Dobeles slimnīcas personāls palātā. 20. gs. 40. gadi.

Dobeles slimnīcas darbinieki. Trešais no kreisās Ansis Jansons, ceturtais Edgars Francmanis. 20. gs. 30. gadu beigas - 40. gadu sākums.

Dobeles slimnīcas darbinieki. Pirmais no kreisās sēž grāmatvedis Ansis Jansons, trešais Edgars Francmanis. Pirmā no kreisās stāv Liliana Francmane. 20. gs. 30. gadu beigas - 40. gadu sākums.

Ārsts Edgars Francmanis un rentgenoloģe Liliana Francmane. 20. gs. 30. gadu beigas - 40. gadu sākums.

20. gs. 30. gados Dobeles un apkārtnes slimnīca bija kļuvusi par komfortabli un savam laikam moderni iekārtotu iestādi. Tāda tā aprakstīta arī Dobeles iecirkņa ārsta Alberta Ozoliņa atmiņās, kad A. Ozoliņš, stājoties darbā, 1941. gadā pirmo reizi devies tikties ar jaunajiem kolēģiem - Edgaru Francmani un citiem slimnīcas darbiniekiem.



Edgars Francmanis un medmāsas Zuzanna Studente un Marta Zusters pie slimnīcas ārdurvīm. 1939. - 1940. gads.

Tomēr Otrā Pasaules kara laiks slimnīcu atkāroti nostādīja smagā situācijā. Daļa slimnīcas personāla karadarbības rezultātā bija devusies prom no pilsētas. Slimnīca turpināja sniegt veselības aprūpes pakalpojumus ar nelielu darbinieku skaitu.

1944. gada rudenī slimnīca cieta vācu karaspēka artilērijas apšaudēs. Bojā gāja medmāsa Bērziņa un sanitāre, kuras vārds atmiņu pierakstos nav saglabāts. Tika sagrauts ķirurģiskais bloks, daļēji nopostīta infekciju nodaļa un slimnīcas virtuve. Daudzām telpām izsisti logi, vietām norauts jumts. Tomēr slimnīcas darbs netika pārtraukts.


Kabinets Dobeles slimnīcā. Pie galda sēž ārsts Edgars Francmanis. 1939. - 1940. gads.


Vācu varas laikā Dobeles slimnīca ieguva arī jaunu nosaukumu. 1942. gadā Dobelē rīkoti Jelgavas apriņķa Pļaujas svētki.  Svētkus apmeklēja augstas amatpersonas un militārpersonas, pagastu un vietējo lauksaimniecības biedrību pārstāvji. Dobeles pilsētas vecākais Brands svētkos publiski izteicis lūgumu novada komisāram atļaut Dobeles un apkārtnes slimnīcu pārdēvēt par Alberta Leo Šlagetera slimnīcu. Alberts Leo Šlageters (Albert Leo Schlageter, 1894-1923) bija karavīrs, kas gājis bojā 1923. gadā, pretojoties franču armijai. Trešajā Reihā uzskatīts par nacionālu varoni. 20. gs. 20. gadu sākumā piedalījies arī kaujās Baltijā.

Laikrakstā “Tēvija” sniegtajā aprakstā sniegta komisāra Valtera Eberharda fon Mēdema atbilde, kurš izteicies, ka Šlageters bijis viņa cīņu biedrs un kādu laiku uzturējies Dobelē, dzīvojot ēkā, kur atrodas slimnīca. Tādēļ komisārs šo pilsētas pašvaldības lēmumu pieņemot.

Dobeles slimnīcas ārsti. No kreisās puses sēž Ritere, neiropatalogs Pēteris Dragons, Alberts Ozoliņš. No kreisās puses stāv Smilga. 1965. gads.

Dobeles slimnīcas mediķi. Otrā no labās rentgenoloģe Liliana Francmane. 1967. gads.

Dobeles slimnīcas ārsti. No kreisās rentgenoloģe Liliana Francmane, ķirurgs Elmārs Leimanis, Maija Jostiņa, neiropatalogs Pēteris Dragons. 20. gs. 50. gadi.


1959. gadā Brīvības ielā uzsākta jauna slimnīcas spārna celtniecība. Turpinājās slimnīcas modernizācija, iegādājoties jaunu aparatūru slimību diagnosticēšanai un ārstēšanai. Piebūvē bija paredzēts izveidot 50 jaunu gultasvietu pacientiem.

1983. gadā pēc arhitekta Andra Purviņa projekta uzsākta jaunas slimnīcas ēkas celtniecība Ādama ielā 2. Pirms tam teritorijā veikti arheoloģiskie izrakumi, kas atklāja plašu viduslaiku un agro jauno laiku apbedījuma vietu.

1985. gada 11. oktobrī jaunceļamās slimnīcas ēkas pamatos ievietota kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Vēstījums ietvēra informāciju par Dobeles slimnīcu un citām rajona veselības aprūpes iestādēm, vīziju par veselības aprūpes stāvokli pēc simts gadiem un novēlējumus nākamajām mediķu paaudzēm.
Dobeles rajona centrālās slimnīcas ēka atklāta 1989. gada 25. februārī.

Dobeles rajona centrālās slimnīcas jaunās ēkas atklāšana. 1989. gada 25. februāris.

Dobeles rajona centrālās slimnīcas ēka Ādama ielā 2.


Novadpētnieka Voldemāra Ziemeļa sagatavotais izdevums tūristiem “Dobele” sniedz īsas ziņas par slimnīcas stāvokli 20. gs. 50. gados. Attiecīgajā laika posmā slimnīcā bija 150 gultasvietas pacientiem un iestādē strādāja ap 20 ārstu dažādās specialitātēs.
1956. gadā slimnīca ieguva rajona centrālās medicīnas iestādes statusu.

Slimnīcas piebūves celtniecība. 20. gs. 50. - 60. gadi.

1966. gadā Dobeles slimnīcā tika veikta pirmā sirds operācija ķirurga Laimoņa Ceriņa vadībā. Laikraksti vēsta, ka slimnīcā nogādāts smagi ievainots vīrietis, kura dzīvību četrdesmit minūšu ilgās operācijas rezultātā ārstiem izdevies glābt.

Dobeles slimnīca. 20. gs. 60. - 70. gadi.


Kapsulas ar vēstījumu ievietošana jaunceļamās slimnīcas ēkas pamatos. 1985. gada 11. oktobris.

 Tālr. +371 63721309;  +371 63700181; +371 29436379      E-pasts    muzejs@dobele.lv         Brīvības iela 7, Dobele, LV 3701

Izstāžu zāles darba laiks:
P.     SLĒGTS
O.    11.00 - 18.00
T.     11.00 - 18.00
C.     11.00 - 18.00
P.     11.00 - 18.00
S.     11.00 - 16.00
Sv.    SLĒGTS

Muzeja speciālisti pieejami darba dienās 9.00-17.00

 .