“Mākslas plenērs Dobelē 2022” dalībnieku darbu izstāde

No 12.jūlija Dobeles Pilī būs skatāmi “Mākslas plenērs Dobelē 2022” dalībnieku darbi, kas tapuši šā gada maija beigās Dobelē. Izstādes atklāšana un tikšanās ar māksliniekiem 12.jūlijā plkst. 16.00.

Plenērā piedalījās: Aija Prince, Aļona Prokofjeva, Anna Kaltigina, Dita Veģe, Inita Vilks, Jānis Jansons, Laine Kainaize, Maija Bujaka, Nadežda Čerpaka un Sabīne Biezā. Kopā plenēra laikā tika radīti 40 darbi, kuros attēlota Dobele un ziedošais “Dārzkopības institūta” ceriņu dārzs.

Jau otro gadu Dobeles novada muzejs un Dobeles Pils organizēja mākslas plenēru, kurā piedalījās mākslinieki, kuri strādā uz audekla vai cita materiāla jebkurā tehnikā. Viena glezna  no katra autora tiks izvēlēta un iekļauta muzeja krājumā. Ikviens izstādes apmeklētājs varēs sniegt savu vērtējumu balsojot par viņaprāt katra autora vērtīgāko gleznu. Pēc izstādes apkoposim gan balsošanas rezultātus, gan profesionāļu viedokli un Dobeles novada muzeja sociālajos tīklos  (https://www.facebook.com/Dobelesmuzejs  https://www.instagram.com/dobelesmuzejs/ ) publicēsim sarakstu ar  gleznām, kas tika izvēlētas. Sekojiet līdz informācijai!

Izstāde apskatāma no 12.07. līdz 27.08. Dobeles Pilī, Brīvības ielā 2c.

Birutas Jansones zīmējumu izstāde “Birutas stāstiņi”

Birutas Jansones zīmējumu izstāde “Birutas stāstiņi”

No 11.jūnija Dobeles novada muzeja mazajā zālē būs skatāma Birutas Jansones zīmējumu izstāde “Birutas stāstiņi”. Izstādes atklāšana un tikšanās ar mākslinieci 10.06. plkst. 16:00.

Izstāde “Birutas stāstiņi” ir zīmējumu sērija, kas radusies no 2018. līdz 2022. gadam. Kā stāsta pati māksliniece, viņai pēkšņi sagribējās zīmēt uz melna papīra un bija liela vēlēšanās parunāt, pastāstīt, par ko viņa domā, kas viņu  priecē, kas sāp. Izstāstīt par to, ko mēdz rakstīt dienasgrāmatā, par ko papļāpā pie tējas tases, dalīties ar to, kas viņai  ir svarīgs. Tāda privāta saruna publiskā veidā.

Zīmējumi tapuši ar pildspalvām un marķieriem, un katram no šiem zīmējumiem ir pievienots stāsts.

Biruta Jansone absolvējusi J.Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu un vēlāk Latvijas Mākslas akadēmijā ieguvusi humanitāro zinātņu maģistra grādu mākslā. Mākslinieces darbi atrodas Mākslas fonda, Valsts muzeja, Museum Ludvig Koeln un privātpersonu kolekcijās Latvijā, Krievijā, Dānijā, Vācijā, Kanādā, Izraēlā, Francijā u.c.

2018.gadā par nopelniem Latvijas valsts labā saņēma Atzinības krustu par ilggadēju radošo ieguldījumu mākslas pedagoģijas un kultūras darbā.

Izstāde Dobeles novada muzeja mazajā zālē apskatāma no 11.06. līdz 29.07.2022.

Muzeju nakts 2022

Sestdien, 14.maijā, pēc 2 gadu pārtraukuma šogad savas durvīs klātienē atkal vērs muzeji. Muzeju nakts Dobeles novada muzejam šogad ir īpaša, jo plkst. 18:00 durvis apmeklētājiem vērs muzeja krājuma izstāde “Rūpniecība Dobelē”, kur vienviet varēs izzināt Dobeles rūpniecības vēsturi un tās neparastos līkločus. Izstādē būs iespēja apskatīt fotogrāfijas no ražošanas procesiem un darba kolektīvu ikdienas, vēsturiskus, dažādās Dobeles ražotnēs uzņemtus videomateriālus, kā arī senāk un ne tik sen Dobelē ražotās rūpniecības preces.

Plkst. 19.00 un 22.00 tiks demonstrēti unikāli video materiāli, kas uzņemti pagājušā gadsimta 90. gadu vidū prezidenta Gunta Ulmaņa vizīšu laikā. Materiālos redzami dažādi vēsturiski kadri: Atbrīvošanas pieminekļa atklāšana,  prezidenta iepirkšanās Krasta ielas (Čerjomušku) tirdziņā un degošās ģimnāzijas evakuācija. Katram dobelniekam būs interesanti atpazīt savus draugus, radus vai sevi pašu un atcerēties kāda izskatījās Dobele pirms teju 30 gadiem.

No plkst. 20.00 līdz plkst. 21:30 muzeja mazajā zālē būs iespēja apmeklēt vēsturisko tērpu rekonstruktores Zandas Zariņas (Biedrība Liel.Barons ) lekciju “19.gs. vidus - sieviete, kas seko modei.” Lekcijā varēs dzirdēt daudz interesantu faktu un stāstu par modes vēsturi 19.gs., būs pieejama dažādu tērpu un aksesuāru apskate.

No plkst. 19.00 līdz 22.00 Dobeles muzeja telpās ikviens varēs radoši izpausties darbnīcā “Papīra lelles” un piedalīties sojas sveču gatavošanas meistarklasē, kurā dalībnieki varēs izgatavot paši sevu unikālu sojas vaska sveci burciņā, pievienojot gan aromātu, gan dekorācijas pēc savas gaumes. Sveču darbnīcā darbosies Linda Bēvalde no “October Candles”

Vakaru tradicionāli noslēgs nakts ekskursija ar gidu pa naksnīgo pilsētu, kurā visiem kopā būs iespēja izzināt Dobeles galvenos rūpniecības pieturpunktus.

Visas dienas garumā bez maksas apskatāma muzeja pastāvīgā ekspozīcija “Riez Dobelē…”, Laumas Liepas gleznu un zīda darbu izstāde “Gaidot mieru un pavasari”, kā arī jau pieminētā izstāde “Rūpniecība Dobelē”

IEEJA BEZ MAKSAS

Pasākuma laikā tiks fotografēts un/vai filmēts. Fotogrāfijas/video tiks izmantoti publicitātei un pilsētas vēstures saglabāšanai.

    

     

Izstāde “Rūpniecība Dobelē”

No 14.maija līdz 29.oktobrim Dobeles novada muzejā aplūkojama muzeja krājuma izstāde “Rūpniecība Dobelē”, kur vienviet var izzināt Dobeles rūpniecības vēsturi un tās neparastos līkločus.

Dobele ir viena no industriāli attīstītākajām Latvijas mazpilsētām, kuras vārdu nereti asociē ar konkrētām šeit ražotajām precēm – gumijas rotaļlietām, plastilīnu, svecēm, sadzīves ķīmiju, makaroniem un miltiem, putuplasta izstrādājumiem utt.

Par Dobeles rūpniecības pirmsākumiem nosacīti var runāt jau no mirkļa, kad hercoga Jēkaba laikā Dobeles muižas teritorijā tika ierīkotas dzirnavas. Taču īstais rūpniecības uzplaukums, protams, ir 20. gs. otrā puse, kad Dobelē dažādu apstākļu dēļ tiek izvietotas vairākas ražotnes, kas ražo preces ne tikai vietējam, bet arī visam Padomju Savienības tirgum.

Atgūstot valsts neatkarību, 90. gados uzņēmumi cenšas  pielāgoties jaunajai ekonomiskajai situācijai un saskaras ar nopietnām krīzēm – ierasto izejmateriālu piegādes ķēžu sairšanu, līdzīgu, bet lētāku preču ienākšanu no Ķīnas, iepriekšējo tirgu zaudēšanu.

Taču tas ir arī jaunu iespēju laiks, kad rodas jauni uzņēmumi, kas šobrīd veiksmīgi turpina nest Dobeles vārdu pasaulē. Gluži tā pat kā neapturams laika rats, Dobelē vienmēr ir griezušies dzirnakmeņi, rati, valči un zobrati.

Izstādē būs iespēja apskatīt fotogrāfijas no ražošanas procesiem un darba kolektīvu ikdienas, vēsturiskus, dažādās Dobeles ražotnēs uzņemtus videomateriālus, kā arī senāk un ne tik sen Dobelē ražotās rūpniecības preces.

Izstādes pamatu veido krājuma priekšmeti un fotogrāfijas, taču lielu ieguldījumu devuši arī pilsētas uzņēmumi, kas laipni dalījušies ar saviem arhīviem, fotoalbumiem, videomateriāliem un stāstiem.

Laumas Liepas darbu izstāde “Gaidot mieru un pavasari”

No 27.aprīļa Dobeles novada muzeja mazajā zālē būs skatāma dobelnieces Laumas Liepas gleznu un zīda darbu izstāde “Gaidot mieru un pavasari”.

Izstādē būs apskatāmas gleznas, kā arī apgleznotas dabīgā zīda šalles un lakati. Lauma Liepa šo tehniku ir apguvusi pašmācības ceļā un mākslas studijā, bet talantu mantojusi no sava tēva, kokgriezēja, kurš visu mūžu ir strādājis kombinātā “Māksla”.

Lai arī māksla un amatniecība vienmēr ir bijusi liela daļa no Laumas Liepas dzīves, māksliniece pamatā ir strādājusi finanšu un ekonomikas jomā un pēdējos 12 darba gadus bijusi a/s “Dobeles Dzirnavnieks” finanšu direktore. Atskatoties uz to laiku viņa saka:

“Sēžot pie rakstāmgalda  dažkārt domāju, kad būšu pensijā, un man būs brīvs laiks, es nodarbošos ar rokdarbiem  un mākslu. Man vienmēr tam pietrūka laika. Tagad varu teikt,  ka tieši laiks ir tas, kas pietrūkst arī šobrīd, lai pagūtu visu, ko vēlētos.”

Izstādē redzamās gleznas varēs iegādāties, un visi iegūtie līdzekļi tiks novirzīti labdarības programmai "Ukrainas cilvēkiem".

Zinātniskā konference Dobeles Pilī

Dobeles novada muzejs sadarbībā ar Pils filiāli organizē zinātnisko konferenci “Aktualitātes Latvijas viduslaiku piļu pētniecībā”, kas norisināsies 25. aprīlī Dobeles Pilī, Brīvības ielā 2 c.

Atjaunotā Dobeles Pils savas durvis apmeklētājiem vēra 2021. gada rudenī un šā gada martā tika atklāta arī pastāvīgā ekspozīcija. Dobeles muzejā 2019. gadā notika lasījumi, kas bija veltīti aktualitātēm Dobeles pilsētas un apkārtnes vēstures pētniecībā: Dobeles Livonijas ordeņa mūra pils izpētei un Dobeles novada vēsturē nozīmīgu personu darbībai.

Konference veltīta aktualitātēm Latvijas viduslaiku piļu pētniecībā. Tā iesāksies ar Dobeles novada Kultūras pārvaldes vadītājas Nadeždas Čerpakas prezentāciju  “No idejas līdz Gada labākā būve Latvijā”. Nadežda Čerpaka ir vadījusi Dobeles Livonijas ordeņa pils kapelas atdzimšanas procesu. Dobeles pils arheologs Andris Tomašūns lasīs referātu par Dobeles pils arheoloģisko izpēti un tās jaunākajām atziņām. LU Latvijas vēstures institūta vadošai pētniecei Gunitai Zariņai būs referāts par Dobeles 14.-17. gs. iedzīvotāju demogrāfiju un veselību.

Konferences otrajā daļā Edgars Plētiens dalīsies savā pieredzē ar Raunas viduslaiku pils izpēti un konservāciju. Vijas Stikānes referāts būs veltīts pētījumiem par ēšanas paradumiem un galda kultūru: Turaidas pils materiāls viduslaiku Livonijas kontekstā. Ieva Ose sniegs ieskatu Turaidas pils arheoloģisko senlietu katalogu gatavošanā.
Konferences noslēgumā Dāvis Pumpuriņš runās par Valmieras pili un tās jauno ekspozīciju un pētniecības perspektīvām.

Plānots, ka referāti tiks publicēti Dobeles novada muzeja mājaslapā, kā arī tiks izdoti drukātā formā- muzeja rakstu krājumā.

Atgādinām:

1.       Sejas masku vai respiratoru lietošana muzeja iekštelpās ir rekomendējama.

2.       Pēc iespējas vēlams ievērot 2 metru distanci no citiem pasākuma dalībniekiem.

3.       Lūdzam neapmeklēt muzeju, ja Jums ir elpceļu infekcijas slimības simptomi, noteikta pašizolācija, mājas karantīna vai stingra izolācija. Muzejam ir tiesības personām ar elpceļu infekcijas slimības pazīmēm liegt ieeju muzejā un aicināt tās atstāt muzeju.

4.       Aicinām rūpēties par roku dezinfekciju. Muzejs nodrošina virsmu, izmantoto materiālu un aprīkojuma dezinfekciju.

Informējam:

1.        Pasākuma laikā  fotografēts. Ja jūs nevēlaties, lai Jūsu fotogrāfija tiktu izmantota, lūdzam informēt par to atbildīgo darbinieku pasākuma laikā.  Fotogrāfijas tiks izmantotas publicitātei nekomerciālos nolūkos.

2.        Informējam, ka pieteikuma dokumentā norādītie personas dati tiks apstrādāti, lai nodrošinātu šī pasākuma norisi, atbilstoši fizisko personu datu aizsardzības regulējuma prasībām. Datu apstrādes mērķis: konferences norises nodrošināšana, saziņa ar konferences dalībniekiem.

Izstāde "Dubultportrets"

Dobeles novada muzejā no 17. marta līdz 23. aprīlim apskatāma izstāde “Dubultportrets’- Daces Grīnbergas keramika un Imanta Klīdzēja fotogrāfijas.

Dace Grīnberga ir liepājniece, keramiķe. Ar saviem darbiem piedalījusies vietējās un starptautiskās keramikas izstādēs, kā arī starptautiskos mākslas pedagogu  un keramiķu simpozijos. Darbi eksponēti izstādēs Latvijā un ārzemēs, kā arī atrodas privātkolekcijās.

Patīk strādāt ar dažādu krāsu akmensmasām, mālu un porcelānu. Galvenokārt darbus veido grupās, tie ir formās līdzīgi, bet krāsās un virsmas apstrādē dažādi. Savos darbos izmanto vienkāršas un ažūras formas pielietojot dažādas glazūru, krāsu un faktūru kombinācijas, kompozīciju variācijas. Lielu nozīmi piešķir formas plastikai un materialitātei. Eksperimentē ar dažādiem keramikas apdedzināšanas veidiem.  Patīk sajust keramisko materiālu kā dzīvu organismu un nesabojāt to ar savu roku pieskārienu.

Imants Klīdzējs dzimis rīdzinieks, bet kopš 1984. gada dzīvo Salacgrīvā. Ir viens no zināmākajiem latviešu keramiķiem, kurš ne tikai aktīvi strādā, bet darbojas arī mākslas pedagoģijā. Viņa vārds Latvijā zināms arī ar to, ka I. Klīdzējs ik gadu pie sevis aicina Latvijas un ārvalstu keramiķus, lai īpaši izveidotā keramikas apdedzināšanas krāsnī liktu ne tikai savus, bet arī kolēģu darbus. Šoreiz Dobelē apskatāmas I. Klīdzēja fotogrāfijas, jo fotogrāfija vienmēr bijusi visur klātesoša.

Ulda Rogas gleznu izstāde

Muzeja mazajā zālē no 11. marta līdz 16. aprīlim apskatāma Ulda Rogas gleznu izstāde “Atkal Dobelē”. Izstādē redzamas ainavas, tostarp arī Dobeles pilsēta un tuvākā apkaime.

Mākslas zinātnieks Māris Brancis par Uldi Rogu: “Mākslinieka Ulda Rogas darbi vienmēr apliecinājuši viņa mīlestību uz pasauli un cilvēkiem. Apveltīts ar izcilu krāsu izjūtu, viņš savā apkārtnē skatās ar romantiķa acīm, nekad nekļūstot salkans. Viņa darbi izceļas ar vienkāršību un sirsnību, tie pat zināmā mērā bezkaislīgi fiksē ikdienas dzīves nerimtīgo ritējumu, nepiemirstot atklāt mirkļa neatkārtojamību. Mākslinieka akvareļos un pasteļos allaž jaušama dziļa cieņa pret visu, ar ko šajā pasaulē saskaramies. Tādēļ viņa darbus tik augsti vērtē jelgavnieki un tuvākas un tālākās apkaimes mākslas cienītāji. Patiesībā Uldis Roga iemūžina Jelgavas un Zemgales kluso, bet dziļo dvēseli.”

Uldis Roga dzimis Bukaišu pagastā. Dzīvo un strādā Jelgavā. Izstādēs piedalās kopš 1973. gada. Personālizstādes bijušas vairākās Latvijas pilsētās: Jelgavā, Talsos, Rīgā, Aucē, Saldū.

Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 1986. gada. Jelgavas Mākslinieku biedrības biedrs kopš 2009. gada.

2008. gadā saņēmis Jelgavas pilsētas augstāko apbalvojumu “Goda zīmi”, bet 2011. gadā Latvijas Kultūras ministrijas Atzinības rakstu. 2015. gadā apbalvots ar Jelgavas pilsēta atzinības zīmi “Jelgava 750- Vēstures griežos”. 2017. gadā saņēmis Jelgavas novada simpātiju balvu Ģederta Eliasa balvas izstādē par lauku tēmas atspoguļojumu Latvijas glezniecībā.

2021. gadā saņēmis Īpašo Kultūras ministrijas Atzinības rakstu.

Annas Kaltiginas gleznu izstāde “Naktssargi un draugi”

Līdz 5. martam apskatāma Annas Kaltiginas gleznu izstāde “Naktssargi un draugi”. Izstādē skatāmi gan pēdējo gadu plenēros gleznotie darbi un draugu portreti, gan  ierosme un mācīšanās no senā holandiešu meistara Rembranta van Reina. Tieši Rembranta gleznas “Naktssardze” ietekmējusi mākslinieces izstādes kopējo noskaņu.

Anna Kaltigina par izstādi: “Ir laiks, kad jaunrades enerģija virmo - tad tik gleznot un gleznot.  Ir laiks, kas liek pieklust un  spēku ņemt no senajiem dižgariem. Šī pulsācija atrodama izstādē. Šobrīd Amsterdamā tiek restaurēta Rembranta van Reina glezna “Naktssardze”, tāpēc jebkuram interesentam internetā tā ir pieejama to smalki izpētīt. Kas gan var būt labāks skolotājs, ja ne pats Rembrants! Pagājušā gada  ilgā mājās sēdēšana sakrita ar iespēju iedziļināties Rembranta glezniecības noslēpumā, brīnišķīgās gleznošanas  tehnikas niansēs, otas rakstu triepienos. Iedvesmojoši!”

Anna Kaltigina ir Jelgavas mākslinieku biedrības biedre, mācījusies RLMV Rokdarbu nodaļā (1986-1990), LU pedagoģijas fakultātes Mākslas nodaļā (1991–1995), LLU (1995–1997), iegūts maģistra grāds pedagoģijā. Dažādos laika posmos strādājusi par vizuālās mākslas skolotāju pirmsskolas bērniem, skolēniem un pieaugušajiem Jelgavā,  Dobeles un Ozolnieku novados. Kopš 2016. gada vada  Garozas gleznošanas studiju, kopš 2018. gada strādā Salgales Mūzikas un mākslas skolā. Personālizstādes Slampes skolā (2005), Zaļenieku kultūras namā (2006), Frederiksvaer bibliotēkā Dānijā (2003), Dobeles Novadpētniecības muzejā (2010, kopā ar fotomākslinieku Andiju Kaltiginu), Dobeles novada Bērzes  bibliotēkā (2011), Ozolnieku tautas namā (2011). Dobeles Amatu mājā (2014), Ozolnieku novada Garozas pakalpojumu centrā (2016), Annas Brigaderes memoriālajā muzejā „Sprīdīši” (2017), Dobeles Novadpētniecības muzejā (2017), Akmenes  novadpētniecības muzejā Lietuvā (2018), Dobeles bibliotēkā (2019), Lielvircavas kultūras namā (2021).

Aktīvi piedalās Jelgavas mākslinieku biedrības rīkotajos mākslas plenēros, kā arī piedalījusies Baldones, Limbažu, Kandavas, Jūrmalas,  Preiļu un Dobeles plenēros.

Izstāde "Iebrauc manā dārzā kluss..."

Muzejs aicina iedvesmoties vasaras un rudens ražai izstādē: “Iebrauc manā dārzā kluss…”. Izstādē piedalās 14 mākslinieces, kas katra atklāj dārza daudzveidīgo būtību: tā slēpjas ne tikai bagātīgajā ražā, bet arī noskaņās un sajūtās. Pārstāvēti vairāki tēlotājmākslas veidi-  glezniecība, grafika, tēlniecība un tekstils.

Izstādes autores: Anda Buškevica, Anna Kaltigina, Asnate Marts Zutere, Dita Veģe, Ilze Ezerniece, Inga Rudzīte, Inita Vilks, Inta Paulsone, Ivanda Spulle-Meiere, Jana Mikosa, Ludmila Grīnberga, Mairita Mašala, Nellija Skujeniece un Vita Makra.

“Iebrauc manā dārzā kluss…”, tā aicina mākslinieces un turpina: “ ...un vērīgi paskaties, kas dārzā aug, briest un zaļo, ar mīlestību un rūpību kopts. Taču varbūt arī savu reizi ļauts savvaļai- lai iztiek kā prot. Iebrauc! Jo nav jau daudz laika... Iebrauc! Izkāp un palūkojies, ko mēs, mākslinieču grupa, esam izauklējušas katra savā dvēseles mazdārziņā un veltījušas Tev, skatītāj!”

Izstāde apskatāma līdz 5. martam.

Attēlā: Mairitas Mašalas darbs "Rīts"

Muzeju var apmeklēt, uzrādot Covid-19 vakcinācijas/pārslimošanas sertifikātu un personu apliecinošu dokumentu.

Izstāde “Vēsturiskais muižu mantojums Dobeles novadā”

No 16. novembra līdz 4.decembrim Dobeles Novadpētniecības muzejā apskatāma Dobeles Vācu kultūras biedrības biedru radītā ceļojošā izstāde “Vēsturiskais muižu mantojums Dobeles novadā”. Projekts tapis sadarbībā  ar Zemgales Plānošanas reģionu, Valsts Kultūrkapitāla fondu un Latvijas valsts mežiem konkursā “Zemgales Kultūras programmas 2021” ietvaros.

Izstādē  ir skatāms apjomīgs foto materiāls par 35 novada teritorijā esošām muižām senāk un šodien, neliels ieskats par to saimniekiem un atrašanās vietu. Tā veidota uz 5 Roll-Up stendiem. Ir muižas, kur vizuļo greznas zāles,  citas vēl tikai gaida savu īsto saimnieku, dažām tikai kāds palicis bruģakmens…

Izstāde vēlāk ceļos pa Dobeles novada bibliotēkām.

Izstāde par Dobeles Atbrīvošanas pieminekļa vēsturi

No 21. septembra līdz 30. decembrim apskatāma izstāde par Dobeles Atbrīvošanas pieminekļa vēsturi. Šogad atjaunotajam piemineklim aprit 25 gadi. Izstādē skatāms apjomīgs foto materiāls no Dobeles Novadpētniecības muzeja krājuma, kā arī tēlnieka Kārļa Zemdegas veidotā un uzspridzinātā pieminekļa fragments- karavīra tēla galva, kas savulaik kļuva par  idejas paudēju un paraugu pieminekļa atjaunošanai. Izstādē ir redzami arī filmas fragmenti no pieminekļa atklāšanas dienas.

Pieminekļa celšanas un atjaunošanas vēsture izstāsta arī  sarežģīto Latvijas vēsturi teju gadsimta garumā. Piemineklis joprojām mums vēsta par brīvības un vienotības nozīmi.

Piemineklis veltīts Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem, atklāts 1940. gadā, dažas dienas pirms Latvijas valsts zaudēja savu neatkarību, 1950. gadā uzspridzināts, bet sākoties Atmodai 20. gs. 90. gados izskan ideja- piemineklis ir jāatjauno. Tāpat kā  20. gs. 30. gados, tā arī 20. gs. 90. gados tika vākti iedzīvotāju ziedojumi, lai Dobelē būtu piemineklis. Ceļš līdz pieminekļa atjaunošanai bija spraigu notikumu un pretrunu pilns. Viens no vissarežģītākajiem notikumiem- padomju armijas simbola- tanka- noņemšana no postamenta 1990. gadā, lai atbrīvotu un sakārtotu vietu atjaunotajam piemineklim. 1996. gada 21. septembrī piemineklis no jauna ir atklāts Dobelē un piecpadsmito gadu pēc kārtas pie pieminekļa tiek veidots ziedu paklājs.

Izstādes apmeklētāji tiek aicināti ievērot visus valstī noteiktos drošības pasākumus saistībā ar Covid 19 vīrusa izplatības ierobežošanu.

Mākslas un dzejas dienas pasākumā izskan ideja par kultūrtelpu “HILDA”

Dobeles Novadpētniecības muzejs un Dobeles Mākslas skola 11. septembrī atvēra durvis ēkai Skolas ielā 9, tautā sauktai par “ģenerāļa māju” un sarīkoja dzejas un mākslas dienu Mākslas skolas pagalmā.

Pati Ēka Skolas ielā 9 celta 20. gs. 50. gados, saukta par “ģenerāļa māju”, bet pavisam nesen te vēl bija Dobeles sākumskolas bibliotēka un vēlāk Dobeles Mūzikas skolas klases.

Kas saista “ģenerāļa māju” un mākslinieci Hildu Vīku (1897-1963)? Pagaidām tikai domubiedru ideja šeit veidot māksliniecei veltītu kultūrtelpu, sauktu viņas vārdā. Māksliniece  20. gs. 50.- 60. gados turpat netālu, pāri ielai, gleznojusi Bērzes upi un slūžas. Noteikti gājusi garām šim namam daudzkārt, toreiz tas bija aizsegts ar augstu dēļu sienu, zaldātiem un “bobiku” pie sētas, ciemojusies netālu esošajās mājās Upes ielā.

Sanākot kopā domubiedriem, tika radīta ideja par kultūrteplu “HILDA” un radīts pasākums, lai pievērstu sabiedrības uzmanību šai vietai un ļautu iztēloties, ka šeit būtu radoša vide un ar laiku veidotos Skolas ielas- Mākslas kvartāls. Dobeles Novadpētniecības muzejs un Dobeles Mākslas skola cer, ka šeit,  Skolas ielā  9, ar laiku būs Hildas Vīkas darbu galerija un viņai veltīta ekspozīcija. Te kopā sanāktu mākslinieki, mūziķi, rakstnieki un citi domubiedri, kā arī izveidotos vieta neformālai mākslas izglītībai.

Pētot vēstures materiālus, pagaidām ziņas par ēku ir maz. 1993. gadā ēkā ierīkota kafejnīca “Zem eglītēm”. Tobrīd telpas pieder Krievijas armijai, kas māju izīrē. Dobeles pilsētas valdē tiek risināts jautājums par telpu pārņemšanu vai nomu Dobeles sākumskolas vajadzībām.  Dobeles sākumskola savu darbību uzsāka 1992. gada 1. septembrī Skolas ielā 11.

1993. gada  beigās ēka Skolas ielā 9 nonāk pilsētas pašvaldības īpašumā un tiek nodota apsaimniekošanai Dobeles sākumskolai. Ēka bija pirmais no Krievijas armijas atgūtais īpašums Dobelē.

1994. gada janvārī ēkā notiek Dobeles sākumskolas radošā darba centra atklāšana. Telpās iekārtota bibliotēka un neliela izstāžu zāle. Pirmā izstāde jaunajās telpās mākslinieces Līvijas Zariņas darbi. Pēc izstādes Līvija Zariņa saka: “Katrs dobelnieks zināja šo māju aiz augstās dēļu sētas ar niknu suni iekšpusē, krievu zaldātu pie vārtiem. Tagad šajā mājā dažās mājīgi iekārtotās istabiņās ir skolas bibliotēka, vairākas telpas bērnu veidojumiem no māla, ādas darinājumiem. Es iedomājos šo māju skaistu puķu un zaļumu ieskautu. Kad nogāzīs to šausmīgo sētu, arī Dobeles pilsētas iedzīvotāji varēs, tāpat garām ejot, ieskatīties šajā skaistajā stūrītī”.

Mūsdienās “briesmīgās” sētas vairs nav, bet māksliniecei Hildai Vīkai joprojām nav sava izstāžu telpa. Un varbūt ar laiku šeit būs īstā vieta “Hildai”, jo mākslinieces mājas ir zudušas Dobelei (vieta pie Ķestermeža, Tērvetes ielas pusē).

11. septembrī Dobeles Mākslas skolas pagalmā varēja baudīt Dobeles Mūzikas skolas audzēkņu koncertu, klausīties Hildas Vīkas dzejas un prozas lasījumus Dobeles Valsts ģimnāzijas skolēnu izpildījumā. Dzejniece Inese Zandere runāja par mākslinieci Hildu Vīku, kā arī iepazīstināja klātesošos ar saviem darbiem. Pasākuma izskaņā varēja noskatīties 1990. gadā veidotu dokumentālo filmu “Elefants” par Hildu Vīku.

Tā kā Hildai Vīkai  patika grezni tērpi un rotas, tad Mākslas skola  piedāvāja  papīra leļļu un tērpu veidošanu, ar kuru aizrāvās gan lieli, gan mazi pasākuma apmeklētāji.

Ēkā bija  apskatāma Hildas Vīkas oriģināldarbu izstāde, savukārt pie Dobeles Mākslas skolas pagalma žoga izveidota unikāla ārpus muzeja izstāde: mākslinieces Hildas Vīkas gleznu reprodukcijas. Gleznu oriģināli glabājas Dobeles Novadpētniecības muzeja krājumā. Paredzams, ka ārpus muzeja izstāde būs apskatāma visu septembra mēnesi. Reprodukcijās redzami darbi rudenīgās noskaņās, Dobeles ainavas, mākslinieces pašportreti, portrets kopā ar vīru Viktoru Eglīti un iztēlē radītas ainas. 

Pēc pasākuma Skolas ielā, Dobeles Novadpētniecības muzejs saņēma mākslinieces mantojuma glabātājas Ingrīdas Frickausas dāvinājumu- Hildas Vīkas gleznu “Sprauga sētā”- ar cerību, ka ēkā būs galerija.  

Paldies: Dobeles novada pašvaldībai, Inesei Zanderei, Dobeles Mākslas skolai, Dobeles Mūzikas skolai, Dobeles Valsts ģimnāzijai, Dārzkopības institūtam, Dobeles Pieaugušo izglītības un uzņēmējdarbības atbalsta centram, kā arī Dobeles Novadpētniecības muzejam.

Mākslas un dzejas dienas Dobelē

Dobeles Novadpētniecības muzejs un Dobeles Mākslas skola aicina visus 11. septembrī uz pasākumu Mākslas skolas pagalmā un Skolas ielā 9. Diena būs veltīta mākslai un dzejai.

Vietas mērķis ir radīt un iedzīvināt ideju par  kultūrtelpu “HILDA”, kas ar laiku varētu kļūt par kultūras un izglītības vietu dažādām aktivitātēm.  Vārds “Hilda” nav izvēlēts nejauši- tas ir par godu izcilai māksliniecei Hildai Vīkai (1897-1963).

Dobeles Novadpētniecības muzejs un Dobeles Mākslas skola atvērs durvis ēkai Skolas ielā 9 un ļaus iztēloties, ka te varētu būt, piemēram, Hildas Vīkas darbu galerija un viņai veltīta ekspozīcija. Ar laiku te veidotos radoša vide, kurā satiekas mākslinieki, rakstnieki, amatnieki un citi domubiedri, kā arī izveidotos vieta neformālai mākslas izglītībai. Tautā namiņš ilgi saukts par “ģenerāļa māju”, bet pavisam nesen te vēl bija Dobeles sākumskolas bibliotēka. Savulaik Dobeles sākumskolai bija ideja šeit radīt radošo darbu centru. Iesākumā tiksimies pasākumā, kurā akcentēsim Hildas Vīkas gleznas un dzeju.

Pasākuma dienā būs apskatāmi Hildas Vīkas darbi no Dobeles Novadpētniecības muzeja krājuma. Apmeklētāji varēs piedalīties Dobeles Mākslas skolas radošajās darbnīcās, būs muzikāls sveiciens no Dobeles Mūzikas skolas, kā arī Hildas Vīkas dzejas lasījumi un tikšanās ar dzejnieci Inesi Zanderi.

Aicinām ģērbties atbilstoši laikapstākļiem!

Pasākuma apmeklētāji tiek aicināti ievērot visus valstī noteiktos drošības pasākumus saistībā ar Covid 19 vīrusa izplatības ierobežošanu.

28. augustā savas durvis vērs Dobeles muzeja filiāle Dobeles Pils

28. augustā Dobeles Pils piedāvās šādus apmeklējuma laikus:

plkst. 15.00 – 16.00,

plkst. 16.15 – 17.15,

plkst. 17.30 – 18.30,

plkst.18.45 – 20.00.

Iegādājoties biļetes www.aula.lv, stundas laikā individuāli vai gida pavadībā būs iespēja:

• iepazīt jaunatklātās Dobeles Pils kapelas iekštelpas;
• Lielajā zālē aplūkot Dobeles "Mākslinieku plenēra 2021" dalībnieku gleznu izstādi, kas tapusi iedvesmojoties no Dobeles ainavu skatiem, ielām un pagalmiem;
• pagrabstāvā izstāžu zālē izbaudīt un saklausīt mākslinieces Anitras Bērziņas fon Bledau izstādi “Planēta Pērle”;
• ieraudzīt līdz šim neredzētu Dobeles panorāmu un pilsētas rakursus no Pils jumta terases;
• iegādāties kādu no Dobeles Pils suvenīriem, kuru klāstu veidojuši mūsu pašu Dobeles novada amatnieki.
  

Apmeklējumu ar gida stāstījumu lūdzam pieteikt pa tālr. 28011880 vai e-pastā undine.kruze@dobele.lv. Pakalpojuma cena latviešu valodā  – 20.00 eiro, krievu vai angļu valodā – 30.00 eiro.

Pils ir viena, redzēt gribētāju ir daudz, tādēļ nav jāskumst, ja atklāšanas dienas biļetes Pils apmeklējumam ātri izsīkst – mēs būsim atvērti un gaidīsim ciemos arī turpmāk no otrdienas līdz svētdienai vasaras sezonā (šogad no 31. augusta līdz 15. septembrim),  no otrdienas līdz sestdienai gada vēsajā sezonā (no 16. septembra līdz 14. maijam).

Biļetes Pils apmeklējumam līdz 15. septembrim iepriekšpārdošanā www.aula.lv pieejamas jau no 11. augusta, bet Dobeles Pils kasē no 31. augusta. Informācija par apmeklējumu un biļešu iegāde pa tālr. 22027275 (Dobeles Pils kase).

Guntara Zaķa gleznu izstāde

Muzeja mazajā zālē no 5. augusta līdz 4. septembrim apskatāma Guntara Zaķa gleznu izstāde “Man patīk šeit būt”. Tikšanas ar autoru 5. augustā no plkst. 11.00.  Izstādē apskatāmas ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas ainavas. 

Guntars Zaķis (1961) dzimis Rīgā. Studējis un maģistra grādu ieguvis Latvijas Mākslas akadēmijā, doktora grādu ieguvis Latvijas Universitātē. Bērnībā mācījies mūzikas skolā, beidzis klavieru klasi un vēlāk spēlējis lielās ērģeles baznīcu dievkalpojumos un koncertos. Guntars Zaķis lasījis mākslas un kultūras vēstures lekcijas Latvijas Universitātē, Kristīgajā akadēmijā, Rīgas Stradiņa Universitātē, rakstījis recenzijas par izstādēm, kā arī grāmatas par kultūrvēsturi un filozofiju saistītiem jautājumiem. Šobrīd mākslinieks kopā ar sievu Terēzi Zaķi izveidojuši savu mākslas studiju, kur māca gleznot un zīmēt gan bērniem, gan pieaugušajiem. Personālizstādes notikušas Rīgā, Liepājā, Valmierā, Saulkrastos, Garkalnē, Talsos, Salaspilī, Ventspilī, Rojā, Ogrē, Staicelē un citviet. Interesē ceļošana- apceļojis 36 Eiropas valstis, kas ir dabas studiju iedvesmas avots. 

Guntars Zaķis par sevi un saviem darbiem: “Cik sevi atceros, dzīvoju mākslas pasaulē un pēc tam, kad krīzes laikā nācās izjust cilvēku centību otru iznīcināt, lai saņemtu pelnīto naudu, sapratu, ka man labāk patīk daba. Tā ir vēl pagaidām tīra, tā ir skaidra un skaista- vēl pagaidām. Jau apmēram 10 gadus es aktīvi ceļoju. Mana prioritāte- daba. Mani bērni uzauga šajos ceļojumos. Sākumā pa Latviju, tad Igauniju un tad gandrīz visa Eiropa. Stilistiski? Esmu arī mākslas zinātnieks un esmu izstudējis mākslas vēsturi no A līdz Z. Ne tikai tamdēļ, ka beidzu Mākslas akadēmiju, bet arī tamdēļ, ka mācīju mākslas vēsturi daudziem citiem. Tāpēc es apzinos savu vietu kopējajā mākslas plūdumā. Matiss reiz atbrīvoja mākslinieka radošumu, Pikaso- atbrīvoja mākslu no skaistuma. Praktiski 100 gadus šie impulsi nes augļus. Dīvainus, pārsteidzošus, šokējošus, interesantus… Bet jau 100 gadus.. Un es padomāju, varbūt var vēlreiz nonākt šajā sākumā. Bet mēģināt citādi. Varbūt nepietiek ar to, ka visu laiku radam, varbūt jāmāk apstāties un izbaudīt to, kas jau ir radīts? Savā ziņā tā ir apstāšanās, lai izbaudītu dabu tādu, kāda tā ir, bez mākslinieciski sagudrotiem deformējumiem. Lai apgūtu gleznošanu mūsdienīgā izskatā, mums jāiet izglītoties pie dažādiem krāsu laukumu un formu pareizas izvietošanas speciālistiem, un arī tad mums var nesanākt tā, kā it kā vajadzētu, lai būtu īsta glezniecība. Bet dabā pārsteidzošā kārtā viss ir skaisti. Tai vienkārši tā sanāk. Tamdēļ daba ir labs pedagogs. Ja tikai mākam to uzklausīt. Esmu sava ceļa sākumā. Esmu atgriezies pie pirmsākumiem. Tīri, skaidri un pozitīvi.”

Mākslinieku plenērs Dobelē ir noslēdzies

Mākslinieku plenērs Dobelē ir noslēdzies! Vēl mazliet jāpagaida, lai ieraudzītu rezultātu izstādē. Bet ir skaidrs: plenērs- tas bija unikāls un nenovērtējams ieguvums. Katrs no 11 māksliniekiem ir atklājis pilsētu gleznās ar savu raksturu  un noskaņu.

Paldies par emocijām un par kopīgu radītu piedzīvojumu: Aija Prince, Aiva Bulmere, Aļona Prokofjeva, Anna Kaltigina, Armīns Ozoliņš, Dita Veģe, Egils Neihofers, Inita Vilks, Jānis Jansons, Laine Kainaize, Linda Strujevica.

Plenēra laikā tapušie darbi būs apskatāmi muzeja filiālē Dobeles Pils septembrī.

Hildas Vīkas zīmējumu izstāde

Līdz 24. septembrim muzejā apskatāmi mākslinieces Hildas Vīkas zīmējumi.

Latvijas 20. gadsimta 20. - 30. gadu mākslas ainā spoži uzmirdzēja savdabīgi valdzinošā Hildas Vīkas (1893-1963) daiļrade, kurā naivā dabiskumā sakausējas prāts un jūtīgums, dabas un iztēles radītie sižeti un tēli (Valda Knāviņa).

Izstādē apskatāmi Hildas Vīkas zīmējumi, kas tapuši 20. gs. 20.-30. gados. Tajos atklājas daudzveidīgi, pat eksotiski, sižeti un tēli, idealizētas, piesātinātas  ainas un  sīku detaļu stilizācija.

Zīmējumi ir no privātkolekcijas un Dobeles Novadpētniecības muzeja krājuma.

Ārstniecības augu dārza atklāšana Dobeles Pils dārza svētkos

Š.g. 4. jūlijā no plkst. 13.00 līdz 17.00 Dobeles Pils dārzā norisināsies dārza svētki “Uz tasi tējas hercogienes dārzā”, kuros tiks atklāts hercogienes ārstniecības augu dārzs, kā arī būs iespēja degustēt vairāk kā 20 dažādu veidu ārstniecības augu tējas, aplūkot mākslinieces Aivas Bulmeres izstādi “Botāniskie zīmējumi”, apmeklēt krūzīšu un tasīšu tirgu un izbaudīt hercogu cienīgu tējas pēcpusdienu Pils dārzā.

Ar pirmajiem Dobeles Pils dārza svētkiem tiks atklāts hercogienes Elizabetes Magdalēnas ārstniecības augu dārzs, kurš ir veidots vadoties pēc hercogienes sarakstes ar Eiropas galma vadošajiem ārstiem. Daļu no dārzā pieejamiem augiem būs iespēja degustēt vairāk kā 20 veidu dažādu ārstniecības augu tējās, kuru baudīšanu papildinās gardas kūkas un smalkmaizītes.

Uz pasākumu aicinām ierasties no Brīvības ielas puses un doties prom pa Pils dārza kāpnēm.

Aicinām apmeklētājus būt sociāli atbildīgiem un ievērot savstarpēju 2 m distanci, roku higēnu. Izvērtēt savu veselības stāvokli un neapmeklēt publiskas vietas, ja ir kādi elpceļu slimības simptomi, kā arī, ja notikta jebkāda veida izolācija.

Apmeklētājs piekrīt, ka var tikt fotografēts un/vai filmēts. Uzņemtais materiāls var tik publiskots!

Izstāde “Laikmeta zīmes Dobelē”

Līdz 30. jūlijam apskatāma ceļojošā izstāde “Laikmeta zīmes Dobelē. Pieminekļi, piemiņas vietas, zīmes un vides objekti”. Izstādē apkopoti Dobeles pilsētas  piemiņas vietu un zīmju liktenis.

Pieminekļi ir vairākkārt pārvietoti, mēģinot atrast piemērotāko vietu, līdz noņemti pavisam. Tie ir iznīcināti (spridzināti), demolēti, nozagti (tikuši krāsaino metālu tīkotāju rokās). Pateicoties dobelnieku iniciatīvai ir atklātas vairākas piemiņas zīmes ievērojamiem kultūras un sabiedriskiem darbiniekiem. Ir vākti paraksti un ziedojumi, lai uzliktu jaunus un atjaunotu nopostītos. Diemžēl ir piemiņas zīmes, par kuru esamību šodien esam piemirsuši, jo teksts uz tām ir izdzisis un grūti salasāms. Kopumā vairāk kā 40 objekti.

Izstādē atcerēsimies vēsturiskos notikumus un cilvēkus, kuriem pilsētā ir atklāti pieminekļi un piemiņas zīmes. Kāds ir šo piemiņas vietu stāsts, kādus notikumus un cilvēkus tas saista? Cik daudz mēs par tiem zinām un atceramies?

Mūsdienās pilsētvidē parādās arvien jauni vides objekti. Ar laiku arī tie kļūs kā laikmeta zīme ar savu vēsturi un vēstījumu. Pieminekļu, piemiņas vietu, zīmju un vides objektu uzskaitījums noslēdzas ar cerību zīmi nākotnei- topošo Simtgades laukumu Brīvības ielā.