārsteidzošā kārtā viss ir skaisti. Tai vienkārši tā sanāk. Tamdēļ daba ir labs pedagogs. Ja tikai mākam to uzklausīt. Esmu sava ceļa sākumā. Esmu atgriezies pie pirmsākumiem. Tīri, skaidri un pozitīvi.”

Mākslinieku plenērs Dobelē ir noslēdzies

Mākslinieku plenērs Dobelē ir noslēdzies! Vēl mazliet jāpagaida, lai ieraudzītu rezultātu izstādē. Bet ir skaidrs: plenērs- tas bija unikāls un nenovērtējams ieguvums. Katrs no 11 māksliniekiem ir atklājis pilsētu gleznās ar savu raksturu  un noskaņu.

Paldies par emocijām un par kopīgu radītu piedzīvojumu: Aija Prince, Aiva Bulmere, Aļona Prokofjeva, Anna Kaltigina, Armīns Ozoliņš, Dita Veģe, Egils Neihofers, Inita Vilks, Jānis Jansons, Laine Kainaize, Linda Strujevica.

Plenēra laikā tapušie darbi būs apskatāmi muzeja filiālē Dobeles Pils septembrī.

Hildas Vīkas zīmējumu izstāde

Latvijas 20. gadsimta 20. - 30. gadu mākslas ainā spoži uzmirdzēja savdabīgi valdzinošā Hildas Vīkas (1893-1963) daiļrade, kurā naivā dabiskumā sakausējas prāts un jūtīgums, dabas un iztēles radītie sižeti un tēli (Valda Knāviņa).

Izstādē apskatāmi Hildas Vīkas zīmējumi, kas tapuši 20. gs. 20.-30. gados. Tajos atklājas daudzveidīgi, pat eksotiski, sižeti un tēli, idealizētas, piesātinātas  ainas un  sīku detaļu stilizācija.

Zīmējumi ir no privātkolekcijas un Dobeles Novadpētniecības muzeja krājuma.

Ārstniecības augu dārza atklāšana Dobeles Pils dārza svētkos

Š.g. 4. jūlijā no plkst. 13.00 līdz 17.00 Dobeles Pils dārzā norisināsies dārza svētki “Uz tasi tējas hercogienes dārzā”, kuros tiks atklāts hercogienes ārstniecības augu dārzs, kā arī būs iespēja degustēt vairāk kā 20 dažādu veidu ārstniecības augu tējas, aplūkot mākslinieces Aivas Bulmeres izstādi “Botāniskie zīmējumi”, apmeklēt krūzīšu un tasīšu tirgu un izbaudīt hercogu cienīgu tējas pēcpusdienu Pils dārzā.

Ar pirmajiem Dobeles Pils dārza svētkiem tiks atklāts hercogienes Elizabetes Magdalēnas ārstniecības augu dārzs, kurš ir veidots vadoties pēc hercogienes sarakstes ar Eiropas galma vadošajiem ārstiem. Daļu no dārzā pieejamiem augiem būs iespēja degustēt vairāk kā 20 veidu dažādu ārstniecības augu tējās, kuru baudīšanu papildinās gardas kūkas un smalkmaizītes.

Uz pasākumu aicinām ierasties no Brīvības ielas puses un doties prom pa Pils dārza kāpnēm.

Aicinām apmeklētājus būt sociāli atbildīgiem un ievērot savstarpēju 2 m distanci, roku higēnu. Izvērtēt savu veselības stāvokli un neapmeklēt publiskas vietas, ja ir kādi elpceļu slimības simptomi, kā arī, ja notikta jebkāda veida izolācija.

Apmeklētājs piekrīt, ka var tikt fotografēts un/vai filmēts. Uzņemtais materiāls var tik publiskots!

Izstāde “Laikmeta zīmes Dobelē”

Līdz 30. jūlijam apskatāma ceļojošā izstāde “Laikmeta zīmes Dobelē. Pieminekļi, piemiņas vietas, zīmes un vides objekti”. Izstādē apkopoti Dobeles pilsētas  piemiņas vietu un zīmju liktenis.

Pieminekļi ir vairākkārt pārvietoti, mēģinot atrast piemērotāko vietu, līdz noņemti pavisam. Tie ir iznīcināti (spridzināti), demolēti, nozagti (tikuši krāsaino metālu tīkotāju rokās). Pateicoties dobelnieku iniciatīvai ir atklātas vairākas piemiņas zīmes ievērojamiem kultūras un sabiedriskiem darbiniekiem. Ir vākti paraksti un ziedojumi, lai uzliktu jaunus un atjaunotu nopostītos. Diemžēl ir piemiņas zīmes, par kuru esamību šodien esam piemirsuši, jo teksts uz tām ir izdzisis un grūti salasāms. Kopumā vairāk kā 40 objekti.

Izstādē atcerēsimies vēsturiskos notikumus un cilvēkus, kuriem pilsētā ir atklāti pieminekļi un piemiņas zīmes. Kāds ir šo piemiņas vietu stāsts, kādus notikumus un cilvēkus tas saista? Cik daudz mēs par tiem zinām un atceramies?

Mūsdienās pilsētvidē parādās arvien jauni vides objekti. Ar laiku arī tie kļūs kā laikmeta zīme ar savu vēsturi un vēstījumu. Pieminekļu, piemiņas vietu, zīmju un vides objektu uzskaitījums noslēdzas ar cerību zīmi nākotnei- topošo Simtgades laukumu Brīvības ielā. 

Svari un mēri Dobeles muzeja kolekcijā

Ilgi gaidītais mirklis ir klāt- Dobeles Novadpētniecības muzejs ir atvērts apmeklētājiem. Muzejā līdz 24. septembrim apskatāma izstāde “No siekiem un stopiem līdz tonnām un kilometriem. Svari un mēri”. Izstādē eksponēti priekšmeti no Dobeles Novadpētniecības muzeja krājuma.

Izstādes idejas pamatā ir fakts, ka pirms simts gadiem, 1921. gada 18. februārī, Satversmes sapulce vienbalsīgi lēma ieviest Latvijā metrisko sistēmu,  kuru lietojam vēl joprojām. Atgādinot šo notikumu, kas jaunajai Latvijas Republikai ļāva pilntiesīgi iekļauties starptautiskajā mērvienību pasaulē, tapusi izstāde, kas ļauj izsekot svaru un mēru pārmaiņām laika ritumā.

Katra vara Latvijas teritorijā nāca ar saviem mēriem, tāpēc arī izstādē ir nosacīti trīs daļas.  Izstāde sākas ar  Krievijas impērijas laikā lietotajiem svariem un mēriem, kur stilizētā muižas laiku klētī apskatāms arī senākais datētais izstādes eksponāts - 1742. gadā J.G.Frey uzņēmumā izgatavotie piekaramie vienādplecu svari.

Vienlaikus Kurzemes guberņā līdz pat 20. gs. sākumam kā labības mērtraukus lietoja arī latviešu zemniekiem tik ierastās sētuves, pūrus un puspūrus. No graudiem cepa maizi, no graudiem dzina arī degvīnu, kuru tepat, Dobeles krogos, arī lika lietā. Varbūt arī no izstādē eksponētā degvīna mēriņa - sotkas jeb čarkas.

Nodibinoties Latvijas valstij, daudzus svarus un mērus turpināja lietot paralēli modernākiem un precīzākiem mērinstrumentiem. Pāreja uz starptautisko mērvienību sistēmu notika pakāpeniski. Par to, ka svari izmantoti no paaudzes paaudzē, neatkarīgi no varu maiņām, stāsta, ap 1910. gadu izgatavotie grīdas svari. Svaru pārbaudes spiedoga nospiedumi, ko licis Jelgavas meistars Otto Skadiņš, liecina, ka grīdas svari bijuši lietošanā vismaz līdz 1957. gadam.

Trešā izstādes daļa ir atgādinājums par tiem svariem un mēriem, kurus Dobelē izmantoja padomju gados. Šeit stilizētā noliktavā apskatāms ne tikai jaunākais datētais izstādes priekšmets - 1988. gadā PSRS ražotie tirdzniecības svari, bet arī kalkulatoru un kases aparātu priekšteči - koka skaitīkļi.

Muzeja apmeklējums var notikt individuālajiem apmeklējumiem un vienas mājsaimniecības locekļiem. Apmeklējuma laikā lūgums ievērot visus valstī izsludinātos drošības pasākumus, ievērot distanci, valkāt masku, dezinficēt rokas!

Vasaras izskaņā savas durvis apmeklētājiem vērs Dobeles Pils

Nozīmīgākais valsts nozīmes kultūras piemineklis Dobeles novadā ir Dobeles Livonijas ordeņa pilsdrupas, kuru pārbūvētā kapelas ēka ir nodota ekspluatācijā 2020. gadā, un kļuvusi par daudzfunkcionālu, kultūras, amatniecības un tūrisma attīstības centru ar nosaukumu Dobeles Pils.

Video

Aicina neklātienes ekskursijā pa Dobeles pils kapelu

Luka Berti fotogrāfiju izstāde

Muzeja mazajā zālē no 8. decembra līdz 15. janvārim apskatāma foto mākslinieka Luka Berti (Luca Berti) ceļojošā izstāde “Cilvēks un daba Latvijā”. Izstādē var ieraudzīt četrus vēsturiskos Latvijas novadus melnbaltās fotogrāfijās ārzemnieka skatījumā. 

Izstādes nolūks ir atklāt un saglabāt fotogrāfiju formātā Latvijas ainavu daili un to, kas šodien atlicis no Latvijas lauku kultūras. Fotogrāfs kā galvenos objektus fotogrāfijās attēlojis ciematus ar tradicionālajām koka mājām, vecas baznīcas un zemnieku saimniecības. Autors skaidro, ka “gadsimtiem ilgi tie iemiesojuši valstij raksturīgo fizisko aspektu un sociālo dzīvi, simbolizējot Latvijas cilvēka un dabas harmoniskās attiecības. Tuvas attiecības, kurās abas puses viena otru ietekmē.”

“Cilvēks un daba Latvijā” ir daļa no lielākā projekta, kura mērķis ir dokumentēt 21. gadsimta lauku kultūru Skandināvijas, Baltijas un Austrumeiropas valstīs. 

Luka Berti dzimis 1978.gadā Florencē, Itālijā. Šobrīd dzīvo un strādā Kopenhāgenā, Dānijā. Savos foto projektos viņš sadarbojas ar valsts un reģionālās nozīmes kultūras vēstures muzejiem Dānijā, Norvēģijā, Zviedrijā, Somijā un Igaunijā.

Luka Berti beidzis Itālijas Fotogrāfijas institūtu Milānā, kļuva par modes fotogrāfu asistentu stila žurnālos, taču izdevību veidot karjeru komerciālās fotogrāfijas jomās viņš nav izmantojis: „Es, lai arī itālis, esmu melanholiķis, jūtu radniecību ar ziemeļu cilvēkiem”. Piepelnīdamies Kopenhāgenas nakts klubos, kuru ballīšu atmosfērā atradis modeļus savām bildēm un pirmajai izstādei Dānijā, sapratis, ka arī tā nebūs viņa tēma, Luka Berti sāk sadarbību ar Dānijas muzejiem un vēlāk dodas ekspedīcijās uz nomaļiem apvidiem Zviedrijā un Norvēģijā. Tā viņš 2013. gadā nokļuva Latvijā, kuras laukos ir pamanījis bagātīgo kultūras mantojumu, „lepnumu un pašpārliecinātību lauku cilvēku acīs”, atradis harmoniju cilvēku mijiedarbībā ar dabu.

Izstāde līdz šim ir bijusi skatāma vairākās vietās Latvijā:  Ogrē, Krāslavā, Valmierā, Bauskā, Talsos un citviet. 

Aivas Bulmeres botānisko zīmējumu izstāde

No 28. oktobra līdz 28. novembrim apskatāma dobelnieces Aivas Bulmeres botānisko zīmējumu izstāde. Izstādē zīmējumos un  gleznojumos ir attēloti dažādi augi, ogas, dārzeņi, ziedi u.c. dabas brīnumi, kopumā vairāk kā 80.  

Aiva Bulmere ir Dobeles mākslas skolas pedagoģe. Piedalījusies izstādēs Dobelē, Jelgavā, Lietuvā. Veikusi dažādus lielus un mazus pasūtījuma darbus: zīmējumus, gleznojumus, apģērba dizainu u.c.

Piedalījusies Dobeles pilsētas Lieldienu svētku dekorāciju izgatavošanā, apgleznojot liela izmēra olas. Kā zināmākais un redzamākais darbs Dobeles novadā ir 300 m2  ēkas ārsienas gleznojums z/s “Rūķīšu Tēja” Krimūnu pagastā, kā arī  ārstniecības augu zīmējumi, kas skatāmi uz tēju iepakojumiem u.c. produktiem.

Ulda Zutera un Asnates Zuteres darbu izstāde “AU”

1. oktobrī plkst. 16.00 tiks atklāta gleznotāja Ulda Zutera ainavu un stikla apstrādes mākslinieces Asnates Marts Zuteres dažādās tehnikās veidoto stikla darbu izstāde “AU”.

Uldis Zuters strādā galvenokārt eļļas tehnikā. Iemīļotākais žanrs: ainava. Regulāri piedalās mākslas plenēros, kur savos darbos atspoguļo noskaņu, sajūtas un emocijas. Visvairāk uzrunā tieši ainava, kurā nav civilizācijas klātbūtne- mežs, jūra, pļava.

Mākslinieks dzimis 1941. gadā, absolvējis Latvijas Mākslas akadēmiju, ilgus gadus strādājis par skolotāju un mākslinieku noformētāju Jelgavā, bet kopš 1998. gada ir dizainers Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā. Piedalās tēlotājas mākslas izstādēs Latvijā un ārvalstīs no 1969. gada. Uzņemts Latvijas Mākslinieku savienībā 1991. gadā.

Pēdējo gadu personālizstādes: Lielvircavas kultūras namā (2020), Daugavpils novadpētniecības un mākslas muzejā (2019), Saldū Kapelleru namā (2018), Dobeles Novadpētniecības muzejā (2018), Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas torņa izstāžu zālē (2016–2017), Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā (2016) u.c.

Darbi atrodas Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā, Jelgavas pils muzejā, Dobeles, Preiļu un Daugavpils novadpētniecības muzejos, privātkolekcijās Latvijā un ārzemēs.

Asnate Marts Zutere dzimusi 1973. gadā, mācījusies Rīgas Lietišķās mākslas koledžas Metāla mākslinieciskās apstrādes specialitātē (1990–1995), Latvijas Mākslas akadēmijā (1995– 2003); 1999. gadā iegūts mākslas bakalaura grāds stikla mākslas apakšnozarē, 2003. gadā humanitāro zinātņu maģistra grāds mākslā.

Šobrīd un lielākā daļā algoto darbu nav bijusi tiešā veidā saistīta ar mākslu, kaut arī pienākumi bieži vien bijuši radoši: jaunu ražošanas modeļu dizains un izveide, mājas lapas dizains un uzņēmuma vizuālā tēla izstrāde, krāsu paraugu paletes izstrāde ražošanai u.c.

No 1995. gada regulāri piedalās izstādēs Latvijā, Lietuvā, Somijā u.c. Pārsvarā tās ir grupu un ceļojošās izstādes. Kopš 2009.gada Jelgavas mākslinieku biedrības biedre

Izstāde muzejā apskatāma līdz 31. oktobrim.

Meraldas Kodoliņas gleznu izstāde

Dobeles Novadpētniecības muzejā 29. jūlijā plkst. 16.00 tiks atklāta gleznotājas, naivistes Meraldas Kodoliņas (1915-2004) gleznu izstāde. Tā būs saruna par mākslinieci un tikšanās ar viņas ģimeni.

Piemiņas izstādē izlikti autores darbi, kuros atspoguļojas filozofiskas pārdomas par dzīvi, gleznās redzami dažādi mitoloģiski tēli un sižeti, kā arī vīzijas. Cauri visam strāvo krāsu dzīvīgums un nianšu bagātība.

Meralda Kodoliņa dzimusi Rīgā. 20. gs. 60. gadu beigās viņa mantojusi tēva brāļa māju Dobelē, kur viņa dzīvojusi līdz mūža galam.

Meralda mācījusies Romona Sutas mākslas studijā, kur apguvusi glezniecības un zīmēšanas pamatlikumus, bet studijas nepabeidza. Turpmāk glezniecību apguvusi pašmācības ceļā. Sākumā autore aizrāvusies ar  akvareļglezniecību. Bet tieši Dobelē viņa pievērusies eļļas glezniecībai un tēlniecībai. Apmeklējusi Līzes Dzeguzes tēlniecības studijas Rīgā. Gleznojusi ainavas, ziedus, klusās dabas, portretus. Patikusi arī tekstilmāksla: patstāvīgi mācījusies aušanas tehniku stellēs, sākumā audusi gobelēnus, bet vecumdienās viņa no dažādiem krāsu dzīpariem un audumiem radīja krāšņas segas, spilvenus un rotaļlietas. Rakstījusi arī stāstus un lugas, kurās atainoti dzimtas dzīves apraksti un seno laiku likteņstāsti.

Izstādē izlikti darbi no ģimenes privātkolekcijas un Dobeles Novadpētniecības muzeja krājuma.

Izstāde apskatāma līdz 29. augustam.

Izstāde “Pirmavots”

Muzeja mazajā zālē 18. jūnijā plkst. 16.00 tiks atklāta dobelnieku frizieres un vizāžistes Evijas Andersones un varkaļa Jura Kambara izstāde “Pirmavots”.

Abiem tā ir pirmā kopīgā izstāde, kurā katrs ar saviem izteiksmes veidiem pauž savu skatījumu uz pasauli. Evija Andersone izmanto stila un grima mākslu, kas fiksēta fotogrāfijā, bet  Juris Kambars metālmākslu. Abus vieno ideja par pirmavotu.

Friziere un vizāžiste Evija Andersone izstādē piedāvā apskatīt dažādus vizuālos tēlus fotogrāfijās. Iedvesma tēliem gūta dabā un latviešu spēka zīmēs. Fotogrāfijas tapušas piecu gadu garumā sadarbībā ar fotogrāfu Gintu Janševski. Darbs pie modeļu vizuālā tēla ir bijis ilgstošs- katram modelim veidots savs matu griezums, grims rūpīgi un detalizēti pārdomāts, piemeklēti tērpi un viens tērps pat speciāli šūts. Par savu iedvesmu Evija Andersone saka: “Viss sākās ar pīlādzi pie mana loga. Tajā rudenī tas bija īpaši krāšņs. Zari liecās zem sulīgo ogu ķekariem. Un kādas krāsas! Šāds skaistums liek radīt! Un sākas radīšanas process, kas simtkārt tiek izdzīvots iztēlē. Un tad, satiekot īstos cilvēkus- modeli, fotogrāfu u.c.-, tas piedzimst. Un tā ar katru... Ar pieneni... Ceriņu.... Viss notiek rāmi un plūstoši. Ļauju laika upei nesteidzīgi plūst. Viss atnāk īstajā brīdī un dzimst.”

Varkaļa Jura Kambara dzimtā metālliešanas prasme gājusi cauri paaudžu paaudzēm. Teju pirms diviem gadiem Juris saprata, ka īstais brīdis sākt atraisīt mākslinieka dvēseli. Un saskaņā ar savu moto: ’”Tiekties pēc visa dabiskā  un skaistā,’’ viņš no dažādiem metāliem-  sudraba, vara, misiņa un bronzas- kaļ un lej sevis izdomātus, unikālus interjera priekšmetus. Savukārt radīt dažādas rotas Juris Kambars iedvesmojies no vēstures liecībās atrastajiem paraugiem.

Izstāde muzejā apskatāma līdz 17. jūlijam.

Lai ievērotu sanitārā protokola nosacījumus, izstādi atklāsim ēkas pirmā stāva foajē.

Hildas Vīkas akvareļu izstāde

No 29. maija līdz 19. septembrim apskatāma mākslinieces Hildas Vīkas (1897-1963) akvareļu izstāde.

Hilda Vīka ir spilgta personība latviešu glezniecībā, bet tomēr līdz galam  nenovērtēta un nepieņemta. Muzeja veidotajā izstādē redzami H.Vīkas akvareļi: darbi no 20. gs. 30. gadiem, kuros atklājas mākslinieces talanta uzplaukums, interese par dievturību- mitoloģizētas ainas (romantizēti folkloras tēli: Dievs, Laima, Māra un citas dievības),  tēlaini sižeti. Akvareļos saskatāmi eksotiski, dekoratīvi un ornamentālistiski elementi, jūtams vieglums, rotaļīgums un pat sievišķīga koķetērija.

Kā pretstats ir  atšķirīgie 20. gs. 50. - 60. gados tapušie darbi, kuros jaušama autores personiskā sāpe, ilgas un izmisums. 1944. gadā  vīru rakstnieku Viktoru Eglīti (1877-1945) denuncēja un apcietināja. Padomju varas gados sākās jauns posms mākslinieces dzīvē:  viņa tika noliegta, taču vēlāk nepamatoti aizmirsta. Akvareļos parādās jaunas, vientuļas un trauslas sievietes tēls, kura strādā lauku darbus vai gremdējas pārdomās un ilgās. Gleznu sižetos ienāk lauku un pilsētu sadzīves skati.

Akvareļos var ieraudzīt H.Vīkas rokrakstu: smalkas detaļas un otu līnijas, viņas iecienītākos toņus- no maigi gaišzila līdz pat tumši violetam, no gaišpelēka līdz  samtaini zaļganam. Te sastopama plaša formu un krāsu bagātība.

Mākslas zinātnieks Jānis Kalnačs par H.Vīkas darbiem raksta: “Darbos valda klusums, ko piepilda toņu salikumu un noskaņu nianses. Tajos vienkāršība nereti pārtop elegancē. H.Vīkas gleznas ir neslēpti skaistas (arī krāšņas puķes, smalki darinātas lietas), bet šis skaistums bieži vien patiesi skumjš” ( H.Vīkas glezniecības izstādes katalogs, Valmiera, 1985. gads).

Izstāde veidota no Ingrīdas Frickausas privātkolekcijas.

Apmeklējot muzeju, aicinām būt atbildīgiem par savu un apkārtējo veselību, ievērot sociālās distancēšanās pasākumus un sanitārā protokola nosacījumus!

Aicinām visus iedzīvotājus ar akūtām elpošanas ceļu infekcijas pazīmēm (iesnas, klepus, rīkles iekaisums, paaugstināta ķermeņa temperatūra, elpošanas traucējumi) ievērot mājas režīmu un nedoties uz muzeju.

Dobeles Saviesīgajai biedrībai 110. Kultūras dzīves organizāciju aizsākumi Dobelē

Atzīmējot Dobeles Saviesīgās biedrības 110. gadskārtu, izstādē “Dobeles Saviesīgajai biedrībai 110. Kultūras dzīves organizāciju aizsākumi Dobelē” atskatāmies uz pirmajām biedrībām, kas bieži vien kopīgiem spēkiem veidoja un attīstīja kultūras dzīvi pilsētā. 

19. gadsimta otrā puse Latvijas teritorijā bija rosīgas sabiedriskās aktivitātes uzplaukuma laiks. Latviešu tautas atmodas ideju ietekmē līdzās jau citu tautību vietējo iedzīvotāju dibinātajām biedrībām veidojās latviešu kultūras organizācijas, ekonomiskas un saimnieciskas biedrības. Pirmā latviešu sabiedriskā organizācija – Rīgas Latviešu biedrība – dibināta 1868. gadā.  Arī Dobelē sākās strauja vietējo iedzīvotāju organizēšanās dažādās biedrībās: 1870. gadā dibināta Dobeles ugunsdzēsēju biedrība, 1893. gadā Dobeles patērētāju biedrība un daudzas citas. Tomēr redzamāko vietu Dobeles sabiedrībā ieņēma kultūras dzīvi vadošās organizācijas.

Izstādē apskatāmas fotogrāfijas un 20. gadsimta 20.-30. gadu preses materiāli, kas ataino Dobeles Saviesīgās biedrības, Latviešu biedrības, Sarkanā krusta nodaļas, Aizsargu un Vanagu organizāciju kultūras aktivitātes. Apmeklētāji uzzinās, kādos tērpos dobelnieki devās uz ikgadējo masku balli, kādi bija iecienītākie teātra uzvedumi, kā tika iegūti līdzekļi Tautas nama (tagadējā Dobeles pilsētas kultūras nama) celtniecībai un daudzus citus interesantus faktus.

Izstāde apskatāma no 2020. gada 15. maija līdz 19. septembrim.

Apmeklējot muzeju, aicinām būt atbildīgiem par savu un apkārtējo veselību, ievērot sociālās distancēšanās pasākumus un sanitārā protokola nosacījumus!

Aicinām visus iedzīvotājus ar akūtām elpošanas ceļu infekcijas pazīmēm (iesnas, klepus, rīkles iekaisums, paaugstināta ķermeņa temperatūra, elpošanas traucējumi) ievērot mājas režīmu un nedoties uz muzeju.

Ikonu, grafikas un gleznu izstāde Dobeles muzejā

Muzeja mazajā zālē 3. martā plkst. 16.00 tiks atklāta piecu mākslinieču kopdarbu izstāde “ZELTS. GAISMA. KRĀSA. LĪNIJA.” Mākslinieces - Evija Rudzīte, Ineta Freidenfelde, Marta Jurjāne, Elīna Alka, Lauma Palmbaha - veido kopīgu radošo darbu izstāžu ciklu. Katra atsevišķi strādā un regulāri piedalās izstādēs gan Latvijā, gan ārzemēs.

Izstādes autores vēlas parādīt, kā šodien līdzās strādā laikmetīgās un kanoniskās mākslas pārstāvji, lietojot konkrētus mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus  un apcerot līdzīgas tēmas. Izstāde ir iecerēta, kā kopīgu tēmu apvienojums atšķirīgu mākslinieku rokrakstos, tādējādi paverot skatītājam iespēju iepazīt kādas tēmas citādākas uztveres dimensiju. Katra māksliniece savā radošajā darbā balstās uz kristīgām vērtībām. Mākslinieces vieno meklējumi un atradumi par  zelta, gaismas, krāsas un līnijas savstarpējo mijiedarbību dažādos gadsimtos, kultūrās un mūsdienu mākslas pasaulē.

Jau savos pirmsākumos kristīgās mākslas veidotāji sava laikmeta mākslas valodu piepilda ne tikai ar mākslinieciskās izteiksmības, bet ar garīga vēstījuma saturu. Sakrālās mākslas veidotāji to pastiprina, savos darbos izceļot ZELTA pārklājuma īpašību -  spēju izstarot un atstarot gaismu.

Ikonu mākslinieces  Evijas Rudzītes gleznieciski niansētie darbi  apliecina ikonu mākslas tradīcijas dzīvīgo spēku. Māksliniece, izstādot  savus darbus ārpus baznīcas, ir sava laikmeta radošo meklētāju saimes dalībniece, kura, tūkstošu gadu izkoptas mākslas tradīcijas ietvaros, runā ar mūsdienu skatītāju vienotu informatīvo kodu valodā.

ZELTA, mūžīgās gaismas un svētības brīnumaino īpašību pasaulē ieved arī māksliniece Ineta Freidenfelde. Viņas gleznās mazās radības, kas dzīvo mums līdzās, tiek atklātas kā harmoniskas pasaules dzīves svarīga sastāvdaļa, bez kurām pasaule nebūtu pilnīga.

Savos darbos māksliniece Marta Jurjāne glezno GAISMU ‑ gan to, kas ir acīm saredzama, kas piešķir prieku tumšai dienai, kas izceļ krāsas un spēlējas ar ēnu rakstiem uz sienas, gan neredzamo, dievišķo gaismu, kas izgaismo sirdi un dzīvi, piešķirot tai jēgu un piepildījumu.

Māksliniece Elīna Alka gleznojot ar Latvijas zemes KRĀSU pigmentiem, rada apslēptu pasauli, par kuras pastāvēšanu, iespējams, cilvēce nenojauš. Viņas gleznās māja tiek interpretēta kā cilvēks- es-, kas meklē savu piederību un savu vietu uz šīs pasaules.

Zīmējums mākslinieces Laumas Palmbahas grafikas darbos atklāj LĪNIJU kā bezgalīgu iespēju instrumentu. Uz papīra virsmas ar grafīta zīmuli veidotie tumši gaišie kontrasti rada tāluma, tuvuma un dziļuma izjūtu. Ietērpta iztēles un simbolu valodā, līnija spēj atklāt gan redzamo, gan neredzamo pasauli.

Izstāde apskatāma līdz 4. aprīlim.