2024. gadā muzeja kalendārs veltīts krājumā rodamajām Dobeles, Auces un Tērvetes pastkartēm. Pasta sūtījumu un korespondences tēmai šogad veltīti arī mēneša priekšmeti. Jūlijā, kad svinam Annas dienu, par mēneša priekšmetu izvēlēts 1928. gadā nosūtīts vārda dienas apsveikums Annai Grosfeld.
Uzmanību šim apsveikumam piesaista fakts, ka tas iespiests tipogrāfijā, uz grezna, viegli reljefota kartona. Kas gan ir sūtītājs un saņēmējs, ja šāds apsveikums sūtīts vārda dienā, ne kādā lielā jubilejā? Jāatzīmē, ka līdzīgi radīti iespieddarbi tobrīd sūtīti daudz nozīmīgākos dzīves brīžos – izziņojot precības vai kā ielūgumi uz apaļām jubilejām, savukārt vārda dienās ierasti sūtīti pieticīgāki sveicieni.
Apsveikuma teksts:
Vēl mēs dziedam: rādi tu,
Roze, ziedu šķīsto.
Dziesma gaida atbalsi –
Dod sirdij sirdi īsto.
Daudz laimes vārda dienā
Annai Grosfeld
26. julijā 1928.g.
Vēlē: Lisa Fricis
Iemesls šādam apsveikumam izprotams atšifrējot sūtītājus. Ar roku parakstījusies Lisa ir Lizete Grosfeld, bet Fricis ir viņas saderinātais Fricis Ledainis. Pirms 100 gadiem, pagājušā gadsimta 20. gados Fricis Ledainis bija aktīvs sabiedriskais darbinieks, bet 1928. gadā viņš atvēra pirmo Dobeles tipogrāfiju. Redzams, ka prieks par tipogrāfiju tās īpašniekam licis izgatavot skaistus speciālus apsveikumus arī topošās sievas radiem. Līdzīgus apsveikumus Fricis drukājis arī topošajai sievai vēl “cerēšanās” laikā. Šķiet, tas atstājis iespaidu, jo 1929. gada 26. janvārī Dobeles baznīcā Fricis ar Lizeti apprecējušies.
Jūnija mēneša priekšmets: Krišjāņa Barona vēstule Augustam Bīlenšteinam
Mēnesī, kad tuvojas latviešu nozīmīgākie svētki Jāņi un visapkārt pastiprināti dzirdamas tautas dziemas, par mēneša krājuma priekšmetu esam izvēlējušies Dainu tēva Krišjāna Barona rakstītu vēstuli Dobeles mācītājam Augustam Bīlenšteinam.
Kaut arī Bīlenšteins piederēja vācbaltiešiem, kuru attiecības ar jaunlatviešiem bija dažbrīd stipri saspringtas, vēstule atklāj Barona un Bīlenšteina savstarpēji cieņpilnās attiecības. Vācu valodā rakstītā vēstule nosūtīta 1894. gadā, kad iznāca pirmās Barona “Latvju dainu” burtnīcas. Kopā ar vēstuli Barons Bīlenšteinam nosūta svaigi izdoto “Latvju dainu” 2. burtnīcu, tekstā sūtītājs pateicas par ielūgumu uz Latviešu literārās biedrības ikgadējo kopsapulci un nedaudz pievēršas nākamo sējumu sastādīšanas grūtībām, ko paspilgtinājušas veselības problēmas.
Vēstules parakstā minētā tā brīža dzīvesvietas adrese – Suvorova iela – 1923. gadā tika pārdēvēta par Krišjāņa Barona ielu.
Vēstules tulkojums:
Godātais mācītāja kungs.
Jūsu laipnā vēstule un labvēlīgais pārskats par Dainu 1. burtnīcu no tik kompetentas personas puses ir sagādājusi man patiesu prieku, par ko es Jums sirsnīgi pateicos.
Tomēr darbu pabeigšana aizņems ilgāku laiku, jo papildus ļoti lielajam materiālu apjomamam, kas jau ir manās rokās, es joprojām saņemu daudzus un bagātīgus dziesmu ierakstus no visām pusēm, kurus pārsijāt, kārtot un kategorizēt. Turklāt visu šo vasaru man strādāt liedza smaga reimatiskā slimība, un pašlaik esmu tikai daļēji atveseļojies, tāpēc 3. burtnīca, kuras drukāšana jau bija sākusies jūnijā, parādīsies tikai šomēnes. Tomēr ceru, ka ar Dieva palīdzību, šogad nodošu sabiedrībai arī 4. burtnīcu.
Jūsu ielūgumu uz Latviešu literārās biedrības ikgadējo kopsapulci es labprāt izmantotu, ja vien mana veselība to atļaus.
Dainu ievada kā patstāvīga raksta publicēšanai vācu valodā, iespējams nepieciešama pārstrādāšana, man tagad diez vai būs laika to darīt.
Nosūtu Jums Dainu 2. burtnīcu krusteniskajā iesējumā un lūdzu tam Jūsu laipnu uzmanību turpmāk.
Ar cieņu
Jūsu padevīgais
Kr. Barons.
Rīga, 94. gada 1. novembris.
Suvorova iela No 5.
Mēneša priekšmeta stāstu sagatavoja
DNM vēsturniece Undīne Krūze
Februāra mēneša priekšmets: mīlestības vēstule
2024. gadā mēneša priekšmeta godā ceļam kādu spilgtu vēstuli no Dobeles novada muzeja krājuma. Par februāra mēneša priekšmetu esam izvēlējušies mīlestības vēstuli. Šodien, Visu mīlētāju dienā, ieskatīsimies kādā pirms 97 gadiem rakstītā mīlestības vēstulē, ko savai iecerētajai Lilijai raksta Dobelē dzimušais Augusts Siliņš.
Vēstules teksts, saglabātas autora teksta īpatnības:
Lilija!
Notiek kaut kas vēl nebijis, it kā būtu ko zaudējis, ilgu pilns, neziņā, nospiests jeb vārdu sakot morāliski nekārtībā.
Minētās vājības, nespēku jūtu no tās dienas kad Tu aizbrauci. Cik patīkami bij’ tie mirkļi, kad ar Tevi satikos, bet piepēži atkal viens, ne ta ka agrāk, nopietns, mierigs, bet ilgu mīlas sapņu valstībā
Lilija! Tu tas zieds, kas nesis manā sirdī pirmās mīlas sāpes. Lilija! Šīs mēmās rindiņas bez šaubām tāļak par Tevi neceļos, kuras klusi Tavas ausīs čuks „Tevi mīlu!“ Kad baudīšu to prieku Tevi atkal redzēt
Mana vēlēšanās zināt, kā Tu aizbrauci, ko dari, un ja iespējams ļoti lūdzu atsūti man savu ģīmetni. Domajams ka manu lūgumu neatraidisi
Daudz šoreiz rakstit nespēju
Ar sveicieniem
Augusts
3 VII 1927.
Mana adrese Rīgā Artilērijas ielā Nº52 dz 7. A. Siliņš.
Šīs rindiņas rakstījis 1906. gadā Dobelē dzimušais koktēlnieks Žanis Augusts Siliņš. I pasaules kara laikā ģimene pārcēlusies uz Rīgu, kur koktēlnieka amatu Augusts mācījies pie tēlnieka Artura Bērnieka. Pa vakariem apmeklējis Rīgas pilsētas tautas augstkolas zīmēšanas studiju, ko vadīja Kārlis Miesnieks.
1927. gadā iestājies Latvijas Mākslas akadēmijā, ar ceturto gadu diemžēl studijas pametis materiālo apstākļu dēļ.
Strādājis tā laika labākajās mēbeļu rūpnīcās: par koktēlnieku E. Miškinska mēbeļu fabrikā (1929-1939), vēlāk bijis koktēlnieks Latvijas daiļamatnieku kooperatīvā sabiedrībā (1940-1944), tad kombinātā “Māklsa” (no 1944. gada).
Siliņš darinājis dažādu dekoratīvi lietišķās mākslas priekšmetus, veidojis interjeru LLA reprezentācijas zālei Jelgavas pilī, darinājis mēbeles Rīgas pils reprezentācijas zālei.
Augusta jūtas nav palikušas bez atbildes, pec ilgāka “cerēšanās” laika Lilija izgāja pie Augusta par sievu 1938. gada 31. decembrī. Dobeles novada muzejs glabā kādu īpašu mēbeļu komplektu – Augusta Siliņa rokoko stilā gatavoto guļamistabas mēbeļu komplektu, ko koktēlnieks izgatavojis kā dāvanu topošajai sievai kāzu dienā.
Šodien, Visu mīlētāju dienā, Dobeles novada muzejs novēl, lai katram izdodas atrast savu Augustu vai Liliju, un elektroniskas ziņas vietā savai otrajai pusītei nosūtīt kādu ar roku rakstītu, mīļu zīmīti!
Janvāris.
Hildas Vīkas vēstule Vidvudam Eglītim
2024. gada Dobeles novada muzeja kalendāru rotā pastkartes ar dažādiem novada skatiem, turpinot šo korespondences tēmu, šogad mēneša priekšmetu godā tiks izceltas muzeja krājumā rodamās vēstules. Šobrīd, kad sarakste kļuvusi gandrīz tikai digitāla un ar roku rakstītas vēstules nosūtīšana pa pastu jau ir kas ekskluzīvs un reti piekopts, aizraujoši aizceļot atpakaļ laikā, kad cilvēku attālinātas komunikācijas galvenais stūrakmens bija vēstuļu apmaiņa pa pastu. Katru mēnesi piedāvāsim iepazīties ar kādas vēsturiskas personas rakstītu vēstuli.
Janvāra mēnesī visā Latvijā tiek izrādītas jaunās daudzsēriju kinofilmas “Pansija pilī” pirmās sērijas. Kinofilmā, kas tapusi pēc Anšlava Eglīša populārā romāna motīviem, darbojas Eglīšu ģimene – Anšlavs ar brāli Vidvudu, tēvs – slavenais rakstnieks Viktors Eglītis, viņa sieva māksliniece Hilda Vīka – Eglīte un daudz citu spilgtu tēlu. Sekojot šī mēneša pastiprinātajai interesei par Eglīšu ģimeni, ielūkojāmies muzeja krājumā.
Dobeles novada muzeja krājumā ir ne tikai plaša Hildas Vīkas mākslas kolekcija, bet rodamas arī mākslinieces rakstītas vēstules. Janvāra mēneša priekšmets ir Hildas Vīkas – Eglītes rakstīta sadzīviska satura vēstule audžudēlam Vidvudam Eglītim.
Māksliniece atrodas savā Dobeles mājā, kur kopā ar māti ir novākusi rudens ražu un dod ziņu Vidvudam, ka būs jāatsūta uz Dobeli automašīnu, lai varētu uz Rīgas dzīvokli aizvest ābolus un mantas.
Vēstules teksts, kurā saglabātas oriģinālā teksta rakstības īpatnības:
Sveicināti!
Lūdzu atrakstiet man, vai Jūs varēsit dabut auto āboļu atvešanai. Āboļi iznāktu 10 maisi. Bez tam mēs vēl abas būtu ar mamu, ar nedaudz peķelēm. Būtu ļoti labi, ja Jums iznāktu auto sarunāt, jo šeit tādu ir diezgan grūti dabūt. Auto varētu braukt mums pakaļ, sākot ar 12. oktobri, jo tad es būtu gatava ar novākšanas darbiem, bez tam Rīgā jau sāktu centrāli kurināt.
Mana adrese: Dobeles rajona, “Gaismas” ciema Vorošilova kolhozā, nodot H Eglītei “Valdoņos”.
Ar Sveicieniem,
Hilda
24. sept.
Vēstules sūtīšanas gads nav zināms, ir norādīts tikai datums – 24. septembris. Taču ir skaidrs, ka šis jau ir padomju okupācijas laiks, kad mākslinieces māju - “Valdoņu” - adrese ir sekojoša: Dobeles rajona, Gaismas ciema, Vorošilova kolhozs, “Valdoņi”, bet uz aploksnes - adresāta vārda priekšā redzams “b” – nu līdzcilvēkus jāuzrunā par “biedriem”. Šis ir laiks, kad Hildas Vīkas – Eglītes vīrs Viktors Eglītis jau ir čekistu nogalināts un vasaras māksliniece kopā ar māti pavada Dobeles mājā. Ar vīra dēlu Vidvudu Hildai ir siltas attiecības – viņš ir arī vēlākais viņas mākslas darbu mantinieks.
Īsā, sadzīviskā vēstule par auto un āboliem ir ieskats Hildas Vīkas dzīves ne tik laimīgajā laikā; lai notvertu Eglīšu ģimenes priecīgākās dienas, jāizlasa “Pansija pilī” vai jānoskatās jaunā, lieliskiem aktieriem bagātā filma.
Attēlos DNM krājuma foto:
Hilda Vīka un Viktors Eglītis pastaigā
Vidvuds Eglītis pie Hildas Vīkas „Valdoņiem“ Dobelē 1950. gadā.
