Guntara Zaķa gleznu izstāde

Muzeja mazajā zālē no 5. augusta līdz 4. septembrim apskatāma Guntara Zaķa gleznu izstāde “Man patīk šeit būt”. Tikšanas ar autoru 5. augustā no plkst. 11.00.  Izstādē apskatāmas ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas ainavas. 

Guntars Zaķis (1961) dzimis Rīgā. Studējis un maģistra grādu ieguvis Latvijas Mākslas akadēmijā, doktora grādu ieguvis Latvijas Universitātē. Bērnībā mācījies mūzikas skolā, beidzis klavieru klasi un vēlāk spēlējis lielās ērģeles baznīcu dievkalpojumos un koncertos. Guntars Zaķis lasījis mākslas un kultūras vēstures lekcijas Latvijas Universitātē, Kristīgajā akadēmijā, Rīgas Stradiņa Universitātē, rakstījis recenzijas par izstādēm, kā arī grāmatas par kultūrvēsturi un filozofiju saistītiem jautājumiem. Šobrīd mākslinieks kopā ar sievu Terēzi Zaķi izveidojuši savu mākslas studiju, kur māca gleznot un zīmēt gan bērniem, gan pieaugušajiem. Personālizstādes notikušas Rīgā, Liepājā, Valmierā, Saulkrastos, Garkalnē, Talsos, Salaspilī, Ventspilī, Rojā, Ogrē, Staicelē un citviet. Interesē ceļošana- apceļojis 36 Eiropas valstis, kas ir dabas studiju iedvesmas avots. 

Guntars Zaķis par sevi un saviem darbiem: “Cik sevi atceros, dzīvoju mākslas pasaulē un pēc tam, kad krīzes laikā nācās izjust cilvēku centību otru iznīcināt, lai saņemtu pelnīto naudu, sapratu, ka man labāk patīk daba. Tā ir vēl pagaidām tīra, tā ir skaidra un skaista- vēl pagaidām. Jau apmēram 10 gadus es aktīvi ceļoju. Mana prioritāte- daba. Mani bērni uzauga šajos ceļojumos. Sākumā pa Latviju, tad Igauniju un tad gandrīz visa Eiropa. Stilistiski? Esmu arī mākslas zinātnieks un esmu izstudējis mākslas vēsturi no A līdz Z. Ne tikai tamdēļ, ka beidzu Mākslas akadēmiju, bet arī tamdēļ, ka mācīju mākslas vēsturi daudziem citiem. Tāpēc es apzinos savu vietu kopējajā mākslas plūdumā. Matiss reiz atbrīvoja mākslinieka radošumu, Pikaso- atbrīvoja mākslu no skaistuma. Praktiski 100 gadus šie impulsi nes augļus. Dīvainus, pārsteidzošus, šokējošus, interesantus… Bet jau 100 gadus.. Un es padomāju, varbūt var vēlreiz nonākt šajā sākumā. Bet mēģināt citādi. Varbūt nepietiek ar to, ka visu laiku radam, varbūt jāmāk apstāties un izbaudīt to, kas jau ir radīts? Savā ziņā tā ir apstāšanās, lai izbaudītu dabu tādu, kāda tā ir, bez mākslinieciski sagudrotiem deformējumiem. Lai apgūtu gleznošanu mūsdienīgā izskatā, mums jāiet izglītoties pie dažādiem krāsu laukumu un formu pareizas izvietošanas speciālistiem, un arī tad mums var nesanākt tā, kā it kā vajadzētu, lai būtu īsta glezniecība. Bet dabā pārsteidzošā kārtā viss ir skaisti. Tai vienkārši tā sanāk. Tamdēļ daba ir labs pedagogs. Ja tikai mākam to uzklausīt. Esmu sava ceļa sākumā. Esmu atgriezies pie pirmsākumiem. Tīri, skaidri un pozitīvi.”

Mākslinieku plenērs Dobelē ir noslēdzies

Mākslinieku plenērs Dobelē ir noslēdzies! Vēl mazliet jāpagaida, lai ieraudzītu rezultātu izstādē. Bet ir skaidrs: plenērs- tas bija unikāls un nenovērtējams ieguvums. Katrs no 11 māksliniekiem ir atklājis pilsētu gleznās ar savu raksturu  un noskaņu.

Paldies par emocijām un par kopīgu radītu piedzīvojumu: Aija Prince, Aiva Bulmere, Aļona Prokofjeva, Anna Kaltigina, Armīns Ozoliņš, Dita Veģe, Egils Neihofers, Inita Vilks, Jānis Jansons, Laine Kainaize, Linda Strujevica.

Plenēra laikā tapušie darbi būs apskatāmi muzeja filiālē Dobeles Pils septembrī.

Hildas Vīkas zīmējumu izstāde

Latvijas 20. gadsimta 20. - 30. gadu mākslas ainā spoži uzmirdzēja savdabīgi valdzinošā Hildas Vīkas (1893-1963) daiļrade, kurā naivā dabiskumā sakausējas prāts un jūtīgums, dabas un iztēles radītie sižeti un tēli (Valda Knāviņa).

Izstādē apskatāmi Hildas Vīkas zīmējumi, kas tapuši 20. gs. 20.-30. gados. Tajos atklājas daudzveidīgi, pat eksotiski, sižeti un tēli, idealizētas, piesātinātas  ainas un  sīku detaļu stilizācija.

Zīmējumi ir no privātkolekcijas un Dobeles Novadpētniecības muzeja krājuma.

Ārstniecības augu dārza atklāšana Dobeles Pils dārza svētkos

Š.g. 4. jūlijā no plkst. 13.00 līdz 17.00 Dobeles Pils dārzā norisināsies dārza svētki “Uz tasi tējas hercogienes dārzā”, kuros tiks atklāts hercogienes ārstniecības augu dārzs, kā arī būs iespēja degustēt vairāk kā 20 dažādu veidu ārstniecības augu tējas, aplūkot mākslinieces Aivas Bulmeres izstādi “Botāniskie zīmējumi”, apmeklēt krūzīšu un tasīšu tirgu un izbaudīt hercogu cienīgu tējas pēcpusdienu Pils dārzā.

Ar pirmajiem Dobeles Pils dārza svētkiem tiks atklāts hercogienes Elizabetes Magdalēnas ārstniecības augu dārzs, kurš ir veidots vadoties pēc hercogienes sarakstes ar Eiropas galma vadošajiem ārstiem. Daļu no dārzā pieejamiem augiem būs iespēja degustēt vairāk kā 20 veidu dažādu ārstniecības augu tējās, kuru baudīšanu papildinās gardas kūkas un smalkmaizītes.

Uz pasākumu aicinām ierasties no Brīvības ielas puses un doties prom pa Pils dārza kāpnēm.

Aicinām apmeklētājus būt sociāli atbildīgiem un ievērot savstarpēju 2 m distanci, roku higēnu. Izvērtēt savu veselības stāvokli un neapmeklēt publiskas vietas, ja ir kādi elpceļu slimības simptomi, kā arī, ja notikta jebkāda veida izolācija.

Apmeklētājs piekrīt, ka var tikt fotografēts un/vai filmēts. Uzņemtais materiāls var tik publiskots!

Izstāde “Laikmeta zīmes Dobelē”

Līdz 30. jūlijam apskatāma ceļojošā izstāde “Laikmeta zīmes Dobelē. Pieminekļi, piemiņas vietas, zīmes un vides objekti”. Izstādē apkopoti Dobeles pilsētas  piemiņas vietu un zīmju liktenis.

Pieminekļi ir vairākkārt pārvietoti, mēģinot atrast piemērotāko vietu, līdz noņemti pavisam. Tie ir iznīcināti (spridzināti), demolēti, nozagti (tikuši krāsaino metālu tīkotāju rokās). Pateicoties dobelnieku iniciatīvai ir atklātas vairākas piemiņas zīmes ievērojamiem kultūras un sabiedriskiem darbiniekiem. Ir vākti paraksti un ziedojumi, lai uzliktu jaunus un atjaunotu nopostītos. Diemžēl ir piemiņas zīmes, par kuru esamību šodien esam piemirsuši, jo teksts uz tām ir izdzisis un grūti salasāms. Kopumā vairāk kā 40 objekti.

Izstādē atcerēsimies vēsturiskos notikumus un cilvēkus, kuriem pilsētā ir atklāti pieminekļi un piemiņas zīmes. Kāds ir šo piemiņas vietu stāsts, kādus notikumus un cilvēkus tas saista? Cik daudz mēs par tiem zinām un atceramies?

Mūsdienās pilsētvidē parādās arvien jauni vides objekti. Ar laiku arī tie kļūs kā laikmeta zīme ar savu vēsturi un vēstījumu. Pieminekļu, piemiņas vietu, zīmju un vides objektu uzskaitījums noslēdzas ar cerību zīmi nākotnei- topošo Simtgades laukumu Brīvības ielā. 

Svari un mēri Dobeles muzeja kolekcijā

Ilgi gaidītais mirklis ir klāt- Dobeles Novadpētniecības muzejs ir atvērts apmeklētājiem. Muzejā līdz 24. septembrim apskatāma izstāde “No siekiem un stopiem līdz tonnām un kilometriem. Svari un mēri”. Izstādē eksponēti priekšmeti no Dobeles Novadpētniecības muzeja krājuma.

Izstādes idejas pamatā ir fakts, ka pirms simts gadiem, 1921. gada 18. februārī, Satversmes sapulce vienbalsīgi lēma ieviest Latvijā metrisko sistēmu,  kuru lietojam vēl joprojām. Atgādinot šo notikumu, kas jaunajai Latvijas Republikai ļāva pilntiesīgi iekļauties starptautiskajā mērvienību pasaulē, tapusi izstāde, kas ļauj izsekot svaru un mēru pārmaiņām laika ritumā.

Katra vara Latvijas teritorijā nāca ar saviem mēriem, tāpēc arī izstādē ir nosacīti trīs daļas.  Izstāde sākas ar  Krievijas impērijas laikā lietotajiem svariem un mēriem, kur stilizētā muižas laiku klētī apskatāms arī senākais datētais izstādes eksponāts - 1742. gadā J.G.Frey uzņēmumā izgatavotie piekaramie vienādplecu svari.

Vienlaikus Kurzemes guberņā līdz pat 20. gs. sākumam kā labības mērtraukus lietoja arī latviešu zemniekiem tik ierastās sētuves, pūrus un puspūrus. No graudiem cepa maizi, no graudiem dzina arī degvīnu, kuru tepat, Dobeles krogos, arī lika lietā. Varbūt arī no izstādē eksponētā degvīna mēriņa - sotkas jeb čarkas.

Nodibinoties Latvijas valstij, daudzus svarus un mērus turpināja lietot paralēli modernākiem un precīzākiem mērinstrumentiem. Pāreja uz starptautisko mērvienību sistēmu notika pakāpeniski. Par to, ka svari izmantoti no paaudzes paaudzē, neatkarīgi no varu maiņām, stāsta, ap 1910. gadu izgatavotie grīdas svari. Svaru pārbaudes spiedoga nospiedumi, ko licis Jelgavas meistars Otto Skadiņš, liecina, ka grīdas svari bijuši lietošanā vismaz līdz 1957. gadam.

Trešā izstādes daļa ir atgādinājums par tiem svariem un mēriem, kurus Dobelē izmantoja padomju gados. Šeit stilizētā noliktavā apskatāms ne tikai jaunākais datētais izstādes priekšmets - 1988. gadā PSRS ražotie tirdzniecības svari, bet arī kalkulatoru un kases aparātu priekšteči - koka skaitīkļi.

Muzeja apmeklējums var notikt individuālajiem apmeklējumiem un vienas mājsaimniecības locekļiem. Apmeklējuma laikā lūgums ievērot visus valstī izsludinātos drošības pasākumus, ievērot distanci, valkāt masku, dezinficēt rokas!

Vasaras izskaņā savas durvis apmeklētājiem vērs Dobeles Pils

Nozīmīgākais valsts nozīmes kultūras piemineklis Dobeles novadā ir Dobeles Livonijas ordeņa pilsdrupas, kuru pārbūvētā kapelas ēka ir nodota ekspluatācijā 2020. gadā, un kļuvusi par daudzfunkcionālu, kultūras, amatniecības un tūrisma attīstības centru ar nosaukumu Dobeles Pils.

Video

Aicina neklātienes ekskursijā pa Dobeles pils kapelu

Luka Berti fotogrāfiju izstāde

Muzeja mazajā zālē no 8. decembra līdz 15. janvārim apskatāma foto mākslinieka Luka Berti (Luca Berti) ceļojošā izstāde “Cilvēks un daba Latvijā”. Izstādē var ieraudzīt četrus vēsturiskos Latvijas novadus melnbaltās fotogrāfijās ārzemnieka skatījumā. 

Izstādes nolūks ir atklāt un saglabāt fotogrāfiju formātā Latvijas ainavu daili un to, kas šodien atlicis no Latvijas lauku kultūras. Fotogrāfs kā galvenos objektus fotogrāfijās attēlojis ciematus ar tradicionālajām koka mājām, vecas baznīcas un zemnieku saimniecības. Autors skaidro, ka “gadsimtiem ilgi tie iemiesojuši valstij raksturīgo fizisko aspektu un sociālo dzīvi, simbolizējot Latvijas cilvēka un dabas harmoniskās attiecības. Tuvas attiecības, kurās abas puses viena otru ietekmē.”

“Cilvēks un daba Latvijā” ir daļa no lielākā projekta, kura mērķis ir dokumentēt 21. gadsimta lauku kultūru Skandināvijas, Baltijas un Austrumeiropas valstīs. 

Luka Berti dzimis 1978.gadā Florencē, Itālijā. Šobrīd dzīvo un strādā Kopenhāgenā, Dānijā. Savos foto projektos viņš sadarbojas ar valsts un reģionālās nozīmes kultūras vēstures muzejiem Dānijā, Norvēģijā, Zviedrijā, Somijā un Igaunijā.

Luka Berti beidzis Itālijas Fotogrāfijas institūtu Milānā, kļuva par modes fotogrāfu asistentu stila žurnālos, taču izdevību veidot karjeru komerciālās fotogrāfijas jomās viņš nav izmantojis: „Es, lai arī itālis, esmu melanholiķis, jūtu radniecību ar ziemeļu cilvēkiem”. Piepelnīdamies Kopenhāgenas nakts klubos, kuru ballīšu atmosfērā atradis modeļus savām bildēm un pirmajai izstādei Dānijā, sapratis, ka arī tā nebūs viņa tēma, Luka Berti sāk sadarbību ar Dānijas muzejiem un vēlāk dodas ekspedīcijās uz nomaļiem apvidiem Zviedrijā un Norvēģijā. Tā viņš 2013. gadā nokļuva Latvijā, kuras laukos ir pamanījis bagātīgo kultūras mantojumu, „lepnumu un pašpārliecinātību lauku cilvēku acīs”, atradis harmoniju cilvēku mijiedarbībā ar dabu.

Izstāde līdz šim ir bijusi skatāma vairākās vietās Latvijā:  Ogrē, Krāslavā, Valmierā, Bauskā, Talsos un citviet. 

Aivas Bulmeres botānisko zīmējumu izstāde

No 28. oktobra līdz 28. novembrim apskatāma dobelnieces Aivas Bulmeres botānisko zīmējumu izstāde. Izstādē zīmējumos un  gleznojumos ir attēloti dažādi augi, ogas, dārzeņi, ziedi u.c. dabas brīnumi, kopumā vairāk kā 80.  

Aiva Bulmere ir Dobeles mākslas skolas pedagoģe. Piedalījusies izstādēs Dobelē, Jelgavā, Lietuvā. Veikusi dažādus lielus un mazus pasūtījuma darbus: zīmējumus, gleznojumus, apģērba dizainu u.c.

Piedalījusies Dobeles pilsētas Lieldienu svētku dekorāciju izgatavošanā, apgleznojot liela izmēra olas. Kā zināmākais un redzamākais darbs Dobeles novadā ir 300 m2  ēkas ārsienas gleznojums z/s “Rūķīšu Tēja” Krimūnu pagastā, kā arī  ārstniecības augu zīmējumi, kas skatāmi uz tēju iepakojumiem u.c. produktiem.

Ulda Zutera un Asnates Zuteres darbu izstāde “AU”

1. oktobrī plkst. 16.00 tiks atklāta gleznotāja Ulda Zutera ainavu un stikla apstrādes mākslinieces Asnates Marts Zuteres dažādās tehnikās veidoto stikla darbu izstāde “AU”.

Uldis Zuters strādā galvenokārt eļļas tehnikā. Iemīļotākais žanrs: ainava. Regulāri piedalās mākslas plenēros, kur savos darbos atspoguļo noskaņu, sajūtas un emocijas. Visvairāk uzrunā tieši ainava, kurā nav civilizācijas klātbūtne- mežs, jūra, pļava.

Mākslinieks dzimis 1941. gadā, absolvējis Latvijas Mākslas akadēmiju, ilgus gadus strādājis par skolotāju un mākslinieku noformētāju Jelgavā, bet kopš 1998. gada ir dizainers Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā. Piedalās tēlotājas mākslas izstādēs Latvijā un ārvalstīs no 1969. gada. Uzņemts Latvijas Mākslinieku savienībā 1991. gadā.

Pēdējo gadu personālizstādes: Lielvircavas kultūras namā (2020), Daugavpils novadpētniecības un mākslas muzejā (2019), Saldū Kapelleru namā (2018), Dobeles Novadpētniecības muzejā (2018), Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas torņa izstāžu zālē (2016–2017), Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā (2016) u.c.

Darbi atrodas Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā, Jelgavas pils muzejā, Dobeles, Preiļu un Daugavpils novadpētniecības muzejos, privātkolekcijās Latvijā un ārzemēs.

Asnate Marts Zutere dzimusi 1973. gadā, mācījusies Rīgas Lietišķās mākslas koledžas Metāla mākslinieciskās apstrādes specialitātē (1990–1995), Latvijas Mākslas akadēmijā (1995– 2003); 1999. gadā iegūts mākslas bakalaura grāds stikla mākslas apakšnozarē, 2003. gadā humanitāro zinātņu maģistra grāds mākslā.

Šobrīd un lielākā daļā algoto darbu nav bijusi tiešā veidā saistīta ar mākslu, kaut arī pienākumi bieži vien bijuši radoši: jaunu ražošanas modeļu dizains un izveide, mājas lapas dizains un uzņēmuma vizuālā tēla izstrāde, krāsu paraugu paletes izstrāde ražošanai u.c.

No 1995. gada regulāri piedalās izstādēs Latvijā, Lietuvā, Somijā u.c. Pārsvarā tās ir grupu un ceļojošās izstādes. Kopš 2009.gada Jelgavas mākslinieku biedrības biedre

Izstāde muzejā apskatāma līdz 31. oktobrim.

Meraldas Kodoliņas gleznu izstāde

Dobeles Novadpētniecības muzejā 29. jūlijā plkst. 16.00 tiks atklāta gleznotājas, naivistes Meraldas Kodoliņas (1915-2004) gleznu izstāde. Tā būs saruna par mākslinieci un tikšanās ar viņas ģimeni.

Piemiņas izstādē izlikti autores darbi, kuros atspoguļojas filozofiskas pārdomas par dzīvi, gleznās redzami dažādi mitoloģiski tēli un sižeti, kā arī vīzijas. Cauri visam strāvo krāsu dzīvīgums un nianšu bagātība.

Meralda Kodoliņa dzimusi Rīgā. 20. gs. 60. gadu beigās viņa mantojusi tēva brāļa māju Dobelē, kur viņa dzīvojusi līdz mūža galam.

Meralda mācījusies Romona Sutas mākslas studijā, kur apguvusi glezniecības un zīmēšanas pamatlikumus, bet studijas nepabeidza. Turpmāk glezniecību apguvusi pašmācības ceļā. Sākumā autore aizrāvusies ar  akvareļglezniecību. Bet tieši Dobelē viņa pievērusies eļļas glezniecībai un tēlniecībai. Apmeklējusi Līzes Dzeguzes tēlniecības studijas Rīgā. Gleznojusi ainavas, ziedus, klusās dabas, portretus. Patikusi arī tekstilmāksla: patstāvīgi mācījusies aušanas tehniku stellēs, sākumā audusi gobelēnus, bet vecumdienās viņa no dažādiem krāsu dzīpariem un audumiem radīja krāšņas segas, spilvenus un rotaļlietas. Rakstījusi arī stāstus un lugas, kurās atainoti dzimtas dzīves apraksti un seno laiku likteņstāsti.

Izstādē izlikti darbi no ģimenes privātkolekcijas un Dobeles Novadpētniecības muzeja krājuma.

Izstāde apskatāma līdz 29. augustam.

Izstāde “Pirmavots”

Muzeja mazajā zālē 18. jūnijā plkst. 16.00 tiks atklāta dobelnieku frizieres un vizāžistes Evijas Andersones un varkaļa Jura Kambara izstāde “Pirmavots”.

Abiem tā ir pirmā kopīgā izstāde, kurā katrs ar saviem izteiksmes veidiem pauž savu skatījumu uz pasauli. Evija Andersone izmanto stila un grima mākslu, kas fiksēta fotogrāfijā, bet  Juris Kambars metālmākslu. Abus vieno ideja par pirmavotu.

Friziere un vizāžiste Evija Andersone izstādē piedāvā apskatīt dažādus vizuālos tēlus fotogrāfijās. Iedvesma tēliem gūta dabā un latviešu spēka zīmēs. Fotogrāfijas tapušas piecu gadu garumā sadarbībā ar fotogrāfu Gintu Janševski. Darbs pie modeļu vizuālā tēla ir bijis ilgstošs- katram modelim veidots savs matu griezums, grims rūpīgi un detalizēti pārdomāts, piemeklēti tērpi un viens tērps pat speciāli šūts. Par savu iedvesmu Evija Andersone saka: “Viss sākās ar pīlādzi pie mana loga. Tajā rudenī tas bija īpaši krāšņs. Zari liecās zem sulīgo ogu ķekariem. Un kādas krāsas! Šāds skaistums liek radīt! Un sākas radīšanas process, kas simtkārt tiek izdzīvots iztēlē. Un tad, satiekot īstos cilvēkus- modeli, fotogrāfu u.c.-, tas piedzimst. Un tā ar katru... Ar pieneni... Ceriņu.... Viss notiek rāmi un plūstoši. Ļauju laika upei nesteidzīgi plūst. Viss atnāk īstajā brīdī un dzimst.”

Varkaļa Jura Kambara dzimtā metālliešanas prasme gājusi cauri paaudžu paaudzēm. Teju pirms diviem gadiem Juris saprata, ka īstais brīdis sākt atraisīt mākslinieka dvēseli. Un saskaņā ar savu moto: ’”Tiekties pēc visa dabiskā  un skaistā,’’ viņš no dažādiem metāliem-  sudraba, vara, misiņa un bronzas- kaļ un lej sevis izdomātus, unikālus interjera priekšmetus. Savukārt radīt dažādas rotas Juris Kambars iedvesmojies no vēstures liecībās atrastajiem paraugiem.

Izstāde muzejā apskatāma līdz 17. jūlijam.

Lai ievērotu sanitārā protokola nosacījumus, izstādi atklāsim ēkas pirmā stāva foajē.

Hildas Vīkas akvareļu izstāde

No 29. maija līdz 19. septembrim apskatāma mākslinieces Hildas Vīkas (1897-1963) akvareļu izstāde.

Hilda Vīka ir spilgta personība latviešu glezniecībā, bet tomēr līdz galam  nenovērtēta un nepieņemta. Muzeja veidotajā izstādē redzami H.Vīkas akvareļi: darbi no 20. gs. 30. gadiem, kuros atklājas mākslinieces talanta uzplaukums, interese par dievturību- mitoloģizētas ainas (romantizēti folkloras tēli: Dievs, Laima, Māra un citas dievības),  tēlaini sižeti. Akvareļos saskatāmi eksotiski, dekoratīvi un ornamentālistiski elementi, jūtams vieglums, rotaļīgums un pat sievišķīga koķetērija.

Kā pretstats ir  atšķirīgie 20. gs. 50. - 60. gados tapušie darbi, kuros jaušama autores personiskā sāpe, ilgas un izmisums. 1944. gadā  vīru rakstnieku Viktoru Eglīti (1877-1945) denuncēja un apcietināja. Padomju varas gados sākās jauns posms mākslinieces dzīvē:  viņa tika noliegta, taču vēlāk nepamatoti aizmirsta. Akvareļos parādās jaunas, vientuļas un trauslas sievietes tēls, kura strādā lauku darbus vai gremdējas pārdomās un ilgās. Gleznu sižetos ienāk lauku un pilsētu sadzīves skati.

Akvareļos var ieraudzīt H.Vīkas rokrakstu: smalkas detaļas un otu līnijas, viņas iecienītākos toņus- no maigi gaišzila līdz pat tumši violetam, no gaišpelēka līdz  samtaini zaļganam. Te sastopama plaša formu un krāsu bagātība.

Mākslas zinātnieks Jānis Kalnačs par H.Vīkas darbiem raksta: “Darbos valda klusums, ko piepilda toņu salikumu un noskaņu nianses. Tajos vienkāršība nereti pārtop elegancē. H.Vīkas gleznas ir neslēpti skaistas (arī krāšņas puķes, smalki darinātas lietas), bet šis skaistums bieži vien patiesi skumjš” ( H.Vīkas glezniecības izstādes katalogs, Valmiera, 1985. gads).

Izstāde veidota no Ingrīdas Frickausas privātkolekcijas.

Apmeklējot muzeju, aicinām būt atbildīgiem par savu un apkārtējo veselību, ievērot sociālās distancēšanās pasākumus un sanitārā protokola nosacījumus!

Aicinām visus iedzīvotājus ar akūtām elpošanas ceļu infekcijas pazīmēm (iesnas, klepus, rīkles iekaisums, paaugstināta ķermeņa temperatūra, elpošanas traucējumi) ievērot mājas režīmu un nedoties uz muzeju.

Dobeles Saviesīgajai biedrībai 110. Kultūras dzīves organizāciju aizsākumi Dobelē

Atzīmējot Dobeles Saviesīgās biedrības 110. gadskārtu, izstādē “Dobeles Saviesīgajai biedrībai 110. Kultūras dzīves organizāciju aizsākumi Dobelē” atskatāmies uz pirmajām biedrībām, kas bieži vien kopīgiem spēkiem veidoja un attīstīja kultūras dzīvi pilsētā. 

19. gadsimta otrā puse Latvijas teritorijā bija rosīgas sabiedriskās aktivitātes uzplaukuma laiks. Latviešu tautas atmodas ideju ietekmē līdzās jau citu tautību vietējo iedzīvotāju dibinātajām biedrībām veidojās latviešu kultūras organizācijas, ekonomiskas un saimnieciskas biedrības. Pirmā latviešu sabiedriskā organizācija – Rīgas Latviešu biedrība – dibināta 1868. gadā.  Arī Dobelē sākās strauja vietējo iedzīvotāju organizēšanās dažādās biedrībās: 1870. gadā dibināta Dobeles ugunsdzēsēju biedrība, 1893. gadā Dobeles patērētāju biedrība un daudzas citas. Tomēr redzamāko vietu Dobeles sabiedrībā ieņēma kultūras dzīvi vadošās organizācijas.

Izstādē apskatāmas fotogrāfijas un 20. gadsimta 20.-30. gadu preses materiāli, kas ataino Dobeles Saviesīgās biedrības, Latviešu biedrības, Sarkanā krusta nodaļas, Aizsargu un Vanagu organizāciju kultūras aktivitātes. Apmeklētāji uzzinās, kādos tērpos dobelnieki devās uz ikgadējo masku balli, kādi bija iecienītākie teātra uzvedumi, kā tika iegūti līdzekļi Tautas nama (tagadējā Dobeles pilsētas kultūras nama) celtniecībai un daudzus citus interesantus faktus.

Izstāde apskatāma no 2020. gada 15. maija līdz 19. septembrim.

Apmeklējot muzeju, aicinām būt atbildīgiem par savu un apkārtējo veselību, ievērot sociālās distancēšanās pasākumus un sanitārā protokola nosacījumus!

Aicinām visus iedzīvotājus ar akūtām elpošanas ceļu infekcijas pazīmēm (iesnas, klepus, rīkles iekaisums, paaugstināta ķermeņa temperatūra, elpošanas traucējumi) ievērot mājas režīmu un nedoties uz muzeju.

Ikonu, grafikas un gleznu izstāde Dobeles muzejā

Muzeja mazajā zālē 3. martā plkst. 16.00 tiks atklāta piecu mākslinieču kopdarbu izstāde “ZELTS. GAISMA. KRĀSA. LĪNIJA.” Mākslinieces - Evija Rudzīte, Ineta Freidenfelde, Marta Jurjāne, Elīna Alka, Lauma Palmbaha - veido kopīgu radošo darbu izstāžu ciklu. Katra atsevišķi strādā un regulāri piedalās izstādēs gan Latvijā, gan ārzemēs.

Izstādes autores vēlas parādīt, kā šodien līdzās strādā laikmetīgās un kanoniskās mākslas pārstāvji, lietojot konkrētus mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus  un apcerot līdzīgas tēmas. Izstāde ir iecerēta, kā kopīgu tēmu apvienojums atšķirīgu mākslinieku rokrakstos, tādējādi paverot skatītājam iespēju iepazīt kādas tēmas citādākas uztveres dimensiju. Katra māksliniece savā radošajā darbā balstās uz kristīgām vērtībām. Mākslinieces vieno meklējumi un atradumi par  zelta, gaismas, krāsas un līnijas savstarpējo mijiedarbību dažādos gadsimtos, kultūrās un mūsdienu mākslas pasaulē.

Jau savos pirmsākumos kristīgās mākslas veidotāji sava laikmeta mākslas valodu piepilda ne tikai ar mākslinieciskās izteiksmības, bet ar garīga vēstījuma saturu. Sakrālās mākslas veidotāji to pastiprina, savos darbos izceļot ZELTA pārklājuma īpašību -  spēju izstarot un atstarot gaismu.

Ikonu mākslinieces  Evijas Rudzītes gleznieciski niansētie darbi  apliecina ikonu mākslas tradīcijas dzīvīgo spēku. Māksliniece, izstādot  savus darbus ārpus baznīcas, ir sava laikmeta radošo meklētāju saimes dalībniece, kura, tūkstošu gadu izkoptas mākslas tradīcijas ietvaros, runā ar mūsdienu skatītāju vienotu informatīvo kodu valodā.

ZELTA, mūžīgās gaismas un svētības brīnumaino īpašību pasaulē ieved arī māksliniece Ineta Freidenfelde. Viņas gleznās mazās radības, kas dzīvo mums līdzās, tiek atklātas kā harmoniskas pasaules dzīves svarīga sastāvdaļa, bez kurām pasaule nebūtu pilnīga.

Savos darbos māksliniece Marta Jurjāne glezno GAISMU ‑ gan to, kas ir acīm saredzama, kas piešķir prieku tumšai dienai, kas izceļ krāsas un spēlējas ar ēnu rakstiem uz sienas, gan neredzamo, dievišķo gaismu, kas izgaismo sirdi un dzīvi, piešķirot tai jēgu un piepildījumu.

Māksliniece Elīna Alka gleznojot ar Latvijas zemes KRĀSU pigmentiem, rada apslēptu pasauli, par kuras pastāvēšanu, iespējams, cilvēce nenojauš. Viņas gleznās māja tiek interpretēta kā cilvēks- es-, kas meklē savu piederību un savu vietu uz šīs pasaules.

Zīmējums mākslinieces Laumas Palmbahas grafikas darbos atklāj LĪNIJU kā bezgalīgu iespēju instrumentu. Uz papīra virsmas ar grafīta zīmuli veidotie tumši gaišie kontrasti rada tāluma, tuvuma un dziļuma izjūtu. Ietērpta iztēles un simbolu valodā, līnija spēj atklāt gan redzamo, gan neredzamo pasauli.

Izstāde apskatāma līdz 4. aprīlim.

Lindas Virbales stikla darbu izstāde

Dobeles Novadpētniecības muzeja mazajā zālē 5. februārī plkst. 16.00 tiks atklāta Lindas Virbales personālizstāde „VĪZIJA”. Izstādē būs apskatāmi dobelnieces Lindas Virbales dažādas tehnikās veidotie darbi stiklā: kausējumi, vitrāžas, pūstais stikls u.c. Darbi tapuši laikā posmā no 2016. līdz 2019. gadam.

Linda Virbale atzīst, ka salīdzinājumā ar citiem materiāliem, stiklam ir īpaša enerģija, kāda nepiemīt citām matērijām: „Liels izaicinājums, strādājot ar stiklu, ir sajust trauslo materiālu, tā daudzveidīgo un mainīgo dabu: tajā esošo spriedzi. Stikla virsma lauž gaismas starus, radot optiskas, iluzoras gaismas un krāsu spēles, piesaistot uz vairāk nekā dažām sekundēm skatītāju uzmanību, radot ilūzijas vai pat halucinācijas efektu – VĪZIJAS.”

Mākslinieces darbi aizskar pareizās izvēles tēmu -  to, kā mēs ik mirkli pieņemam lēmumu: pa kuru ceļu iet, ko šobrīd pateikt, ko noklusēt, pa kurām kāpnēm kāpt augšup un pa kurām atkāpties. „Dzīves laikā mēs visi atrodamies dažādu izvēļu priekšā! Viena no mūsu dzīves mazajām traģēdijām ir tā, ka izvēles pareizību izvērtējam pēc rezultāta, kurš ir pagātnē, bet nākotnes izvēles un sekas nav paredzamas!”, tā saka pati izstādes autore.

To visu jaunā māksliniece ir attēlojusi savos darbos, vizualizējot stiklā to sarežģīto procesu, kas notiek mūsu prātā. Izstāde atspoguļo autores personīgo pieredzi sevis meklējumos gan kā māksliniecei, gan kā personībai: „Aizraujošs, vilinošs, strupceļu, iespēju un izaicinājumu pilns ceļš uz stikla būtību!”

Šobrīd Linda Virbale ir Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas Stikla Mākslas apakšnozares pēdējā kursa studente. Pirms tam mācījusies Dobeles 1.vidusskolā (2003 - 2012), Dobeles Mākslas skolā (2010 - 2012), Rīgas Mākslas un Mediju tehnikumā (2012 - 2016), Māras Muižnieces Rīgas Mākslas skolā (2013 - 2017).

Piedalījusies izstādēs gan Latvijā (Dobelē, Rīgā, Valmierā un Līvānos), gan Čehijā (Sazavā).

Izstāde apskatāma līdz 29. februārim.

Ieskats muzeja krājuma gleznu kolekcijā

Muzejā 10. janvārī plkst. 15.00 tiks atklāta izstāde “Ieskats muzeja krājuma gleznu kolekcijā”. Izstādē redzamas gleznas, kurās galvenais motīvs ir Dobeles pilsēta un tuvākā apkārtne dažādu autoru darbos, kā arī gleznas, kuru reprodukcijas publicētas muzeja izdotajā kalendārā 2020. gadam. Tāpat apmeklētāji varēs novērtēt 12 gleznas, kuras 2016. un 2017. gadā tika restaurētas, lai tās kļūtu eksponējamas. Daudzas gleznas apskatei tiek izliktas pirmo reizi.

Dobeles Novadpētniecības muzeja tēlojošo avotu kolekcijā glabājas vairāk kā divsimt dažādu autoru darbi: gleznas, zīmējumi, skices, keramikas darbi utt. Lai gan tēlojošo avotu kolekcija skaita ziņā ir pati mazākā, tā ir viena no vērtīgākajam un nozīmīgākajam. Kolekcijas lielākā  daļa ir mākslinieces Hildas Vīkas darbi.

Izstādē redzami Aijas Princes, Aivas Bulmeres, Andra Valda, E. Vecvagara, Eduarda Metuzala, Egona Cēsnieka, Gunāra Melberga, Hildas Vīkas, Ineses Nātriņas, Jāņa Ramaņa, K. Munkā, Laines Kainaizes, Līvijas Zariņas, Pelaša, Ulda Rogas, Ulda Zutera, V. Šteinerta, V. Kijasova, Vidvuda Eglīša un nezināmu autoru darbi.

Gleznas restaurētas ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Dobeles novada pašvaldības atbalstu.

Izstāde apskatāma līdz 25. aprīlim.

Attēlā: Nezināma autora glezna "Dobeles pilsdrupas", 1900.gads

Senlaicīgu tērpu un piederumu noma

Muzejā var iegādāties unikālu kalendāru 2020. gadam

Muzejā var iegādāties unikālu sienas kalendāru 2020. gadam. Kalendārs veltīts Dobeles Novadpētniecības muzeja gleznu kolekcijai. Katra mēneša attēls ir kāda glezna no muzeja krājuma. 2020. gada janvārī muzejā tiks atklāta muzeja krājuma gleznu izstāde, kurā būs redzamas gan kalendārā iekļautās, gan citas muzeja kolekcijā esošās gleznas.

 Dobeles Novadpētniecības muzeja krājumā atrodas unikāla, Dobeles novadam nozīmīga gleznu kolekcija, kas kopumā raksturo kultūras dzīvi 19. gs.b., 20. gs. Kalendārā redzami Ulda Zutera, Ineses Nātriņas, Ulda Rogas, Jāņa Ramaņa, Aijas Princes, Līvijas Zariņas, Vidvuda Eglīša, V.Šteinerta, Egona Cēsnieka, Gunāra Melberga, Aivas Bulmeres un nezināma autora darbi. Galvenais akcents gleznu izvēlē bija Dobeles pilsēta dažādu mākslinieku gleznās un tās gleznas, kuru autori ir saistīti ar Dobeles novadu. Kopumā tēlojošo avotu kolekcijā atrodas vairāk kā divsimt darbi. Autori, kuru darbi atrodas muzeja krājumā un ar kuriem lepojas Dobeles novadā un visā Latvijā, ir vairāk kā četrdesmit (Adolfs Leitis, Aija Prince,  Aiva Bulmere, Elza Zariņa, Gunārs Melbergs, Gunārs Ulmanis, Hilda Vīka, Imants Ozoliņš, Līvija Zariņa, Meralda Kodoliņa, Rasma Zeiliša, Rita Valnere, Uldis Roga, Uldis Zemzaris, Uldis Zuters u.c.). Kolekcijas vērtīgākā un lielākā  daļa ir mākslinieces Hildas Vīkas darbi.

2020. gada kalendārs jau ir piektais pēc kārtas. No 2015. gada muzejs veido izzinošus kalendārus, kas popularizē Dobeles novada kultūrvēsturi un muzeja darbību. Katru gadu kalendāram ir cita tēma.  2016. gadā- Dobeles pilsētas pastkartes un pilsētas hronika, 2017. gadā- mākslinieces Hilds Vīkas gleznu reprodukcijas, 2018. gadā- Dobeles ielu vēsture, 2019. gadā- Dobeles vēsture 100 gados. 

Kalendārs 2020. gadam aktualizē Dobeles muzeja mākslas kolekciju, kā arī padara šo kolekciju pieejamu un redzamu sabiedrībai.

Gleznas restaurētas ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Dobeles novada pašvaldības atbalstu.  Gleznu reprodukciju autors ir dobelnieks Agris Šiliņš.