Dobeles Mākslas skolas 2023. gada absolventu noslēguma darbu izstāde.
No 21. septembra Dobeles novada muzejā apskatāma Dobeles Mākslas skolas 2023. gada absolventu noslēgumu darbu izstāde.
,,LIDOJUMS,, ir šī gada Dobeles Mākslas skolas audzēkņu noslēguma darbu vienojošā tēma. Tēmas idejas autori ir paši audzēkņi.
Noslēguma darbs tiek veikts mācību procesa noslēguma posmā – pēdējā mācību gada pēdējā semestrī, audzēkņiem izvēloties tēmu un materiālus, mākslas tehnikas un paņēmienus.
Mēs visi vēlamies lidot, sapņos vai iztēlē.... Jaunie mākslinieki vizualizēdami savus lidojumus mākslā, atveido lidojuma netveramību. Tehniku ziņā darbi ir atšķirīgi, bet visi izstādē redzamie mākslas darbi stāsta mums audzēkņu domas par lidojumu.
Izstādē apskatāmi darbi, kurus izsapņojuši 13 Mākslas skolas absolventi: Aleksa Hanna Haļutina, Enija Gribovska, Elīna Saleniece, Linda Brikmane, Matīss Ivanovs, Kristiāna Agule, Megija Indrule, Marta Šņore, Linda Bērtiņa, Līva Čeka, Hilda Surna, Baiba Tomašūna un Elza Freimane.
Izstāde apskatāma no 21.09 - 28.10. Dobeles novada muzeja mazajā zālē.
Mākslas un dzejas diena Dobelē
✨ Mākslas skolas aktivitātes balstītas uz krāsu un vizuālo kustību kombināciju. Mūsdienu krāsa, dinamika un senatnes apvienojums katram var izdoties citādāks. Mazliet jāļaujas senatnes un Dobeles pils elpai, mazliet jānoskaņojas vēlmei to apvienot ar mūsdienām, iespējams, mazliet jāsadūšojas radīt kādu nākotnes vīziju. Mākslas skolas aktivitātes balstītas uz krāsu un vizuālo kustību kombināciju. Mūsdienu krāsa, dinamika un senatnes apvienojums katram var izdoties citādāks. Mazliet jāļaujas senatnes un Dobeles pils elpai, mazliet jānoskaņojas vēlmei to apvienot ar mūsdienām, iespējams, mazliet jāsadūšojas radīt kādu nākotnes vīziju.
✨ Projekts "TURI MUTI / NEKLUSĒ" ir divu autoru sadarbība – Inga Bitēna radīja dzeju un ilustrācijas, savukārt Valters Levins ierakstīja autores balsi, atdzīvināja tēlus animācijā, kā arī radīja mūziku.
Projekta būtība ir atrast un izprast sevi, lai labāk saprastos ar citiem, dzīvot mierā šajā pasaulē, nezaudējot savu mentālo veselību, vēl jo vairāk – to stiprinot.
Savā dzejā Inga Bitēna reflektē ar sāpēm, humoru un emocijām, atklāti risinot iekšējos konfliktus, meklējot un atrodod līdzsvaru kaut kur pa vidu, ietērpjot visu tintes pludinātos zīmējumos. Teksts nav sacerēts, bet gan izjusts, pārdzīvots un tad pierakstīts.
Šogad akcents mākslā: mūsu lepnums Dobeles pils un tā silueti…Tas izvēlēts, jo 2023. gada Eiropas kultūras mantojuma dienu tēma Latvijā ir veltīta pieminekļu aizsardzības simtgadei, jo tieši pirms 100 gadiem tika pieņemts likums par pieminekļu aizsardzību Latvijā. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde kā nozīmīgu piemēru šogad ir izvirzījusi valsts nozīmes kultūras pieminekli “Dobeles pilskalns ar priekšpili un viduslaiku pils”.
Aivara Rozenbaha cianotipijas izstāde VERSIJA “C”
Dobeles novada muzejā no 11.jūlija līdz 13.augustam būs apskatāma
Aivara Rozenbaha cianotipijas izstāde VERSIJA “C”.
Cianotipijas tehnika ir viens no pirmajiem foto procesiem 19. gadsimta vidū. Izstādē skatāmi autora dažādu žanra cianotipijas darbi un piemēri no viņa sekotāju daiļrades.
Cianotipija ir gaismas māksla. Cianotipijas procesu- cyanotype 19. gs. izgudroja angļu zinātnieks un astronoms Džons Heršels. „Cyan” ir cēlies no grieķu vārda κυανός [kyaneos] un tas nozīmē „zils.” Cianotipija ir viens no pirmajiem fotoprocesiem, šo tehniku iesākumā lietoja botāniķi fotogrammu izgatavošanai. Vēlāk to, sauktu arī par „blueprint”, izmantoja fotoreprodukciju radīšanai, rasējumiem, grāmatu ilustrācijām. Darba veidošana sākas ar to, ka uz papīra vai cita materiāla uzklāj speciālu emulsiju, kad tā nožūst, papīru kombinē ar fotogrāfiju, augiem, spalvām vai citiem materiāliem, un tad nāk svarīgākais posms – gaismas pelde. Vislabāk, ja tā ir saules gaisma, bet var izmatot arī speciālas lampas.
Heršela grupas dalībnieki par izstādi “Cianotipijas tehnikas prezentēšana, MŪSU interpretācijā, ir tradicionālas vērtības pasniegšana mūsdienīgā izpildījumā, robežu nojaukšana starp fotogrāfiju un glezniecību, fotogrāfiju un grafiku, starp dokumentālo un māksliniecisko, tādējādi radot jaunu mākslas produktu. Tas ir veids kā mēs cenšamies iekļauties mūsdienu mākslas procesos, kur nemitīgi tiek meklēti jauni veidi, kā vērot un uztvert mākslu.”
Aivars Rozenbahs cianotipijai pievērsies deviņdesmito gadu beigās. No 2008. gada Aivars darbojas cianotipijas mākslinieku - domubiedru un kursa biedru kopā “Heršela grupa”, ir tās pamatlicējs un ideju ģenerators.
Izstādes atklāšana 12.07. plkst. 16.00
Dobeles Pilī norisināsies diskusija un priekšlasījumi “ZEMGALES TERITORIJAS DZELZS LAIKMETA APBEDĪŠANAS AINAVA”
Šī gada 5. jūlijā plkst. 16.00 Dobeles Pils lielajā zālē norisināsies diskusija un priekšlasījumi par Zemgales teritorijas dzelzs laikmeta apbedīšanas ainavu. Diskusiju un priekšlasījumus organizē Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts sadarbībā ar Dobeles novada muzeju.
Dalība bez maksas.
Arheoloģijā ainava tiek pētīta kā kultūras, sociālās un vides dinamika, kas vienlaicīgi gan ietekmē cilvēka domāšanu, gan ir tā darbību rezultāts. No šādas perspektīvas raugoties, arī kapulauku ierīkošana ir cilvēka izvēles rezultāts attiecībā pret apkārtējo vidi, veidojot īpašu apbedīšanas ainavu. Ar to saistās daudz jautājumu. Kā apkārtējā vide ietekmēja kapulauku izvietojumu un attīstību? Kādu iespaidu kapulauki atstāja uz kultūrainavas attīstību? Zemgales īpatnība ir viduslaiku kapsētu ierīkošana seno kapulauku teritorijā. Kādi faktori – reliģiski, politiski vai vides – noteica šo izvēli? Par to tik diskutēts Dobeles Pilī.
Priekšlasījumi:
Elīna Guščika (LU LVI vecākā eksperte, mg. hist.) – Dzelzs laikmeta apbedīšanas ainava Zemgales teritorijā: nozīmīgākie jautājumi, pieejas un metodes izpētes vēsturē
Ildze Mīlgrāve (LU LVI eksperte, mg. hist.) – Jauns skatījums uz kultūrainavas attīstību dzelzs laikmetā: Tērvetes reģiona piemērs
Guntis Zemītis (LU LVI vadošais pētnieks, Dr. hist.) – Dzelzs laikmeta kapulauku un viduslaiku kapsētu mijiedarbība Zemgalē.
Diskusiju vada: Zemgales arheologs, vēsturnieks Andris Tomašūns.
Priekšlasījumi un diskusija par Zemgales teritorijas dzelzs laikmeta apbedīšanas ainavu notiek Latvijas Zinātnes padomes Fundamentālo un lietišķo pētījumu projekta “Apbedīšanas tradīcijas ainavā: Latvijas teritorija dzelzs laikmetā (1. – 1200. g.)” (lzp-2021/1-0163, vad. G. Zemītis) ietvaros.
PārEjas
Līdzās foto mirkļiem, kas dobelnieku dzīvēs noritējuši pirms 90 un 100 gadiem, izstādes saturā ielavās arī ievērojamu novadnieku ģimeņu svarīgo notikumu atbalsis – paziņojums par Hildas Vīkas kāzām ar Viktoru Eglīti, Kārļa Ulmaņa brāļadēla kāzu foto, bēru programma no prezidenta Kvieša ģimenes un citi.
Pārejas rituāli iezīmē lielas pārmaiņas cilvēka dzīvē. Tie veic pārveidi no viena statusa citā, indivīds tiek atdalīts no viena eksistences stāvokļa, pārkāpj kādam slieksnim un tiek iekļauts sabiedrībā ar jaunu statusu. Kāzās cilvēki pāriet no esības pašam par sevi uz laulību. Rituālos, kas saistīti ar nāvi, cilvēks pārceļas no dzīves uz aizsauli. Šie pārejas rituāli attiecas ne tikai uz tiem, kas veic pāreju, bet arī uz sabiedrību kopumā. Rituālās darbības ļauj cilvēkiem un apkārtējai sabiedrībai orientēties nozīmīgos notikumos cilvēka dzīvē, tie atzīst un ievieš pārmaiņas sabiedrībā.
Piekopti rituāli, gan reliģiski, gan kultūrā sakņoti, piedāvā mums interpretācijas ietvaru pārejai.
Kāzu un bēru rituāli eksistē visās kultūrās, tie nav tieši reliģijās bāzēti, taču tiem var būt reliģiska dimensija. Eiropas kultūrā, kas balstīta kristietībā, ilgus gadsimtus kāzu un bēru rituāli ir bijuši baznīcas pārziņā. Tiem piepulcināmi arī tādi pārejas rituāli, kas ir pilnībā reliģiskas darbības – kristības un iesvētības. Kopā šie dzīves lielie pieturpunkti 20. gs. pirmajā pusē joprojām veido cilvēka dzīves struktūru, un rada zināmu cikliskumu gan cilvēka, gan visas sabiedrības dzīvē. Starpkaru periodā baznīcai joprojām ir ievērojama loma cilvēku dzīvēs un, kaut arī, piemēram, likumīgas laulības nav obligāti slēgt tikai baznīcā, visi iniciācijas rituāli pārsvarā tomēr saistīti ar baznīcu.
Izstādes autori: Undīne Krūze, Iveta Gudiņa
Dizaina autore: Liene Laurinoviča
Laines Kainaizes izstāde "Zemes pievilkšanas spēks"
Laine Kainaize ir dzimusi Rīgā, mākslinieku ģimenē: Laines Kainaizes tēvs – tēlnieks Kārlis Baumanis, māte – gleznotāja Biruta Baumane. 1980. gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļu un 2001. gadā ieguvusi Mākslas maģistra grādu. Izstādēs piedalās kopš 1979.gada, darbi izstādīti Latvijā, Lietuvā, Gruzijā, Uzbekistānā, Krievijā, Somijā, Vācijā, Francijā, Anglijā, Indijā, ASV un Ukrainā.
Izstāde “Zemes pievilkšanas spēks” ir māklinieces otrā personālizstāde šogad. Izstādes kopnoskaņa ir dzīvi apliecinoša, gleznieciski krāsaina un intensīva, spēka un prieka pilna.
Par izstādi Laine Kainaize saka: “Zemgalei ir cita elpa. No mātes puses mani vecvecāki ir dzimuši, strādājuši un gandrīz visu mūžu pavadījuši Zemgalē. Arī es savas bērnības vasaras laimīgi baudīju viņu lauku mājās "Aizvējos" Tērvetē. Pēc daudziem gadiem glezniecības plenēri mani aizveda uz ''Zīlēniem'' (gleznotāja Ģederta Eliasa un viņa dzimtas mājvieta) un tās apkārtni, citu vasaru – uz Dobeli, kā arī uz Sviteni un Rundāli. Tā arī šī izstāde sākas – ar divu vasaras plenēru darbiem tieši uzturoties Dobelē. Vēlāk darbnīcā šī tēma tika turpināta un radās Jelgavas, Auces un Dobeles gleznu kompozīcijas. Tālāko ekspozīcijas daļu veido darbi ar izteiktu Latvijas zemes pievilkšanas spēku. Tās ir gleznas, kas liecina par to spēku, kas mani tur šeit un dod dvēseles piepildījumu, stabilitāti un mājas izjūtu. Un ko gan var vairāk mīlēt par savu dzimteni?”
Izstāde apskatāma Dobeles novada muzeja mazajā zālē.
Foto iztāde !
No 24.aprīļa līdz 6.maijam Dobeles novada muzeja izstāžu zālē tiks atklāta ceļojošā rudens - ziemas foto izstāde, ko organizē Dobeles novada tūrisma informācijas centrs.
2022. – 2023.gada rudens un
ziemas sezonā tika izsludināts foto konkurss, iedrošinot piedalīties
visus foto entuziastus!
Labākās fotogrāfijas būs apskatāmas izstādē un uzvarētāju apbalvošana notiks 28.aprīlī 16:00 Dobeles novada muzeja izstāžu zālē!
Pār-Rīga
Izstāde apskatāma Dobeles novada muzeja mazajā zālē.
STIHIJA.VĪRIETIS
Dobeles novada muzeja lielajā zālē no 8.marta būs apskatāma fotogrāfes Ineses Kalniņas foto izstāde “Stihija. Vīrietis.”
Ar šīm divdesmit melnbaltajām fotogrāfijām autore vēlas izkliedēt pastāvošo mītu, ka vīrieša kailfoto ir kas draudīgs, pretrunīgs un konfrontējošs.
Fotogrāfiju izstāde “Stihija. Vīrietis” ir vīrieša auguma attēlojums, ainavā - dabas apskauts, brīvs. Latviešu literatūrzinātniece, profesore, rakstniece Janīna Kursīte norāda, ka izstāde pamatā ir uz viduslaiku teorijā balstītas koncepcijas attēlošanu nuditas virtualis (nevainība, tikumi) estētiku. Jau vairākus gadus izstāde netiek papildināta ar jaunām fotogrāfijām.
Šajā izstādē ir eksponēta fotogrāfija, kas ieguvusi ASV fotokonkursa “Black & White Spider Awards” goda nomināciju žanrā – Akts (Honorable Nominee – Nude) (2019).
Inese Kalniņa ir profesionāla
fotogrāfe, absolvējusi Valmieras Mākslas vidusskolu un Liepājas Pedagoģijas
universitāti ar specializāciju vizuālajā mākslā un pedagoģijā kā arī
absolvējusi Rīgas Stradiņa universitātes multimediju komunikācijas
apakšprogrammu fotogrāfija. Regulāri piedalās starptautiskos fotokonkursos,
iegūstot augstus žūriju novērtējumus konkurencē ap 70 pasaules valstīm katrā
konkursā.
Eduarda Tutiņa izstāde DRĒGNI ORANŽS Dobeles novada muzejā no 11.februāra līdz 11.martam.
Dobeles Mākslas skolas absolventa Eduarda Tutiņa pirmā personālizstāde. Savos 17 gados jaunais un talantīgais mākslinieks ir piedalījies Rīgā divās galerijas MASA izstādēs.
Sākotnēji mākslinieks attēloja klasiskās ainavas, gleznojot impresionisma stilā, taču Rīgas induvidualitātes un košās inovācijas iespaidā viņš ir pievērsies neoekspresionismam. Šī pāreja Eduardam Tutiņam ir sniegusi iespēju radīt savu autentisko izpausmes veidu, kuru viņš iegūst, apvienojot glezniecību ar zīmēšanu un literatūru.
Lielformāta darbos var izsekot mākslinieka ietās takas gar biezajām betona ēkām, kuru nomācošā ietekme ir likusi iemīlēt galvaspilsētai raksturīgo dekadenci. Eduards atgriežas mājās, kur apkārtnes uztvere atmostas tikai pēc tumsas nogulsnēšanas. Lai gan pēdas skar veco ceļu, jaunā karte viņu novirza atpakaļ uz pilsētu, kurā zūd ilgas pēc krāšņuma, bet dzirkstī tieksme izprast gaišpelēko reljefu.
“Hildas Vīkas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana Latvijas muzejos”
Sarunā piedalīsies Hildas Vīkas kultūrvēsturiskā mantojuma glabātāji - Latvijas Mākslas akadēmijas informācijas centra vadītāja, mākslas zinātniece, Ingrīda Burāne, Dobeles novada muzeja krājuma glabātāja Ivetas Gudiņa, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas “Arsenāls” vadītāja, mākslas zinātniece Elita Ansone, Rakstniecības un mūzikas muzeja krātuves vadītāja vietniece Ilze Tauriņa – Roze, Turaidas muzejrezervāta galvenā krājuma glabātāja Līga Kreišmane un Anšlava Eglīša ekspozīcijas vadītāja Inciemā Sintija Kostjukoviča.
2022.gadā atzīmējot mākslinieces H.Vīkas 125.jubileju Dobeles novada muzejā no 9. novembra līdz 2023.gada 25. februārim ir apskatāma izstāde “Pie loga”, kurā apskatāmas gleznas no Dobeles novada muzeja krājuma, kurus vieno viens no mākslinieces iecienītākajiem motīviem – logs. Decembrī atzīmējot Hildas vārda dienu tika izveidota programma ģimenēm “Atrodi ziedus Hildas Vīkas darbos”.
Izstādi papildina fotogrāfijas – mākslinieces portreti, ģimenes uzņēmumi, izstāžu atklāšanas un citi notikumi, kuri saistīti ar mākslinieci, kā arī 19.gs. 30. - 50.gadu Bīdermeijera stila mēbeles, kas ir tā laika Latvijas teritorijas meistara darinājums un reiz ir piederējušas Hildai Vīkai un viņas vīram, rakstniekam Viktoram Eglītim.
Papildus informācija atrodama Dobeles novada muzeja mājaslapā www.dobelesmuzejs.lv
Nāc atrast ziedus Hildas Vīkas gleznās!
iepazīties ar Hildas Vīkas darbiem un tajos attēlotajiem ziediem.
Šobrīd pa logu vērojama apsnigusi daba un līdz vasaras plaukumam mums vēl kāds laiks
jāgaida. Bet Dobeles novada muzeja Hildas Vikas darbos pie loga zied ziedi par godu
mākslinieces 125. jubilejai. Vēlies uzzināt kādi? Kā tos sauc un to nozīmi? Tad nāc viesoties
pie mums uz muzeju, kur ar attēlu kartīšu palīdzību, mēs meklēsim attēloto gleznās,
apskatīsim kādās krāsās ir ziedi un izkrāsosim tos, attīstot savas novērošanas spējas. Un kas zina, varbūt kāds no jums šos ziedus pamanīs vasarā
.
Aktivitātes cena: 0,50 Eur
ZIEMAS VIESI DOBELES NOVADA MUZEJĀ
Aicinām ģimenes un grupas ar bērniem (vecumā no 6 gadiem) uz Dobeles novada muzeja
radošo aktivitāti, kuru laikā bērni varēs atrast ziemas noskaņas muzeja ekspozīcijā, spēlējot
radošu spēli un izveidojot savu īpašo Ziemas eņģeli.
Muzeja ekspozīcijā ir sākuši viesoties jauni ziemas viesi, tu jautāsi kādi? To varēsiet uzzināt
atnākot uz nodarbību un atbildot uz dažādiem jautājumiem, un tos atrodot. Lai arī tavās
mājās būtu kāds īpašs ciemiņš, tad aicināsim izgatavot savu Ziemas tēlu – eņģelīti.
No 15.12.2022. līdz 06.01.2023.
Nodarbības ilgums ir aptuveni 40 min.
Grupai lūdzam pieteikt dalību 3 dienas iepriekš, zvanot uz tel. nr. 20223536
Nodarbības maksa: 1,00 Eur
Hildas Vīkas gleznu izstāde “PIE LOGA”
No 9. novembra Dobeles novada muzejā apskatāma Hildas Vīkas gleznu izstāde “Pie loga” .
Atzīmējot mākslinieces 125.jubileju Dobeles novada muzejā ir apskatāma gleznu izstāde “Pie loga”. Izstādei ir izvēlētas gleznas no muzeja krājuma, kuras vieno viens no mākslinieces iecienītākajiem motīviem – logs.
Izstādi papildina Hildas Vīkas fotogrāfijas un 19.gs. 30. - 50.gadu Bīdermeijera stila mēbeles, kas ir tā laika Latvijas teritorijas meistara darinājums un reiz ir piederējušas Hildai Vīkai un viņas vīram, rakstniekam Viktoram Eglītim.
Izstāde apskatāma līdz 2023.gada 25.februārim.
Jāņa Roberta Jansona izstāde
“IESPAIDU EMOCIJAS, EMOCIJU IESPAIDS”
Izstādes atklāšana 29.septembrī plkst. 16.00.
,,SAPŅI,, ir šī gada Dobeles Mākslas skolas audzēkņu noslēguma darbu vienojošā tēma. Tēmas idejas autori ir paši audzēkņi.
Mēs visi sapņojam. Jaunie mākslinieki vizualizēdami savus sapņus mākslā, atveido sapņu netveramību. Tehniku ziņā darbi ir atšķirīgi, bet visi izstādē redzamie mākslas darbi stāsta mums audzēkņu sapņus.
Noslēguma darbs tiek veikts mācību procesa noslēguma posmā – pēdējā mācību gada pēdējā semestrī, audzēkņiem izvēloties tēmu un materiālus, mākslas tehnikas un paņēmienus.
- Arīna Regina
- Loreta Drēviņa
- Marta Ivaškina
- Iluta Elizabete Priede
- Viviāna Veinberga
- Paula Mazkriste
- Domenika Cipkina
- Alise Janvāre
- Laine Korotkaja
- Viktorija Vismane
- Anete Tukiša
- Anastasija Maņivčuka
- Laine Knope
- Daniela Akuļenko
- Viktorija Utenkova
- Kitija Vējkrīgere
- Līva Laimiņa
- Markuss Rubenis
- Magda Laguņonoka
Mākslas un dzejas diena Dobelē
10. septembrī no plkst. 12.00 līdz 16.00 Dobeles mākslas skolas pagalmā un Skolas ielā 9 norisināsies Dzejas un Mākslas dienas Dobelē.
Dobeles vēstures biedrība sadarbībā ar Dobeles Mākslas skolu, Dobeles Mūzikas skolu un Dobeles novada muzeju jau otro gadu pēc kārtas organizē kultūras notikumu Dobelē: mākslas un dzejas diena Dobelē.
Arī šogad tiks akcentēts novada mākslinieces Hildas Vīkas devums gan literatūrā, gan mākslā. Visas dienas garumā ikviens varēs apskatīt Hildas Vīkas zīmējumus un grāmatu ilustrācijas, kā arī Hildas Vīkas dzīvi fotogrāfijās Dobeles novada muzeja krājuma ( Skolas ielas 9 namiņā ).
Pagalmā plkst. 12.00 varēs dzirdēt Dobeles mūzikas skolas audzēkņu koncertu un uzreiz pēc tā ar savas dzejas lasījumu uzstāsies dzejniece, grupas “Tērvete” vairāku dziesmu vārdu autore Ulla Kavicka.
Gaidīsim ikvienu interesentu uz plenēru un radošo mākslas darbnīcu gan pieaugušajiem, gan bērniem Mākslas skolas pagalmā, kas šogad tiks veltīts Hildas Vīkas romānam “Dobeles Karalis”.
Materiāli plenēra dalībniekiem būs pieejami uz vietas, bet lūdzam iepriekš pieteikties, rakstot uz epastu muzejs@dobele.lv
Pasākums ir bez maksas.
Pasākums tapis ar Zemgales Plānošanas reģiona “Latvijas valsts mežu un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītās Zemgales kultūras programma 2022” atbalstu, Dobeles vēstures biedrībai īstenojot projektu.
“Mākslas plenērs Dobelē 2022” dalībnieku darbu izstāde
No 12.jūlija
Dobeles Pilī būs skatāmi “Mākslas plenērs Dobelē 2022” dalībnieku darbi, kas
tapuši šā gada maija beigās Dobelē. Izstādes atklāšana un tikšanās ar
māksliniekiem 12.jūlijā plkst. 16.00.
Plenērā piedalījās: Aija Prince, Aļona Prokofjeva, Anna Kaltigina, Dita Veģe, Inita Vilks, Jānis Jansons, Laine Kainaize, Maija Bujaka, Nadežda Čerpaka un Sabīne Biezā. Kopā plenēra laikā tika radīti 40 darbi, kuros attēlota Dobele un ziedošais “Dārzkopības institūta” ceriņu dārzs.
Jau otro gadu Dobeles novada muzejs un Dobeles Pils organizēja mākslas plenēru, kurā piedalījās mākslinieki, kuri strādā uz audekla vai cita materiāla jebkurā tehnikā. Viena glezna no katra autora tiks izvēlēta un iekļauta muzeja krājumā. Ikviens izstādes apmeklētājs varēs sniegt savu vērtējumu balsojot par viņaprāt katra autora vērtīgāko gleznu. Pēc izstādes apkoposim gan balsošanas rezultātus, gan profesionāļu viedokli un Dobeles novada muzeja sociālajos tīklos (https://www.facebook.com/Dobelesmuzejs https://www.instagram.com/dobelesmuzejs/ ) publicēsim sarakstu ar gleznām, kas tika izvēlētas. Sekojiet līdz informācijai!
Izstāde apskatāma no 12.07. līdz 27.08. Dobeles Pilī, Brīvības ielā 2c.
Birutas Jansones zīmējumu izstāde “Birutas stāstiņi”
Birutas Jansones zīmējumu izstāde “Birutas stāstiņi”
No 11.jūnija Dobeles novada muzeja mazajā zālē būs skatāma Birutas Jansones zīmējumu izstāde “Birutas stāstiņi”. Izstādes atklāšana un tikšanās ar mākslinieci 10.06. plkst. 16:00.
Izstāde “Birutas stāstiņi” ir zīmējumu sērija, kas radusies no 2018. līdz 2022. gadam. Kā stāsta pati māksliniece, viņai pēkšņi sagribējās zīmēt uz melna papīra un bija liela vēlēšanās parunāt, pastāstīt, par ko viņa domā, kas viņu priecē, kas sāp. Izstāstīt par to, ko mēdz rakstīt dienasgrāmatā, par ko papļāpā pie tējas tases, dalīties ar to, kas viņai ir svarīgs. Tāda privāta saruna publiskā veidā.
Zīmējumi tapuši ar pildspalvām un marķieriem, un katram no šiem zīmējumiem ir pievienots stāsts.
Biruta Jansone absolvējusi J.Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu un vēlāk Latvijas Mākslas akadēmijā ieguvusi humanitāro zinātņu maģistra grādu mākslā. Mākslinieces darbi atrodas Mākslas fonda, Valsts muzeja, Museum Ludvig Koeln un privātpersonu kolekcijās Latvijā, Krievijā, Dānijā, Vācijā, Kanādā, Izraēlā, Francijā u.c.
2018.gadā par nopelniem Latvijas valsts labā saņēma Atzinības krustu par ilggadēju radošo ieguldījumu mākslas pedagoģijas un kultūras darbā.
Izstāde Dobeles novada muzeja mazajā zālē apskatāma no 11.06. līdz 17.09.2022.
Muzeju nakts 2022
Sestdien, 14.maijā, pēc 2 gadu pārtraukuma šogad savas durvīs klātienē atkal vērs muzeji. Muzeju nakts Dobeles novada muzejam šogad ir īpaša, jo plkst. 18:00 durvis apmeklētājiem vērs muzeja krājuma izstāde “Rūpniecība Dobelē”, kur vienviet varēs izzināt Dobeles rūpniecības vēsturi un tās neparastos līkločus. Izstādē būs iespēja apskatīt fotogrāfijas no ražošanas procesiem un darba kolektīvu ikdienas, vēsturiskus, dažādās Dobeles ražotnēs uzņemtus videomateriālus, kā arī senāk un ne tik sen Dobelē ražotās rūpniecības preces.
Plkst. 19.00 un 22.00 tiks demonstrēti unikāli video materiāli, kas uzņemti pagājušā gadsimta 90. gadu vidū prezidenta Gunta Ulmaņa vizīšu laikā. Materiālos redzami dažādi vēsturiski kadri: Atbrīvošanas pieminekļa atklāšana, prezidenta iepirkšanās Krasta ielas (Čerjomušku) tirdziņā un degošās ģimnāzijas evakuācija. Katram dobelniekam būs interesanti atpazīt savus draugus, radus vai sevi pašu un atcerēties kāda izskatījās Dobele pirms teju 30 gadiem.
No plkst. 20.00 līdz plkst. 21:30 muzeja mazajā zālē būs iespēja apmeklēt vēsturisko tērpu rekonstruktores Zandas Zariņas (Biedrība Liel.Barons ) lekciju “19.gs. vidus - sieviete, kas seko modei.” Lekcijā varēs dzirdēt daudz interesantu faktu un stāstu par modes vēsturi 19.gs., būs pieejama dažādu tērpu un aksesuāru apskate.
No plkst. 19.00 līdz 22.00 Dobeles muzeja telpās ikviens varēs radoši izpausties darbnīcā “Papīra lelles” un piedalīties sojas sveču gatavošanas meistarklasē, kurā dalībnieki varēs izgatavot paši sevu unikālu sojas vaska sveci burciņā, pievienojot gan aromātu, gan dekorācijas pēc savas gaumes. Sveču darbnīcā darbosies Linda Bēvalde no “October Candles”
Vakaru tradicionāli noslēgs nakts ekskursija ar gidu pa naksnīgo pilsētu, kurā visiem kopā būs iespēja izzināt Dobeles galvenos rūpniecības pieturpunktus.
Visas dienas garumā bez maksas apskatāma muzeja pastāvīgā ekspozīcija “Riez Dobelē…”, Laumas Liepas gleznu un zīda darbu izstāde “Gaidot mieru un pavasari”, kā arī jau pieminētā izstāde “Rūpniecība Dobelē”
IEEJA BEZ MAKSAS
Pasākuma laikā tiks fotografēts un/vai filmēts. Fotogrāfijas/video tiks izmantoti publicitātei un pilsētas vēstures saglabāšanai.