Atzīmējot izcilā valodnieka, folklorista, etnogrāfa, senatnes pētnieka un teologa Augusta Bīlenšteina 200. jubileju, Dobeles novada muzejā no 2026. gada 24. februāra līdz 12. septembrim skatāma izstāde “Augustam Bīlenšteinam 200”.

Augusta Bīlenšteina devumu ir grūti pārvērtēt – pirmā zinātniskā latviešu valodas gramatika, nozīmīgi pētījumi etnogrāfijā, pilskalnu pētniecība un cilšu robežu identificēšana, folkloras vākšana un apkopošana, Bībeles tekstu pārstrādāšana jaunā redakcijā, spēja latviešu kultūru, folkloru, valodu, etnogrāfiju nodot tālāk Eiropas izglītotajiem prātiem, būt celmlauzim un zinātnisko iestrādņu izveidotājam vairākās Bīlenšteina laikā Latvijas teritorijā vēl tikai dzimstošajās zinātnēs.

Gan atzīts un apbrīnots, gan savu salīdzinoši konservatīvo uzskatu un tautības dēļ nievāts, Augusts Bīlenšteins ir neapšaubāms Latvijas kultūras un zinātnes dižgars, kura devums atbalsojas līdz mūsdienām.

Izstāde “Augustam Bīlenšteinam 200” izseko ne tikai izcilā valodnieka, folklorista, etnogrāfa, senatnes pētnieka un teologa biogrāfijai un zinātniskajam darbam, bet stāsta arī par Bīlenšteina ģimeni un tās izcilajām atvasēm.

Pētnieka darbs, kas sākas ieklausoties folklorā, saskatot etnogrāfiskās vērtības vai apceļojot pilskalnus, noslēdzas pie rakstāmgalda, kur gūtais tiek aprakstīts, sistematizēts, nodots rakstu veidā sabiedrībai. Stāsts, kas vijas ap Bīlenšteinu mācītājmuižas rakstāmgaldu atklāj Augusta Bīlenšteina plašo zināšanu un interešu loku. Citāti, atziņas, pētījumu fragmenti šeit ieņēmuši vietu uz koka – Bīlenšteina etnogrāfiskajos pētījumos svarīga materiāla. Visbeidzot koka gadskārtas atspoguļojas piemineklī Augustam Bīlenšteinam pie Dobeles baznīcas.

Izstādē izmantoti priekšmeti no Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Tukuma muzeja, Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja un Rīgas Jūgendstila muzeja krājumiem.

Izstādi veidoja:
Saturs – Undīne Krūze
Dizains – Liene Laurinoviča

Izstāde skatāma Dobeles novada muzejā, Brīvības ielā 7, Dobelē.

No 17.maija Dobelē skatāma izstāde “Curriculum Vitae: Dobele”, kas veltīta pilsētas nemitīgajām pārvērtībām – ielu un ēku stāstiem laikā un telpā.

Izstāde aicina iepazīt Dobeles vēsturiskās kartes, senas fotogrāfijas un maketus, kas atklāj, kā mainījušies ielu nosaukumi, ēku funkcijas un pilsētas seja kopumā. Apmeklētāji varēs izsekot, kur pazudusi vai transformējusies vecpilsēta, kā izskatījās Dobele pirms gadu desmitiem un kas ieņēmis tās vietu mūsdienās.

“Mainīgās Dobeles karte šoreiz izklāta Tavā priekšā – ar īpaši izceltām vietām, kuras nes sev līdzi gan atmiņas, gan pārvērtības. No sapņiem maketos līdz pat vēstures izdzēstām ēkām – viss šeit atklājas Dobeles stāstā,” stāsta izstādes satura autore Undīne Krūze.

Padomju okupācijas gadi Dobelē atstājuši dziļas pēdas – daudzas vēsturiskās ēkas tika nojauktas, vietā ceļot vienkāršākas, tolaik aktuālas būves. Tomēr pilsēta attīstās arī šodien – senās aptiekas dārza vietā skan bērnu balsis, slejas katoļu dievnams, un tur, kur reiz bijušas pļavas, nu stiepjas jaunas ielas.

Izstāde ir aicinājums atvērt karti, ieskatīties pagātnē un saprast šodienas Dobeli. Tās dizainu veidojusi Liene Laurinoviča, savukārt saturu – Undīne Krūze.

Izstāde apskatāma līdz 1.novembrim.