Hildas Vīkas mēbeles atgūst savu vēsturisko veidolu!
Dobeles novada muzejā pēc restaurācijas atgriezušies Hildas Vīkas Bīdermeijera stila mēbeļu komplekta krēsli.
Restaurācijas laikā galvenā uzmanība tika pievērsta krēslu polsterējuma atjaunošanai un laikmetam atbilstoša apdares auduma izvēlei. Gadu gaitā mēbeles bija piedzīvojušas dažādas pārmaiņas, un to iepriekšējais apdares audums vairs neatbilda Bīdermeijera stila raksturam.
Lai atrastu piemērotāko risinājumu, tika pētīts mēbeļu sākotnējais vizuālais izskats. Interesants palīgs šajā procesā izrādījās arī filma “Elefants”, kurā redzams šis pats mēbeļu komplekts.
Krēslu restaurācija turpina 2025. gadā aizsākto darbu, kad tika atjaunots komplekta dīvāns. Tagad restaurētās mēbeles atkal ir kopā un nākotnē būs apskatāmas muzeja jaunajā pastāvīgajā ekspozīcijā.
Paldies restauratoram Uģim Baļļam (SIA “Antiklv”) par ieguldīto darbu un Valsts kultūrkapitāla fondam par atbalstu kultūras mantojuma saglabāšanā!
Nodarbība “Sāc septembri muzejā”
No 2. septembra līdz 11. septembrim Dobeles novada muzejs aicina 1.- 6. klases skolēnus uz izzinoši radošu nodarbību “Sāc septembri muzejā”, kurā bērni iepazīsies ar rakstības vēsturi un dosies aizraujošā ceļojumā – no senajām zīmēm līdz mūsdienu burtiem.
Rakstība ir viens no nozīmīgākajiem cilvēces atklājumiem, kas ļāvis saglabāt
zināšanas, stāstus un vēstures liecības līdz mūsdienām. Nodarbības laikā skolēni uzzinās, kā cilvēki sazinājās pirms alfabēta rašanās, kā no attēliem un simboliem izveidojās pirmās rakstības sistēmas, kā radās alfabēts un kā laika gaitā mainījās burti.
Skolēni iepazīs dažādus rakstības attīstības posmus: alu zīmējumus, šumeru ķīļrakstu, Ēģiptes hieroglifus, pirmos alfabētus un latīņu rakstu.
Īpaša uzmanība tiks pievērsta latviešu rakstības vēsturei un latviešu alfabēta
veidošanās procesam, kā arī tam, kā radās garumzīmes un mīkstinājuma zīmes.
Nodarbības radošajā daļā skolēni no saviem vārda burtiem veidos vēja ķērāju.
Nodarbība veicina skolēnu interesi par valodu, vēsturi, kultūras mantojumu un radošu pašizpausmi.
Nodarbības ilgums: 45 minūtes
Dalība: bez maksas
Mērķauditorija: pirmskolu vecāko grupu bērni un 1. līdz 6. klašu skolēni
Pieteikt vismaz trīs dienas iepriekš, zvanot pa tālruni: 20223536.
Restaurēts rets 15. gs. pirmās puses duramais kaujas nazis
Dobeles novada muzejs sadarbībā ar Jelgavas restaurācijas centru restaurējuši 15. gs. duramo kaujas nazi (DNM 10.548). Ierocis iegūts Dobeles pils pagalmā 2006. gada arheologa Mārtiņa Rušas veikto izrakumu laikā. Rūpīgi glabāts muzeja krājumā, tas 2022. gadā tika iekļauts Dobeles pils pastāvīgajā ekspozīcijā. Pasliktinoties tā stāvoklim, no ekspozīcijas izņemts un nodots Jelgavas restauratoru gādīgajās rokās, nu tas atgriezies muzejā un drīz – arī pils pastāvīgajā ekspozīcijā.
Dobeles duramais kaujas nazis, kas datējams ar 15. gs. pirmo pusi, ir uzskatāms par Latvijas kontekstā reti sastopamu arheoloģisko priekšmetu, jo veseli kaujas naži arheoloģiskajos lauka pētījumos sastopami ļoti reti – biežāk atrasti vien to fragmenti. Durami griežamie kaujas naži Latvijā vēl atrasti arheoloģiskajos izrakumos Indricas nocietinātās muižas vietā, Cēsu, Kokneses, Valmieras, Siguldas un Dobeles pilīs vai tiešā tuvumā, kā arī Rīgā, Šķūņu ielā. Veseli duramie kaujas naži atrasti vien Dobelē, Siguldā un Turaidā. Dobeles priekšmets uzskatāms par senāko no atrastajiem. Tam veidota taisna mugura, bez atkāpes roktura daļā, asmens veidots taisnleņķa trīsstūra formā. Tveramā daļa veidota no divām figurālām koka plāksnēm, kas piekniedētas pie roktura, kura galā veidota liektas formas poga.*
*Priekšmeta apraksts no Rūdofs Brūzis, “Tuvcīņas ieroči Latvijā 14.-16. gadsimtā”, 2016
Aicina profesionālus māksliniekus pieteikties glezniecības plenēram “Dobeles novads šķērsgriezumā”
Aicina profesionālus māksliniekus pieteikties glezniecības plenēram “Dobeles novads šķērsgriezumā”
Dobeles novada muzejs sadarbībā ar filiāli “Dobeles Pils” izsludina pieteikšanos profesionālo mākslinieku glezniecības plenēram “Dobeles novads šķērsgriezumā”, kas norisināsies Dobelē no 2026. gada 3. līdz 8. augustam. Gleznotāji aicināti iesniegt savus pieteikumus līdz šī gada 1. jūlijam.
Dalības nosacījumi un norise
Dalībai plenērā konkursa kārtībā tiks atlasīti līdz 10 profesionāliem māksliniekiem, kuri strādā uz audekla vai cita materiāla jebkurā brīvi izvēlētā tehnikā. Izskatot pieteikumus, prioritāte tiks dota tiem autoriem, kuri iepriekš nav piedalījušies Dobeles novada muzeja rīkotajos plenēros.
Plenēra laikā katram dalībniekam jārada vismaz trīs mākslas darbi, brīvi izvēloties attēlojamos objektus un vietas Dobeles novadā. Rīkotāji gādās par dalībnieku naktsmītnēm Dobelē, savukārt ceļa izdevumus un darbam nepieciešamos materiālus mākslinieki nodrošina par saviem līdzekļiem.
Pieteikšanās kārtība
Lai pieteiktos dalībai, māksliniekiem līdz 2026. gada 1. jūlijam elektroniski uz e-pastu anete.muceniece@dobele.lv jānosūta šādi dokumenti:
- Ieskenēta (parakstīta) vai ar elektronisko drošu parakstu parakstīta dalībnieka pieteikuma anketa;
- Īss radošās darbības apraksts;
- Dzīvesgājuma apraksts (CV);
- Vismaz 3 (trīs) savu darbu fotogrāfijas, kas tapuši pēdējo trīs gadu laikā.
Detalizēta informācija par norises gaitu apstiprinātajiem dalībniekiem tiks izsūtīta pēc 6. jūlija.
Dobeles novada muzejs un Dobeles vēstures biedrība ir nodevuši Dobeles Novada Centrālājai Bibliotēkai divus jaunākos izdevumus – “Modini. Mudini. Mierini, Dobeles luterāņu dievnamam 530” un “Dobeles novada muzeja raksti III”.
Simboliskajā grāmatu nodošanas brīdī muzeja direktore Baiba Golubeva tās pasniedza Dobeles Centrālās bibliotēkas direktorei Lanai Volantei
No šī brīža abi izdevumi būs pieejami ikvienam Dobeles novada iedzīvotājam, papildinot bibliotēkas krājumu un dodot iespēju plašākai sabiedrībai iepazīt Dobeles vēsturi, cilvēkus un stāstus.
2025.gada jaunieguvumi krājumā
2025.gadā muzeja krājums papildināts ar 1184 vienībām, no tām rakstiskais materiāls 177 vienības, lietiskie avoti – 204 vienības, tēlojošie avoti – 51 vienība un audio vizuālie avoti – 752 vienības.
Rakstisko materiālu kolekcijā iekļauti: albums par TLM studiju “Avots”, kurā atzīmējot studijas 55 gadu jubileju apkopoti materiāli par studijas nosaukuma iegūšanu, vadītājiem, dalībniekiem, izstādēm, notikumu aprakstiem laika posmā no 1974. – 2025.gadam. Materiāli kuri saistīti ar Bētiņu un Francmaņu dzimtām – fotogrāfijas, vizītkartes, ielūgumi un vēstules, kurās ir Margaritas Bētiņas sarakste ar draudzeni un skolas biedreni Ainu Millers. Vēstules atklāj cilvēku dzīves skarbos likteņus 1949.gada martā, kurām seko vēstules no izsūtījuma:1949.gada14.aprīlis – 29.decembris. (25.vienības).
Lietisko avotu kolekcija papildināta ar bišu stropu, kurš ģimenē izmantots no 1946. – 2024.gadam, kuru gatavojis meistars, kurš savulaik strādājis E. Francmaņa dibinātajā galdniecības un būvniecības uzņēmumā “Spars”. No Dobeles ev.lut. baznīcas torņa tika iegūts rakstāmgalds, kuru jau esam nodēvējuši par A. Bīlenšteina galdu, jo 2000.gadu sākumā tas ticis atvests no Dobeles vācu mācītājmuižas. 2026.gada martā atzīmējot A. Bīlenšteina 200 jubileju, rakstāmgalds būs viens no galvenajiem elementiem piemiņas izstādē. Krājumā iekļauti rūpnīcu “Spodrība” un “Dobele” 1980 – 1990.t.gadu ražoto preču paraugi ( 35. vienības), Dobeles novada pašvaldības arhīva materiāli – piemiņas veltes, dāvanas, ēku un telpu izkārtnes (49.vienības), kā arī materiāli no iestādēm kuras reorganizētas un pārtraukušas savu darbību: Dobeles autobusu parks (9.vienības) un Dobeles tipogrāfija “Zemgale “ ( 45 vienības). Krājumā iekļauti četri metāla kroņi no Tērvetes pagasta Velēnu kapsētas un metāla kapu kroņu vanna no Zebrenes pagasta Ārīšu kapiem, kuri atspoguļo latviešu kapu tradīcijas 19.gs. beigās – 20.gs. sākumā. Savukārt stāstot par 2. Pasaules kara notikumiem krājumu papildina – gaismas lukturis un Tanka T -34 bruņas fragments, kurš 1990.t.gadu sākumā izcelts no zemes Naudītes pagastā. Numismātikas kolekcijā iekļauta imperatora Tibērija 23.gadā Romā kaltā monēta, kura atrasta pie Pakaišu muižas.
Tēlojošo avotu kolekcija papildināta ar Ulda Zutera “Virs Dobeles mākonis” – darbs ir analogs 2016.gada U. Zutera darbam “Reiz Dobelē…”, nu jau gan, ar skatu uz Dobeles pili pēc pārbūves. Kolekcija papildināta arī ar Aijas Princes, Guntas Brakovskas un Andra Gutpelca darbiem.
Audio vizuālie avotu kolekcija tika papildināta ar pilsētas skatiem un notikumiem fotogrāfijās un pastkartēs 1920. – 30.t.gadi, 1970.t.gadi. Dobeles frizētavas darbinieki 1950- 1960.t.gadi, Dobeles rajona dienestu vadītāji 1997. – 2003., kā arī spilgtākie 2025.gada vasaras notikumi – Dobeles Mūzikas skolas zēnu koris Rīgā, 13 Latvijas Skolu un jaunatnes
dziesmu un deju svētkos.
No krājumā iekļauto vienību skaita 789 vienības ir saistītas ar Auci, priekšmeti kuri pārņemti no Auces muzeja. Rūpīgi izvērtējot un atlasot krājumā iekļauti: 30 sadzīves priekšmeti, 43 – rakstīto avotu materiāli, 10 – tēlojošo avotu kolekcijas darbi, 37 albumi – ar aprakstiem par cilvēkiem un vēsturiskajiem notikumiem Aucē, un 669 – fotogrāfijas un pastkartes. Par lielo ieinteresētību un atbalstu materiālu šifrēšanā esam pateicīgi Auces bibliotēkas bibliotekārei Baibai Vismanei.
Modini, mudini, mierini. Dobeles luterāņu dievnamam 530
Dobeles vēstures biedrība sadarbībā ar Dobeles novada muzeju ir pabeigusi darbu pie grāmatas “Modini, mudini, mierini”, kas pie lasītājiem nonāks 2026. gada sākumā. Izdevums vienā stāstā apvieno divas nozīmīgas jubilejas – Dobeles luterāņu dievnama 530. gadadienu, kas tika atzīmēta 2025. gadā, un viena no ievērojamākajiem draudzes mācītājiem, Augusta Bīlenšteina, 200. jubileju, kas tiks atzīmēta 2026. gadā.
Grāmatas pamatā ir Augusta Bīlenšteina 1895. gadā sagatavotais Dobeles baznīcas vēstures apskats, kas tapis par godu baznīcas 400 gadu jubilejai un uzskatāms par pirmo zināmo pētījumu par Dobeles baznīcas vēsturi. Toreiz izdevums tika publicēts latviešu un vācu valodās, bet ieņēmumi novirzīti Dobeles baznīcas torņa pārbūves fondam.
Jaunajā izdevumā piedāvās šī vēsturiskā teksta faksimilu, ko papildinās transkribcija mūsdienu ortogrāfijā, saglabājot Bīlenšteina valodas un domas īpatnības. Tā ir apzināta izvēle – ļaut lasītājam ne tikai izlasīt faktus, bet sajust laikmeta domāšanas ritmu.
Izdevumu papildinās Dobeles novada muzeja izstādes “Modini, mudini, mierini” tekstuālais saturs, kas iezīmē nozīmīgākos notikumus, personības un priekšmetus Dobeles baznīcas vēsturē, kā arī plašs ilustratīvais materiāls.
Grāmata tapusi Zemgales plānošanas reģiona, Valsts kultūrkapitāla fonda finansētā projekta “Zemgales vēsturiskās zemes kultūras programma 2025” ietvaros un Dobeles novada pašvaldības atbalstu
Atjaunota Hildas Vīkas Bīdermeijera sofa – vērtīgs Dobeles kultūras mantojuma objekts iegūst jaunu dzīvi
Dobeles novada muzejs ir sekmīgi noslēdzis Zemgales kultūras programmas atbalstīto projektu, kura ietvaros restaurēta māksliniecei Hildai Vīkai piederošā 19. gadsimta Bīdermeijera stila sofa. Restaurācijas darbus veica sertificētais restaurators Uģis Baļļa (SIA Antiklv), izmantojot autentiskas amatniecības tehnikas un vēsturiskajiem materiāliem atbilstošus risinājumus.
Sofa, kas ilgstoši glabāta muzeja krājumā, laika gaitā bija piedzīvojusi vairākus nepilnīgus remontus, kā rezultātā tika zaudēta polsterējuma stabilitāte un vēsturiskais veidols. Restaurācijas procesā veikta pilnīga sēdvietas konstrukcijas atjaunošana: atsperu pārsiešana, polsterējuma papildināšana, dekoratīvā auduma nomaiņa un daļēja autentiskā liepu lūku polsterējuma saglabāšana. Tāpat veikti koka konstrukciju stiprinājumi un finierējuma restaurācija, nodrošinot mēbeles ilgmūžību un vēsturisko precizitāti.
Restaurācijas procesā paveikti šādi darbi:
• noņemti sekundārie, stilistiski neatbilstošie audumi;
• atjaunotas polsterējuma kārtas, saglabājot autentiskos materiālus;
• pārsieti un nostiprināti atsperu tīkli;
• veikts konstrukciju un finierējuma remonts;
• uzlikts vēsturiskajam stilam atbilstošs dekoratīvais audums.
Rezultātā sofa ieguvusi ne tikai estētiski izteiksmīgu, bet arī vēsturiski pamatotu izskatu, atgriežot tās sākotnējo kultūrvēsturisko vērtību un ļaujot to pilnvērtīgi integrēt Dobeles novada muzeja jaunajā ekspozīcijā.
Restaurācija un izpēte tika īstenota, pateicoties Zemgales plānošanas reģiona VKKF mērķprogrammas “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” atbalstam, kas veltīta Zemgales kultūras daudzveidības izzināšanai, saglabāšanai un attīstībai, kā arī ar Dobeles novada pašvaldības līdzdalību.
Dobeles stāsts top jaunā veidā!
Dobeles novada muzejs ir noslēdzis darbu pie jaunās pastāvīgās ekspozīcijas dizaina koncepcijas, kas apvienos vēsturisko mantojumu ar interaktīviem risinājumiem, vizuāliem akcentiem un personīgiem stāstiem.
Tēmas izvēlētas kā mozaīkas gabaliņi: zemgaļu pilskalni un senlietas, vācbaltiešu kultūras pēdas, ebreju kopienas stāsts, padomju laika rūpniecība, novada izcilās personības un, protams, Dobeles neatņemamais lepnums – ceriņu tradīcija. Kopā tās veido daudzbalsīgu, bet vienotu stāstu par to, kas mēs esam bijuši un kas esam šodien.
Tas ir tikai pirmais solis, bet jau tagad top tilts starp pagātni un nākotni. Jaunā ekspozīcija būs vieta, kur satikties vietējiem un viesiem, skolēniem un vēstures entuziastiem, kā arī ārzemēs dzīvojošiem latviešiem, kuri vēlas atkal sajust Dobeles un Zemgales elpu.
Projekts tapis ar Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “Muzeju nozares attīstības programma” atbalstu.
! Sekojiet līdzi jaunumiem
2024.gada jaunieguvumi krājumā
Dobeles novada muzeja krājumā šobrīd ir 25610 vienības, no tām 2024.gadā muzeja krājumu papildināja 411 vienības: rakstiskais materiāls 14 vienības, lietiskie avoti 240 vienības, audiovizuālie avoti 130 vienības un tēlojošie avoti 27 vienības.
Lietisko avotu kolekcijai pievienojusies ģimenes šujmašīna “Veritas”, ražota Vācijā 1922. gadā un lietota līdz pat 2024.gadam. Tāpat krājumā nokļuva 20.gs. 70.-90. gadu sadzīves priekšmeti: skaņu plates – ar Dobeles rajona rūpkombināta zīmogu, datora aparatūra, telefoni, rakstāmmašīnas, videokamera, telefons ar faksa nosūtīšanas funkciju, krāsu televizors, biroja krēsls, darba apģērbs no Dobeles pienotavas un skolas formas tērps u. c.
Arheoloģijas kolekciju papildinājusi pakavsakta ar vāļu galiem, datēta ar 12-13.gs, atrasta Dobeles pagastā, un 17-18.gs. vīts gredzens ar trīs piekariņiem, atrasts Tērvetes pagastā.
Audio vizuālajā kolekcijā iekļautas vairākas fotogrāfijas: 20.gs. 30. gadu Dobeles pilsētas, pilsdrupu un Tērvetes pagasta skati, Dobeles pilsētas slimnīcas darbinieku un Dobeles medmāsu skolas 1.izlaiduma (20.gs.50. gadu) fotogrāfijas. Skati no Emīla Hunhena dārzniecības (20.gs.60.gadi), Dobeles pienotavas darbinieku un Dobeles pilsētas dažādu notikumu (20.gs. 60.-80 gadi) foto uzņēmumi.
Krājumā iekļauti divi fotogrāfiju albumi: vienā Dobeles pilsētas un novada fotogrāfijas (2011. – 2020.gads), otrā – Auce, Vecauces pils un apkārtne 20.gs.sākumā.
Tēlojošo avotu kolekcijā nokļuva mākslinieka V. Šteinerta darbs, kurš 20.gs. 80. gados pirkts mākslas salonā “Sandra” (atradās Dobeles pilsētas kultūras namā). Šis krājumā būs jau otrs mākslinieka Šteinerta darbs. Diemžēl par pašu autoru līdz šim nav izdevies iegūt nekādu informāciju. Abos darbos ir redzami panorāmas skati uz pilsētu.
Kolekcija papildināta ar Maijas Bujakas un Ingūnas Postažas diviem darbiem, kuri dāvināti pēc autoru izstādēm muzejā.
Vasarā pilsētas svētku laikā notika muzeja rīkotais trešais mākslinieku plenērs, kurā piedalījās 14 autori. Plenēra mērķis bija “atrast unikālo Dobeli” – pilsētas telpā, pagalmos, ēkās, ainavās un cilvēkos. Muzeja krājumā iekļauti Aijas Princes (4), Aleksandra Ņeberekutina (1), Nataļjas Ņeberekutinas (1), Aļonas Prokofjevas ( 1), Annas Kaltiginas (1), Ditas Veģes ( 2), Elmāra Orniņa (1), Ērikas Kumerovas (1), Initas Vilks (2), Jāņa Jansona (1), Jāņa Jēkabsona (2), Ligitas Caunes ( 2), Līvas Blumfeldes (1) un Maijas Bērziņas (1) darbi.
Dobeles novada muzejā veiksmīgi noslēgta metāla kapu kroņu izpēte un restaurācija.
Dobeles novada muzejs ir pabeidzis nozīmīgu kultūrvēsturisku projektu – četru unikālu metāla kapu kroņu izpēti un restaurāciju. Šie kroņi, kas datēti ar 19. gadsimta beigām un 20. gadsimta sākumu, nākuši no Tērvetes pagasta Velēnu kapsētas. Tie ir būtiska Latvijas kultūras mantojuma daļa, atspoguļojot savdabīgu kapu tradīciju un augstas amatniecības prasmes.
Veicot detalizētu kroņu izpēti, tika noskaidrots:
- Amatniecības tehnika: Kroņi izgatavoti no metāla karkasa (5 mm biezuma dzelzs drāts, kas izlocīta pusaplī,) uz kura piestiprinātas rokām darinātas lapas un ziedi. Tika izmantotas augstvērtīgas amatniecības tehnikas, piemēram, metāla griešana, locīšana un lodēšana, kas rada iespaidīgus dekoratīvos motīvus. Visiem kroņiem izmantotas vienāda formas karkass, izmēra un formas ozola lapas, mazie ziedi, efejas un rozes. Tas liecina par vienu darbnīcu, kur šie kroņi izgatavoti.
- Kompozīcija: Kroņiem izmantoti ozola lapu, rožu, efeju un citu augu motīvi, kas kombinēti dažādās variācijās. Dažas detaļas laika gaitā zudušas vai arī nebija pievienotas kroņiem darināšanas procesā- papardes, palmas, vidējā izmēra ziedi-pīpenes un neizmirstulītes, rožu lapas un vēl citas nenosakāmas lapas.
- Krāsojums: Kroņiem sākotnēji bija niansēta polihromija – zaļas lapas, baltas un gaiši zilas ziedlapiņas, ziedu centri akcentēti dzeltenā un oranžā krāsā. Tomēr mūsdienās saglabājies tikai aptuveni 1% no oriģinālā krāsojuma.
- Saglabātība: Kroņi bija sliktā stāvoklī – metāls sarūsējis, deformējies un trausls, daudzviet zaudētas dekoratīvās detaļas.
Restaurācijas darbus veica Zemgales Restaurācijas centrā Jelgavā. Procesa gaitā kroņi tika tīrīti, atjaunotas bojātās detaļas un uzklāts aizsargpārklājums, lai tos saglabātu nākamajām paaudzēm. Restaurētie kroņi iekļauti muzeja krājumā, kur tie būs pieejami pētniecībai un izstādēm.
Restaurācija un izpēte tika īstenota, pateicoties Zemgales plānošanas reģiona VKKF mērķprogrammas “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” atbalstam, kas veltīta Zemgales kultūras daudzveidības izzināšanai, saglabāšanai un attīstībai, kā arī ar Dobeles novada pašvaldības līdzdalību.
“Nākotnes veidošana: NEB vērtību un principu integrēšana kultūras mantojuma atjaunošanā THRIVE programmas ietvaros.”
Vakar, 11. novembrī, Dobeles novada Kultūras pārvaldes vadītāja Nadine Čerpaka un Dobeles novada muzeja vēsturniece Undīne Krūze devās ceļā uz Limeriku, Īrijā, lai piedalītos Eiropas Pilsētu Iniciatīvas organizētajā konferencē “Nākotnes veidošana: NEB vērtību un principu integrēšana kultūras mantojuma atjaunošanā THRIVE programmas ietvaros.”Šī konference, kas notiek no 11. līdz 14. novembrim, ir Eiropas Pilsētu Iniciatīvas kapacitātes veidošanas pasākums, ko organizē Eiropas Pilsētu Iniciatīva sadarbībā ar Īrijas Reģionālajām Asamblejām un Eiropas Komisiju. Konference ir daļa no THRIVE programmas (Town Centre First Heritage Revival Scheme), kuras ietvaros Īrijas pašvaldībām tiek piedāvātas apmācības un finansējums, lai veicinātu vēsturisko ēku atjaunošanu un ilgtspējīgu attīstību pilsētvidē.Pasākuma laikā dalībnieki saņems padziļinātu ieskatu par to, kā NEB (New European Bauhaus) principi – estētika, ilgtspēja un sabiedrības līdzdalība – var uzlabot vietējos attīstības projektus. Konferencē paredzētas arī praktiskas darbnīcas, kurās dalībnieki iepazīs NEB rīkus, piemēram, Kompasu un Rīkkopu, kas būs vērtīgs atbalsts NEB vērtību īstenošanai ikdienas darbā.Papildus tam konference nodrošina iespēju dalībniekiem tikties ar citu Eiropas pašvaldību pārstāvjiem un ekspertiem, daloties zināšanās un pieredzē par veiksmīgiem NEB projektu piemēriem un metodēm. Mūsu pārstāves konferences laikā dalīsies pieredzē par Dobeles Pils renovāciju.
Dobeles novada muzejs turpina izpētes darbu: izskan zinātniskā konference
“Vēsturnieku lasījumi Dobeles pilī. Zemgale. Dobele”. Lai sekmētu vēstures pētniecības procesu, Dobeles muzejs jau trešo reizi uz Dobeli aicinājis pētniekus, kuri savos pētījumos pieskārušies Zemgales un arī konkrēti Dobeles novada vēsturei. Konferences programmā bija iekļauti priekšlasījumi, kas aptvēra plašu laika līniju, jo šī gada konferencē netika nosprausti hronoloģiskie ietvari. Tas daļēji darīts, domājot par priekšdienām, kad nākamā konference jau tiks aizvadīta konkrētos 19. gs./20. gs. sākuma ietvaros. 23. oktobra notikumā izskanēja 10 priekšlasījumi, konferenci veidoja un moderēja Dobeles novada muzeja vēsturniece Undīne Krūze. Atklājot konferenci, Dobeles novada muzeja vadītāja Baiba Golubeva sacīja: “Mūsdienu pasaulēvēstures izpēte un saglabāšana ir svarīgāka nekā jebkad agrāk. Katrs pētījums, katrs atklājums dod mums iespēju dziļāk izprast ne tikai pagātnes notikumus, bet arī mūsu vietu un lomu tajos. Tas palīdz uzdot jautājumus par mūsu patību, identitāti, vērtībām un kopīgajiem mērķiem”.Konferences referenti pārstāvēja plašu pētniecības un mantojuma institūciju loku.
Ar lasījumu “Dobeles un apkārtnes latviešu iedzīvotāji 19. gs. b.– 1920: militārais faktors” konferenci ievadīja Latvijas Universitātes profesors Ēriks Jēkabsons. Savā stāstījumā profesors ne tikai iepazīstināja ar savā darbā izpētīto, bet mudināja Dobeles novada muzeju attīstīt savu pētniecības darbu 20. gs. sākuma/1. Pasaules kara perioda izpētē, kurā par procesiem Dobelē un apkārtnē ir vairāk jautājumu kā atbilžu un būtu nepieciešama sistemātiska izpēte. Profesors arī atzina, ka konferenču organizēšana ir pareizais solis lokālās vēstures izpētē. Situācijā, kad muzeja resursi nevar nodrošināt atsevišķas pētniecības nodaļas eksistenci, konferenču materiāli atklāj ko jaunu par vēl nepētītiem procesiem un vismaz daļēji var palīdzēt muzeja vēsturniekam, kas mazos muzejos nereti ir vienīgais pētniecības veicējs muzejā.
Bauskas muzeja vēstures nodaļas vadītājs Raitis Ābelnieks savā priekšlasījumā “LatvijasRepublikas teritoriālā paplašināšanās Zemgalē 1921. gadā” izklāstīja robežas nospraušanas procesus. Priekšlasījums ir īpaši interesants ne tikai visas Zemgales, bet arī Dobeles novada kontekstā – Dobeles novada garā robeža ar Lietuvu ir neiztrūkstošs novada elements, tās nospraušanas procesi tieši iespaidojuši novada iedzīvotāju dzīves.
Latvijas Universitātes doktorante Helēna Emerberga pētījumā “Dobeles pilsētas iedzīvotājusociālais portrets: 1935. gada tautas skaitīšana” sniedzot smalku dobelnieka raksturojumu, atklājazīmīgākos iedzīvotāju migrācijas, etniskā sastāva, reliģiskās piederības, profesiju un izglītības aspektus.
Kalnciema muzeja izveidotājs un vadītājs Dāvis Beitlers savā izpētes darbā daudz uzmanībasveltījis mūzikas, precīzāk – ērģeļbūves vēsturei un pētījuma “Mūziķis Jānis Bētiņš un ērģeļbūve”priekšlasījumā ne tikai iepazīstināja ar ievērojamā novadnieka devumu, bet spēja lauzt iesakņojušos neprecīzus uzskatus par Bētiņa devumu.
Latvijas Nacionālā arhīva pārstāvis Demurs Harebovs, kura pētniecisko interešu lokā ir 20. gs.pirmās puses militārā vēsture, priekšlasījumā “11. Dobeles kājnieku pulka dalība manevros un kara spēlēs 1925.-1929. gadā” iepazīstināja ar Daugavpilī izvietotā pulka darbībām. Kaut arī pulku un Dobeles pilsētu vienoja tikai nosaukums, dobelnieki ar to lepojās, Dobeles muzeja krājumā rodamas vairākas vērtīgas, ar pulku saistītas piemiņas lietas.
Otro konferences priekšlasījuma bloku atklāja Dobeles novada muzeja vēsturniece Undīne Krūze,kura, strādājot pie pilsētas vēstures izpētes, īpašu uzmanību veltījusi Dobeles rūpniecības vēsturesaspektiem un šoreiz klātesošos un tiešraides skatītājus iepazīstināja ar priekšlasījumu “No dzirnavām līdz ķīmiskajai fabrikai: Dobeles muižas saimnieciskā centra transformācija 20. gadsimtā”.
Latvijas Universitātes muzeja zooloģisko kolekciju krājuma glabātāja Madara Smeltere ‐ Molla netikai iepazīstināja ar pētījumu: “Starp putniem un bruņurupučiem: Kurzemes Provinces muzeja priekšmeti LU muzeja krājumā”, bet arī nodrošināja dažu tieši ar Dobeles pusi saistīto eksponātu apskati.
Dienas noslēgumā vārds tika dots arheologiem. Kā pirmais runātājs tika pieteikts arheologs AndrisTomašūns ar priekšlasījumu “Arheoloģiskā uzraudzība Dobelē 2023.-2024. gadā”. Andris Tomašūns jau daudzu gadu garumā ir cieši saistīts ar arheoloģijas procesiem Dobelē un konferencē interesantiem izklāstīja pēdējo gadu uzraudzības rezultātus.
Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Arheoloģijas un vēstures daļas speciālists, arheologsKaspars Markus Molls savos pētījumos pievērsies ūdensceļu izpētei un ar priekšlasījumu “Iekšzemesūdensceļi kā kultūras un maiņas sakaru artērijas Rietumzemgalē 9.-11.gs.” iepazīstināja ar tādu ūdensceļu kā Bērzes, Auces, Tērvetes u.c. nozīmi minētajā periodā.
Konferenci noslēdza arheologs Guntis Zemītis ar priekšlasījumu “Zemgaļu 5.-12. gs. līdzeniekapulauki kā kultūrainavas elements”, kurā ļāva izprast zemgaļu apbedīšanas kultūras specifiku,fokusējoties tieši uz kapulauku izvietojumu ainavā.
Konferencei tika nodrošināta tiešraide, kas ļāva priekšlasījumus noklausīties lielākam interesantulokam, tās videoieraksts pieejams Dobeles novada muzeja Youtube kanālā – muzeja komanda aicina ikvienu noklausīties konferenci katram pašam sev ērtā laikā.
Daļa konferencē izskanējušo materiālu pārtaps rakstu formātā un tiks nākamajā gadā sagatavoti kā Dobeles novada muzeju rakstu trešais laidiens.
Dobeles novada muzeja vēsturniece
Undīne Krūze
2024.gada jaunieguvumi krājumā
Dobeles novada muzeja krājumā šobrīd ir 25610 vienības, no tām 2024.gadā muzeja krājumu papildināja 411 vienības: rakstiskais materiāls 14 vienības, lietiskie avoti 240 vienības, audiovizuālie avoti 130 vienības un tēlojošie avoti 27 vienības.
Lietisko avotu kolekcijai pievienojusies ģimenes šujmašīna “Veritas”, ražota Vācijā 1922. gadā un lietota līdz pat 2024.gadam. Tāpat krājumā nokļuva 20.gs. 70.-90. gadu sadzīves priekšmeti: skaņu plates – ar Dobeles rajona rūpkombināta zīmogu, datora aparatūra, telefoni, rakstāmmašīnas, videokamera, telefons ar faksa nosūtīšanas funkciju, krāsu televizors, biroja krēsls, darba apģērbs no Dobeles pienotavas un skolas formas tērps u. c.
Arheoloģijas kolekciju papildinājusi pakavsakta ar vāļu galiem, datēta ar 12-13.gs, atrasta Dobeles pagastā, un 17-18.gs. vīts gredzens ar trīs piekariņiem, atrasts Tērvetes pagastā.
Audio vizuālajā kolekcijā iekļautas vairākas fotogrāfijas: 20.gs. 30. gadu Dobeles pilsētas, pilsdrupu un Tērvetes pagasta skati, Dobeles pilsētas slimnīcas darbinieku un Dobeles medmāsu skolas 1.izlaiduma (20.gs.50. gadu) fotogrāfijas. Skati no Emīla Hunhena dārzniecības (20.gs.60.gadi), Dobeles pienotavas darbinieku un Dobeles pilsētas dažādu notikumu (20.gs. 60.-80 gadi) foto uzņēmumi.
Krājumā iekļauti divi fotogrāfiju albumi: vienā Dobeles pilsētas un novada fotogrāfijas (2011. – 2020.gads), otrā – Auce, Vecauces pils un apkārtne 20.gs.sākumā.
Tēlojošo avotu kolekcijā nokļuva mākslinieka V. Šteinerta darbs, kurš 20.gs. 80. gados pirkts mākslas salonā “Sandra” (atradās Dobeles pilsētas kultūras namā). Šis krājumā būs jau otrs mākslinieka Šteinerta darbs. Diemžēl par pašu autoru līdz šim nav izdevies iegūt nekādu informāciju. Abos darbos ir redzami panorāmas skati uz pilsētu.
Kolekcija papildināta ar Maijas Bujakas un Ingūnas Postažas diviem darbiem, kuri dāvināti pēc autoru izstādēm muzejā.
Vasarā pilsētas svētku laikā notika muzeja rīkotais trešais mākslinieku plenērs, kurā piedalījās 14 autori. Plenēra mērķis bija “atrast unikālo Dobeli” – pilsētas telpā, pagalmos, ēkās, ainavās un cilvēkos. Muzeja krājumā iekļauti Aijas Princes (4), Aleksandra Ņeberekutina (1), Nataļjas Ņeberekutinas (1), Aļonas Prokofjevas ( 1), Annas Kaltiginas (1), Ditas Veģes ( 2), Elmāra Orniņa (1), Ērikas Kumerovas (1), Initas Vilks (2), Jāņa Jansona (1), Jāņa Jēkabsona (2), Ligitas Caunes ( 2), Līvas Blumfeldes (1) un Maijas Bērziņas (1) darbi.
Dobeles novada muzejā veiksmīgi noslēgta metāla kapu kroņu izpēte un restaurācija.
Dobeles novada muzejs ir pabeidzis nozīmīgu kultūrvēsturisku projektu – četru unikālu metāla kapu kroņu izpēti un restaurāciju. Šie kroņi, kas datēti ar 19. gadsimta beigām un 20. gadsimta sākumu, nākuši no Tērvetes pagasta Velēnu kapsētas. Tie ir būtiska Latvijas kultūras mantojuma daļa, atspoguļojot savdabīgu kapu tradīciju un augstas amatniecības prasmes.
Veicot detalizētu kroņu izpēti, tika noskaidrots:
- Amatniecības tehnika: Kroņi izgatavoti no metāla karkasa (5 mm biezuma dzelzs drāts, kas izlocīta pusaplī,) uz kura piestiprinātas rokām darinātas lapas un ziedi. Tika izmantotas augstvērtīgas amatniecības tehnikas, piemēram, metāla griešana, locīšana un lodēšana, kas rada iespaidīgus dekoratīvos motīvus. Visiem kroņiem izmantotas vienāda formas karkass, izmēra un formas ozola lapas, mazie ziedi, efejas un rozes. Tas liecina par vienu darbnīcu, kur šie kroņi izgatavoti.
- Kompozīcija: Kroņiem izmantoti ozola lapu, rožu, efeju un citu augu motīvi, kas kombinēti dažādās variācijās. Dažas detaļas laika gaitā zudušas vai arī nebija pievienotas kroņiem darināšanas procesā- papardes, palmas, vidējā izmēra ziedi-pīpenes un neizmirstulītes, rožu lapas un vēl citas nenosakāmas lapas.
- Krāsojums: Kroņiem sākotnēji bija niansēta polihromija – zaļas lapas, baltas un gaiši zilas ziedlapiņas, ziedu centri akcentēti dzeltenā un oranžā krāsā. Tomēr mūsdienās saglabājies tikai aptuveni 1% no oriģinālā krāsojuma.
- Saglabātība: Kroņi bija sliktā stāvoklī – metāls sarūsējis, deformējies un trausls, daudzviet zaudētas dekoratīvās detaļas.
Restaurācijas darbus veica Zemgales Restaurācijas centrā Jelgavā. Procesa gaitā kroņi tika tīrīti, atjaunotas bojātās detaļas un uzklāts aizsargpārklājums, lai tos saglabātu nākamajām paaudzēm. Restaurētie kroņi iekļauti muzeja krājumā, kur tie būs pieejami pētniecībai un izstādēm.
Restaurācija un izpēte tika īstenota, pateicoties Zemgales plānošanas reģiona VKKF mērķprogrammas “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” atbalstam, kas veltīta Zemgales kultūras daudzveidības izzināšanai, saglabāšanai un attīstībai, kā arī ar Dobeles novada pašvaldības līdzdalību.
“Nākotnes veidošana: NEB vērtību un principu integrēšana kultūras mantojuma atjaunošanā THRIVE programmas ietvaros.”
Vakar, 11. novembrī, Dobeles novada Kultūras pārvaldes vadītāja Nadine Čerpaka un Dobeles novada muzeja vēsturniece Undīne Krūze devās ceļā uz Limeriku, Īrijā, lai piedalītos Eiropas Pilsētu Iniciatīvas organizētajā konferencē “Nākotnes veidošana: NEB vērtību un principu integrēšana kultūras mantojuma atjaunošanā THRIVE programmas ietvaros.”Šī konference, kas notiek no 11. līdz 14. novembrim, ir Eiropas Pilsētu Iniciatīvas kapacitātes veidošanas pasākums, ko organizē Eiropas Pilsētu Iniciatīva sadarbībā ar Īrijas Reģionālajām Asamblejām un Eiropas Komisiju. Konference ir daļa no THRIVE programmas (Town Centre First Heritage Revival Scheme), kuras ietvaros Īrijas pašvaldībām tiek piedāvātas apmācības un finansējums, lai veicinātu vēsturisko ēku atjaunošanu un ilgtspējīgu attīstību pilsētvidē.Pasākuma laikā dalībnieki saņems padziļinātu ieskatu par to, kā NEB (New European Bauhaus) principi – estētika, ilgtspēja un sabiedrības līdzdalība – var uzlabot vietējos attīstības projektus. Konferencē paredzētas arī praktiskas darbnīcas, kurās dalībnieki iepazīs NEB rīkus, piemēram, Kompasu un Rīkkopu, kas būs vērtīgs atbalsts NEB vērtību īstenošanai ikdienas darbā.Papildus tam konference nodrošina iespēju dalībniekiem tikties ar citu Eiropas pašvaldību pārstāvjiem un ekspertiem, daloties zināšanās un pieredzē par veiksmīgiem NEB projektu piemēriem un metodēm. Mūsu pārstāves konferences laikā dalīsies pieredzē par Dobeles Pils renovāciju.
Dobeles novada muzejs turpina izpētes darbu: izskan zinātniskā konference
“Vēsturnieku lasījumi Dobeles pilī. Zemgale. Dobele”. Lai sekmētu vēstures pētniecības procesu, Dobeles muzejs jau trešo reizi uz Dobeli aicinājis pētniekus, kuri savos pētījumos pieskārušies Zemgales un arī konkrēti Dobeles novada vēsturei. Konferences programmā bija iekļauti priekšlasījumi, kas aptvēra plašu laika līniju, jo šī gada konferencē netika nosprausti hronoloģiskie ietvari. Tas daļēji darīts, domājot par priekšdienām, kad nākamā konference jau tiks aizvadīta konkrētos 19. gs./20. gs. sākuma ietvaros. 23. oktobra notikumā izskanēja 10 priekšlasījumi, konferenci veidoja un moderēja Dobeles novada muzeja vēsturniece Undīne Krūze. Atklājot konferenci, Dobeles novada muzeja vadītāja Baiba Golubeva sacīja: “Mūsdienu pasaulēvēstures izpēte un saglabāšana ir svarīgāka nekā jebkad agrāk. Katrs pētījums, katrs atklājums dod mums iespēju dziļāk izprast ne tikai pagātnes notikumus, bet arī mūsu vietu un lomu tajos. Tas palīdz uzdot jautājumus par mūsu patību, identitāti, vērtībām un kopīgajiem mērķiem”.Konferences referenti pārstāvēja plašu pētniecības un mantojuma institūciju loku.
Ar lasījumu “Dobeles un apkārtnes latviešu iedzīvotāji 19. gs. b.– 1920: militārais faktors” konferenci ievadīja Latvijas Universitātes profesors Ēriks Jēkabsons. Savā stāstījumā profesors ne tikai iepazīstināja ar savā darbā izpētīto, bet mudināja Dobeles novada muzeju attīstīt savu pētniecības darbu 20. gs. sākuma/1. Pasaules kara perioda izpētē, kurā par procesiem Dobelē un apkārtnē ir vairāk jautājumu kā atbilžu un būtu nepieciešama sistemātiska izpēte. Profesors arī atzina, ka konferenču organizēšana ir pareizais solis lokālās vēstures izpētē. Situācijā, kad muzeja resursi nevar nodrošināt atsevišķas pētniecības nodaļas eksistenci, konferenču materiāli atklāj ko jaunu par vēl nepētītiem procesiem un vismaz daļēji var palīdzēt muzeja vēsturniekam, kas mazos muzejos nereti ir vienīgais pētniecības veicējs muzejā.
Bauskas muzeja vēstures nodaļas vadītājs Raitis Ābelnieks savā priekšlasījumā “LatvijasRepublikas teritoriālā paplašināšanās Zemgalē 1921. gadā” izklāstīja robežas nospraušanas procesus. Priekšlasījums ir īpaši interesants ne tikai visas Zemgales, bet arī Dobeles novada kontekstā – Dobeles novada garā robeža ar Lietuvu ir neiztrūkstošs novada elements, tās nospraušanas procesi tieši iespaidojuši novada iedzīvotāju dzīves.
Latvijas Universitātes doktorante Helēna Emerberga pētījumā “Dobeles pilsētas iedzīvotājusociālais portrets: 1935. gada tautas skaitīšana” sniedzot smalku dobelnieka raksturojumu, atklājazīmīgākos iedzīvotāju migrācijas, etniskā sastāva, reliģiskās piederības, profesiju un izglītības aspektus.
Kalnciema muzeja izveidotājs un vadītājs Dāvis Beitlers savā izpētes darbā daudz uzmanībasveltījis mūzikas, precīzāk – ērģeļbūves vēsturei un pētījuma “Mūziķis Jānis Bētiņš un ērģeļbūve”priekšlasījumā ne tikai iepazīstināja ar ievērojamā novadnieka devumu, bet spēja lauzt iesakņojušos neprecīzus uzskatus par Bētiņa devumu.
Latvijas Nacionālā arhīva pārstāvis Demurs Harebovs, kura pētniecisko interešu lokā ir 20. gs.pirmās puses militārā vēsture, priekšlasījumā “11. Dobeles kājnieku pulka dalība manevros un kara spēlēs 1925.-1929. gadā” iepazīstināja ar Daugavpilī izvietotā pulka darbībām. Kaut arī pulku un Dobeles pilsētu vienoja tikai nosaukums, dobelnieki ar to lepojās, Dobeles muzeja krājumā rodamas vairākas vērtīgas, ar pulku saistītas piemiņas lietas.
Otro konferences priekšlasījuma bloku atklāja Dobeles novada muzeja vēsturniece Undīne Krūze,kura, strādājot pie pilsētas vēstures izpētes, īpašu uzmanību veltījusi Dobeles rūpniecības vēsturesaspektiem un šoreiz klātesošos un tiešraides skatītājus iepazīstināja ar priekšlasījumu “No dzirnavām līdz ķīmiskajai fabrikai: Dobeles muižas saimnieciskā centra transformācija 20. gadsimtā”.
Latvijas Universitātes muzeja zooloģisko kolekciju krājuma glabātāja Madara Smeltere ‐ Molla netikai iepazīstināja ar pētījumu: “Starp putniem un bruņurupučiem: Kurzemes Provinces muzeja priekšmeti LU muzeja krājumā”, bet arī nodrošināja dažu tieši ar Dobeles pusi saistīto eksponātu apskati.
Dienas noslēgumā vārds tika dots arheologiem. Kā pirmais runātājs tika pieteikts arheologs AndrisTomašūns ar priekšlasījumu “Arheoloģiskā uzraudzība Dobelē 2023.-2024. gadā”. Andris Tomašūns jau daudzu gadu garumā ir cieši saistīts ar arheoloģijas procesiem Dobelē un konferencē interesantiem izklāstīja pēdējo gadu uzraudzības rezultātus.
Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Arheoloģijas un vēstures daļas speciālists, arheologsKaspars Markus Molls savos pētījumos pievērsies ūdensceļu izpētei un ar priekšlasījumu “Iekšzemesūdensceļi kā kultūras un maiņas sakaru artērijas Rietumzemgalē 9.-11.gs.” iepazīstināja ar tādu ūdensceļu kā Bērzes, Auces, Tērvetes u.c. nozīmi minētajā periodā.
Konferenci noslēdza arheologs Guntis Zemītis ar priekšlasījumu “Zemgaļu 5.-12. gs. līdzeniekapulauki kā kultūrainavas elements”, kurā ļāva izprast zemgaļu apbedīšanas kultūras specifiku,fokusējoties tieši uz kapulauku izvietojumu ainavā.
Konferencei tika nodrošināta tiešraide, kas ļāva priekšlasījumus noklausīties lielākam interesantulokam, tās videoieraksts pieejams Dobeles novada muzeja Youtube kanālā – muzeja komanda aicina ikvienu noklausīties konferenci katram pašam sev ērtā laikā.
Daļa konferencē izskanējušo materiālu pārtaps rakstu formātā un tiks nākamajā gadā sagatavoti kā Dobeles novada muzeju rakstu trešais laidiens.