“Ievads”

No 20.septembrim līdz  26.oktobrim Dobeles novada muzejā būs apskatāma Ievas Jurkas laikmetīgās keramikas izstāde “Ievads”

Izstāde Ievads tiek veidota kā retrospektīvs pārskats, kur katrs eksponāts iezīmē svarīgu pieredzi mākslinieces radošajā darbībā. Tāpat kā grāmatai ir ievads, kas ieskicē, par ko būs stāsts, autore līdzīgā veidā vēlas norādīt uz tām keramikas mākslas valodām, ko līdz šim ir atradusi kā saistošas un ar nepieciešamību turpināties.

Katrs darbs ir par laiku, pieredzi un emocijām, kas ir devuši neatsveramu vērtību realizējoties keramikas materiālā. Izstādē apskatāmie eksponāti ir veidoti dažādās tehnikās - šamota, akmensmasas un porcelānā, laika posmā no 2020.-2024.gadam.

Ieva Jurka ir ieguvusi izglītību Latvijas Mākslas akadēmijā, piedalās izstādēs gan vietējā mērogā, gan starptautiski, kā arī ņem dalību dažādos pieredzes braucienos un keramikas mākslas simpozijos. Kopš 2020.gada ir pārvākusies uz dzīvi Bērzē, kur arī strādā savā keramikas darbnīcā.

Izstādes atklāšana 20.septembrī plkst. 16.00

Dobeles novada muzejā būs apskatāma Ingūnas Postažas gleznu un grafikas darbu izstāde.

No 18. jūnija līdz 20. jūlijam Dobeles novada muzejā būs apskatāma mākslinieces Ingūnas Postažas gleznu un grafikas darbu izstāde.

Ingūnas Postažas darbos – portretos un figūrās – skaidri vērojama Francijas apkārtējās vides un īpaši Luvras ietekme. Māksliniecei piemīt smalka tonālā redze un lieliska ritma izjūta, kas viņas darbiem piešķir unikālu un atpazīstamu stilu.

           Ingūna Postaža dzimusi 1970. gadā, izglītojusies Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļā. Pašlaik māksliniece dzīvo mākslas mekā Parīzē. Personālizstādēs un grupu izstādēs viņa piedalās kopš 90. gadu sākuma. 2004. gadā izstādē Parīzē par gleznu «Intriga» apbalvota ar zelta medaļu.

PEONIJAS Dobeles novada muzejā

6., 7. un 8. jūnijā Dobeles novada muzejā būs apskatāma peoniju izstāde!

Izstādē būs redzamas ap 100 peoniju šķirnēm no Anitas Kozuliņas dārza!

Latvijā peonijas ir sena un ļoti iecienīta ziedu kultūra. Jau kopš 19. gadsimta tās atrodamas teju katrā dārzā, savukārt peoniju selekcija aizsākās līdz ar valsts neatkarības atgūšanu. Pēdējā laikā cilvēku interese par peonijām turpina pieaugt.

Zitas Vēveres gleznu izstāde "Es esmu"

No 27.aprīļa līdz 8.jūnijam Dobeles novada muzeja mazajā zālē apskatāma Zitas Vēveres gleznu izstāde "Es esmu". 

Izstādes atklāšana 27.aprīlī plkst. 13.00 

Brīžos, kad turu rokās otu un esmu līdz elkoņiem un pat – kāju pirkstu galiem notašķījusies ar eļļas krāsām, prāts, domas un vārdi pazūd. Es vienkārši esmu.” 

Zita Vēvere dzimusi 1975. gada 27. aprīlī Dobelē Maijas un Agra Ziediņu ģimenē. Kurp vien veries, uz sienām bija redzamas mammas mātes – mīļās omītes Almas Ābolas gleznas, un pat bēniņi bija pilni ar tām. Augt starp gleznām, stundām ilgi pētīt eļļas triepienus uz tām Zitai šķita dabiskāk par dabisku, un saprotams, ka tieši par mākslinieci viņa vēlējās kļūt. Tomēr omīte pierunāja iet prātīgāku ceļu. “Gleznot tu varēsi vienmēr,” viņa mudināja, “Būt tikai par mākslinieku – grūti tā. Galvenais, iegūsti kādu profesiju. Un tad – glezno!”

Zita paklausīja. Iestājās LU Filoloģijas fakultātē, ar izcilību ieguva maģistra grādu humanitārajās zinātnēs, laida pasaulē dēlu Matīsu Mārtiņu, sāka strādāt izdevniecībā par korektori, tad – literāro redaktori, pēcāk – par žurnālisti un galveno redaktori. Izdevniecībās “Žurnāls SANTA” un “Rīgas Viļņi” veidojusi vairākus žurnālus un vadījusi to kolektīvus (žurnālus “Mans Mazais Skolā”, “Deko”, “Shape”, “Privātā Dzīve”, “Stella” un “OK!”).

“Mans foršais dēls auga, mana karjera virzījās uz augšu, es ārkārtīgi daudz strādāju, bieži – bez brīvdienām, dzīve bija aizraujoša, bet es teju vai nemitīgi izjutu dziļas, pat sāpīgas ilgas un nemieru. Iekšēji ik pa laikam salūzu un piedzīvoju krīzes. Es meklēju un meklēju. Kaut kas nebija tā, kā jābūt – par spīti tam, ka ārēji mana dzīve izskatījās izdevusies. Joprojām nevarēju sev atbildēt uz jautājumu, kāda ir dzīves jēga, tomēr to atrast un aptvert esmu ilgojusies, kopš sevi atceros, – par to pirmoreiz iedomājos trīs gadu vecumā,” stāsta Zita.

2013. gadā Zita sāka apmeklēt Kaspara Zariņa mākslas studiju. “Divas stundas nedēļā, kurās pieskāros eļļas krāsām, bija kā alķīmija, kas mani lēnām, bet neizbēgami mainīja. Pēc nodarbības, izgājusi uz ielas, kādu laiku nespēju parunāt – tikai spēru soļus, smaidīju un staroju kā spuldzīte. Laimīga.”

Pēc pusotra gada Zita aizgāja no preses, atstājot žurnāla “OK!” galvenās redaktores krēslu, drīz piedzīvoja arī šķiršanos un kopā ar dēlu atgriezās dzimtajā Dobelē. Strādājusi producentu kompānijā “Brīvdienas”, tad vairāku gadu garumā darbojusies sociālajā jomā Jelgavā un Rīgā –  bijusi deinstitucionalizācijas projekta “Atver sirdi Zemgalē” komunikācijas speciāliste, direktores vietniece Jelgavas Bērnu sociālās aprūpes centrā un nodibinājumā “Fonds PLECS” sniegusi atbalstu ģimenēm, kas uzņēmušas vai grasās uzņemt bērnus no ārpusģimenes aprūpes iestādēm.

Kas notika ar gleznošanu? “Kad atgriezos Dobelē, vairs nebija iespējams izbraukāt uz Rīgu – uz gleznošanas nodarbībām, un tas manī radīja pat izmisumu. Arī darbs – jo sevišķi bērnunamā – emocionāli bija ļoti smags, man sākās veselības problēmas, un vienā brīdī skaidri sapratu – man ir jāņem rokās ota un jāglezno pašai. Bez skolotāja. Tas ir vienīgais ceļš. Tobrīd vēl neaptvēru, uz kurieni šis ceļš ved, bet sekoju impulsam un intuīcijai. Nez kāpēc tas šķita ļoti svarīgi. It kā tajā brīdī izšķirtos – mana dvēsele dzīvo vai arī padodas un lēnām sāk mirt,” atceras Zita.

Kopš 2019. gada Zita piedalījusies trīs mākslinieku grupu izstādēs Rīgā un Budapeštā (Ungārijā), uzvarējusi mākslas darbu konkursā ASV un saņēmusi vairākas starptautisku konkursu atzinības balvas; viņai notikušas piecas personālizstādes – Dobelē, Jelgavā un Ventspilī; šī ir sestā. Pati pirmā norisinājās tieši šajās, Dobeles novada muzeja, telpās. “Skaidri atceros, kā jutos,” māksliniece smaida. “Pārbijusies, uztraukta un – neizmērojami laimīga. Atminos, ka domāju – man ir izstāde, tātad es būtu saucama par mākslinieci, un, ja esmu saucama par mākslinieci, tātad beidzot – beidzot! – varu atļauties būt jocīga un pat traka! (Smejas.) Vienmēr savā ziņā esmu tāda jutusies. Tā kā apveltīta ar īpašu jutīgumu, tātad – atšķirīga un neiederīga. Lai būtu piederīga, centos, cik spēka, piepildīt citu cilvēku gaidas un būt laba, labāka un arvien labāka. Māksla ir mani no tā atbrīvojusi. Te nu es esmu. Es vienkārši esmu.

Tāda arī ir meklētā jēga. Te. Šajā parastajā ikdienas mirklī. Dziļi to izjūtot. Pieredzot sevi kā plašāku un dziļāku esamību par personību. Esot vienotai ar visu, kas pastāv un piedalās skaistajā dejā, ko sauc par dzīvi.

Šo – neizstāstāmo esamību – arī gleznoju.”

Tagad Zita Dobelē vada gleznošanas meistarklases, iedvesmo cilvēkus atrast un noticēt savam radošumam un iekšējam spēkam un ir sistēmiskā ģimenes psihoterapeite apmācībā.

“Modini, Mudini, Mierini.” Dobeles novada Evaņģēliski luteriskās baznīcas.

No 17.aprīļa Dobeles novada muzejā apskatāma Dobeles novada muzeja krājuma izstāde “Modini, mudini, mierini.” Dobeles novada Evaņģēliski luteriskās baznīcas.

Izstāde “Modini, mudini, mierini” veltīta luterāņu baznīcām Dobeles novadā. Šajā izstādē apskatītas gan funkcionējošas, gan tās baznīcas, kas nu jau ir dažādā drupu stāvoklī. Tā pat kā citur, arī Dobeles novada dievnamiem gan abās pilsētās, gan katrā pagastā nav tikai reliģiska nozīme, bieži vien tie ir katras vietas spilgtākie vēstures liecinieki. Tās ir oāzes, kas sevī glabā skaistus sakrālās mākslas paraugus, bet pašu ēku apveidi mums atgādina par arhitektu, namdaru, amatnieku prasmēm un sasniegumiem vai piedzīvotajām grūtībām.

Izstādes pamatā ir Dobeles novada muzeja krājuma materiāli un baznīcu ekspedīcijās savāktais, tā pat izmantotas fotogrāfijas no vietējo iedzīvotāju albumiem un arhīviem, Ziedoņa muzeja, Valmieras muzeja, Rundāles pils muzeja krājuma, Egila Tursa arhīva, NKMP arhīva, draudžu pārstāvju apkopotā informācija, Dobeles novada bibliotēku novadpētniecības materiāli.

Izstādes atklāšana 17.aprīlī plkst. 16.00

Maijas Bujakas gleznu izstāde “Sapņa piepildījums”

No 19.marta līdz 20 aprīlim Dobeles novada muzejā apskatāma Maijas Bujakas gleznu izstāde “Sapņa piepildījums”.

Maijas dzimtā puse ir Tukuma novada Vānes ciems. Kaut gan skolas gados padevusies zīmēšana, tomēr profesionālo izglītību Maija ieguvusi ļoti praktisku, beidzot Bulduru Dārzkopības tehnikuma daiļdārzniecības nodaļu. Bet dzīves ceļi mēdz būt dažādi un Maija 32 gadus bija Krimūnu pagasta pasta nodaļas vadītāja.

Sākt gleznot, tāds sapnis bijis jau sen. Kad mākslas pedagoģe Aija Prince nodibinājusi savu mākslas studiju “AIJA”, Maija devusies turp, lai attīstītu savu bērnības talantu. Pirmā glezna tapusi 2014.gadā. papildināt savas zināšanas bijusi iespēja arī ASV pie mākslinieces Virdžīnijas Contarellas. Gleznot, tas ir nokļūt citā pasaulē, atbrīvot savu dvēseli no ikdienas rūpēm un problēmām, tā saka māksliniece.

Apskatāmi gan dabas skati, klusā daba, gan portreti.

Izstādes atklāšana 19.martā plkst. 16.00

Uldis Zuters "20/21"

Indras Stankes gleznu izstāde

3. februāri plkst. 13.00 Dobeles novada muzeja mazajā zālē tiks atklāta Indras Stankes gleznu izstāde “Ko sirds pazīst?”.

Indra Stanke ikdienā strādā par dizaina un tehnoloģiju skolotāju Jaunmārupes pamatskolā. Augstāko izglītību ieguvusi LU Pedagoģijas fakultātē, kur mājturības un vizuālās mākslas studijas ielika pamatu ne tikai profesijai, bet arī hobijam – gleznošanai. Ar saviem darbiem ir piedalījusies mākslinieku kopīgajās izstādēs: Ikšķilē, restorānā “Brandīne”(2020); gadatirgū "Art Riga Fair"(2020); Jelgavas bibliotekā (2021); Rīgā, kafejnīcā “K.Suns” (2022), "VIA Jūrmala Outlet Village" (2023). Darbu personālizstāde - Mores Tautas namā (2023).

Autore par sevi: “Es gleznoju, to, kas man tajā brīdī patīk - dārzs, daba, ziedi, svaigs gaiss, suņi un kaķi. Un, protams, mīļie cilvēki man apkārt. Katras gleznas radīšana ir kā atpūta no ikdienas darba un reizē pētījums, kurā eksperimentēju ar krāsām. Domāju, skatos, salīdzinu un arī mācos. Ja ieraugu vai izjūtu, ko iedvesmojošu, tad ir tik viegli to uzlikt uz audekla. Gleznoju arī pēc pasūtījuma – mīluļus: suņus, kaķus, zirgus; un ir pat traktoru!”

Izstāde apskatāma līdz 9. martam.

Ieeja pasākumā bez maksas

Pasākums tiks fotografēts un materiāli tiks izmantoti publicitātes vajadzībām.

ČETRU CEĻOJUMU autores

Inese Brants ir viena no Latvijā atzītākajām porcelāna māksliniecēm, vairāku zinātnisku publikāciju autore. Viņas specializācija ir porcelāna apgleznošana, ko Inese Brants ne tikai praktizē, bet arī pēta teorētiski un māca citiem; ar to viņu pazīst Latvijas un Eiropas keramikas un porcelāna mākslas vidē. 
Inese Brants izstādēs piedalās kopš 1997. gada, regulāri rīko personālizstādes, piedalās keramikas simpozijos un starptautiskās izstādēs.
Mākslinieces darbi atrodas daudzu Latvijas un ārzemju muzeju kolekcijās.

Irina Vorkale profesionālo izglītību ieguvusi J. Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā (1961-1973), Latvijas Mākslas akadēmijas Scenogrāfijas nodaļā (1974-1979).
Izstādēs piedalās no 1972. gada.
Latvijas Mākslinieku savienības biedre no 1985. gada.
Personālizstādes bijušas Rīgā, regulāri piedalījusies grupu izstādēs Latvijā, Krievijā, Gruzijā, Spānijā, Austrālijā, ASV un citviet.
Darbi atrodas Valsts Mākslas muzeja un Latvijas Mākslinieku savienības, Latvijas Kultūras ministrijas, mākslas muzeja "Arsenāls", Latvijas Kultūras fonda un citās kolekcijās.

Alla Folka beigusi J. Rozentāla Mākslas vidusskolu (1970) un Latvijas Mākslas akadēmijas gleznotāju-pedagogu nodaļu (1976), kopš 2003.gada ir humanitāro zinātņu mākslas maģistre. 
No 1994. gada Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) biedre.
Izstādēs piedalās kopš 1988. gada. Sarīkojusi vairākas personālizstādes Rīgā.

Māra Ozola beigusi J. Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu (1983), Latvijas Mākslas akadēmijas stājglezniecības nodaļu (1990) un B. Bērziņa glezniecības meistardarbnīcu (1993).
Kopš 1997.g. Latvijas Mākslinieku savienības biedre.
Izstādēs piedalās kopš 1993.gada.
Piedalījusies plenēros Latvijā, Lietuvā, Ukrainā, Armēnijā, Vācijā.
Darbi atrodas Armēnijas Nacionālās galerijas un citās privātkolekcijās.

ČETRI CEĻOJUMI

Muzeja lielajā zālē no 12.01. - 17.02 apskatāma četru mākslinieču - Ineses Brants, Irīnas Vorkales, Allas Folkas un Māras Ozolas darbu izstāde "ČETRI CEĻOJUMI" ! 

Inese Brants

Ceļojums laikā no pagātnes tagadnē. Mēģinājums savienot pagātni ar tagadni. Pa 300 gadiem Eiropā ir saražots milzīgs porcelāna daudzums. Daudz gājis bojā, daudz izmests, bet diezgan daudz nevienam nevajadzīga porcelāna klīst pa pasauli meklējot jaunu saimnieku. Zinot, cik sarežģīti un darbietilpīgi top trauki, manī ir iemājojis porcelāna glābēja gars. Tāpēc man ļoti patīk rotaļāties ar “otro roku” porcelānu. To apgleznojot un grupējot, nevienam nevajadzīgos traukus mēģinu atgriezt dzīvē. Savos darbos izmantoju arī Rīgas Porcelāna fabrikas vecos padomju laika dekolus ar kuriem tika rotātas servīzes. No tiem veidoju šķīvjus un vāzes ar greznām vintāžas virsmām.

Irīna Vorkale

Ceļojums Latvijas vasarā. Ceļojums mūsu brīnumainajās pļavās, kuras zied, smaržo un san, pārsteidzot ar augu, formu un krāsu daudzveidību. Dabas talants un izdoma ir bezgalīga un nepārspējama. Izstādes darbi ir mans atmiņu albums par Latvijas vasaras laika sajūtām. Mana milzīgā sajūsma par dabas krāšņumu, tās formu, krāsu, noskaņu daudzveidību un smaržu prieku. Ar zīmuļu, otu un krāsu palīdzību esmu centusies notvert gan pavasara ziedu trauslumu, gan līgo vakara un dziesmu svētku vainagu krāsu košumu, gan rudens puķu piesātināto un rūgto smaržu krāsu.

Alla Folka

Eiropas ceļojumi. Šajā izstādē redzamie darbi ir manu tuvāku vai tālāku ceļojumu iespaidu uzmetumi. Tās ir lapas no maniem ceļojumu skiču bloknotiem. Zīmējot un gleznojot nelielas studijas no dabas, es varu daudz precīzāk uztvert un atainot skaistās ainavas un raksturīgos pilsētu skatus. Ar tušas pildspalvu un akvareļa krasām es skicēju uz papīra manas mīļās Parīzes ainas, Venēcijas vai Barselonas skatus, Sjēnas katedrāli vai Kaltenes ainavu. Šie mirkļa iespaidi ir atkarīgi no tā, kā es saskatu sezonas un diennakts laika, saules gaismas un ēnu dziļuma saspēli ar arhitektūru un dabu. Vēlāk no šīm ceļojumu piezīmēm top meti lielāka izmēra gleznām uz audekla.

Māra Ozola

Nebeidzamais ceļojums mana Dvēseles Dārzā, kur Gaisma un Dārzs spoguļojas viens otrā, radot vietu patvērumam tumšākos brīžos, kur atcerēties, ka Skaistums, Prieks un Mīlestība ir mums visapkārt – tikai jāatver savas acis un savu sirdi! Lai arī Tev jauka pastaiga manā dārzā!

Izstādes atklāšana 12.01. plkst. 16.00 

Es ticu visam, kas nemelo.
Es ticu visam, kas izstaro labestību, sirsnību un mieru.
Es ticu ziediem, pļavai un mežam.
Ziedus dāvinām mātei, kad bērns piedzimst.
Ar ziediem pavadām cilvēku mūža galā.
Es ticu, ka rītdiena būs labāka, jo tumsā dzimst gaisma. Tā ir šodienas aktualitāte.
Skaļi vārdi ir kā cīruļputenis – tas atnāk un izkūst.
Tādēļ izstādē ir ziedi, Latvijas ainava un granīta monuments.
Tas viss bez skaļiem vārdiem pauž manu ticību labajam.

Zemgaliete, dobelniece, studējusi mākslas pedagoģiju, ainavu arhitektūru un dārzkopību. Strādājusi kā māksliniece un mākslas pedagoģe Dobelē un Rīgā. Kopš 2003. gada ir brīvmāksliniece. 2014. gadā izveidojusi divas privātstudijas Dobelē un Jaunpilī, organizē vasaras plenērus un vada gleznošanas meistarklases. No 1989. gada aktīvi piedalās izstādēs Latvijas dažādās pilsētās. Lielākās personālizstādes bijušas Rīgā Pēterbaznīcā, Rīgas latviešu biedrības namā, Jūrmalā, Valmierā, Jelgavā, Saldū, Tukumā, Kandavā, Kuldīgā, Rūjienā, Dobelē un citviet Latvijā. Ārpus Latvijas bijušas personālizstādes Lietuvā, ASV, Norvēģijā. Regulāri un aktīvi darbojas dažādos projektos, sadarbībā ar uzņēmumu Dobeles sveces izveidotas Ziemassvētku un ceriņu sveces ar Aijas Princes gleznu fragmentiem, tapis arī Dobeles “Ceriņautobuss” un Dobeles Dārzkopības institūtā krūzītes ar ceriņgleznojumiem. Izdotas arī vairākas grāmatas ar Aijas Princes ilustrācijām. Gleznotājas darbi atrodas Dobeles novada muzejā, Ojāra Vācieša, Tukuma muzeja fondos un daudzās pasaules valstu privātkolekcijās – Vācijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Anglijā, ASV, Kanādā, Francijā, Spānijā, Itālijā, Somijā, Portugālē, Polijā, Armēnijā u.c.

2006. gadā iznācis Aijas Princes dzejoļu krājums “Pieskāriens” ar autores gleznu reprodukcijām.

ESĪBAS KODS

Dobeles Mākslas skolas 2023. gada absolventu noslēguma darbu izstāde.

No 21. septembra Dobeles novada muzejā apskatāma Dobeles Mākslas skolas 2023. gada absolventu noslēgumu darbu izstāde.

,,LIDOJUMS,, ir šī gada Dobeles Mākslas skolas audzēkņu noslēguma darbu vienojošā tēma. Tēmas idejas autori ir paši audzēkņi.

Noslēguma darbs tiek veikts mācību procesa noslēguma posmā –  pēdējā mācību gada pēdējā semestrī, audzēkņiem izvēloties tēmu un materiālus, mākslas tehnikas un paņēmienus.

Mēs visi vēlamies lidot, sapņos vai iztēlē.... Jaunie mākslinieki vizualizēdami savus lidojumus mākslā, atveido lidojuma netveramību. Tehniku ziņā darbi ir atšķirīgi, bet visi izstādē redzamie mākslas darbi stāsta mums audzēkņu domas par lidojumu.

Izstāde apskatāma no 21.09 - 28.10. Dobeles novada muzeja mazajā zālē.

Mākslas un dzejas diena Dobelē

✨ Mākslas skolas aktivitātes balstītas uz krāsu un vizuālo kustību kombināciju. Mūsdienu krāsa, dinamika un senatnes apvienojums katram var izdoties citādāks. Mazliet jāļaujas senatnes un Dobeles pils elpai, mazliet jānoskaņojas vēlmei to apvienot ar mūsdienām, iespējams, mazliet jāsadūšojas radīt kādu nākotnes vīziju.   Mākslas skolas aktivitātes balstītas uz krāsu un vizuālo kustību kombināciju. Mūsdienu krāsa, dinamika un senatnes apvienojums katram var izdoties citādāks. Mazliet jāļaujas senatnes un Dobeles pils elpai, mazliet jānoskaņojas vēlmei to apvienot ar mūsdienām, iespējams, mazliet jāsadūšojas radīt kādu nākotnes vīziju.

✨ Projekts "TURI MUTI / NEKLUSĒ" ir divu autoru sadarbība – Inga Bitēna radīja dzeju un ilustrācijas, savukārt Valters Levins ierakstīja autores balsi, atdzīvināja tēlus animācijā, kā arī radīja mūziku.
Projekta būtība ir atrast un izprast sevi, lai labāk saprastos ar citiem, dzīvot mierā šajā pasaulē, nezaudējot savu mentālo veselību, vēl jo vairāk – to stiprinot.
Savā dzejā Inga Bitēna reflektē ar sāpēm, humoru un emocijām, atklāti risinot iekšējos konfliktus, meklējot un atrodod līdzsvaru kaut kur pa vidu, ietērpjot visu tintes pludinātos zīmējumos. Teksts nav sacerēts, bet gan izjusts, pārdzīvots un tad pierakstīts.

Aivara Rozenbaha cianotipijas izstāde VERSIJA “C”

Dobeles Pilī norisināsies diskusija un priekšlasījumi “ZEMGALES TERITORIJAS DZELZS LAIKMETA APBEDĪŠANAS AINAVA”

Šī gada 5. jūlijā plkst. 16.00 Dobeles Pils lielajā zālē norisināsies  diskusija un priekšlasījumi par Zemgales teritorijas dzelzs laikmeta apbedīšanas ainavu. Diskusiju un priekšlasījumus organizē Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts sadarbībā ar Dobeles novada muzeju.

Dalība bez maksas.

Arheoloģijā ainava tiek pētīta kā kultūras, sociālās un vides dinamika, kas vienlaicīgi gan ietekmē cilvēka domāšanu, gan ir tā darbību rezultāts. No šādas perspektīvas raugoties, arī kapulauku ierīkošana ir cilvēka izvēles rezultāts attiecībā pret apkārtējo vidi, veidojot īpašu apbedīšanas ainavu. Ar to saistās daudz jautājumu. Kā apkārtējā vide ietekmēja kapulauku izvietojumu un attīstību? Kādu iespaidu kapulauki atstāja uz kultūrainavas attīstību? Zemgales īpatnība ir viduslaiku kapsētu ierīkošana seno kapulauku teritorijā. Kādi faktori – reliģiski, politiski vai vides – noteica šo izvēli? Par to tik diskutēts Dobeles Pilī.

Priekšlasījumi:

Elīna Guščika (LU LVI vecākā eksperte, mg. hist.) – Dzelzs laikmeta apbedīšanas ainava Zemgales teritorijā: nozīmīgākie jautājumi, pieejas un metodes izpētes vēsturē

Ildze Mīlgrāve (LU LVI eksperte, mg. hist.) – Jauns skatījums uz kultūrainavas attīstību dzelzs laikmetā: Tērvetes reģiona piemērs

Guntis Zemītis (LU LVI vadošais pētnieks, Dr. hist.) – Dzelzs laikmeta kapulauku un viduslaiku kapsētu mijiedarbība Zemgalē.

Diskusiju vada: Zemgales arheologs, vēsturnieks Andris Tomašūns.

Priekšlasījumi un diskusija par Zemgales teritorijas dzelzs laikmeta apbedīšanas ainavu notiek Latvijas Zinātnes padomes Fundamentālo un lietišķo pētījumu projekta “Apbedīšanas tradīcijas ainavā: Latvijas teritorija dzelzs laikmetā (1. – 1200. g.)” (lzp-2021/1-0163, vad. G. Zemītis) ietvaros.

PārEjas

Līdzās foto mirkļiem, kas dobelnieku dzīvēs noritējuši pirms 90 un 100 gadiem, izstādes saturā ielavās arī ievērojamu novadnieku ģimeņu svarīgo notikumu atbalsis – paziņojums par Hildas Vīkas kāzām ar Viktoru Eglīti, Kārļa Ulmaņa brāļadēla kāzu foto, bēru programma no prezidenta Kvieša ģimenes un citi.

Pārejas rituāli iezīmē lielas pārmaiņas cilvēka dzīvē. Tie veic pārveidi no viena statusa citā, indivīds tiek atdalīts no viena eksistences stāvokļa, pārkāpj kādam slieksnim un tiek iekļauts sabiedrībā ar jaunu statusu. Kāzās cilvēki pāriet no esības pašam par sevi uz laulību. Rituālos, kas saistīti ar nāvi, cilvēks pārceļas no dzīves uz aizsauli. Šie pārejas rituāli attiecas ne tikai uz tiem, kas veic pāreju, bet arī uz sabiedrību kopumā. Rituālās darbības ļauj cilvēkiem un apkārtējai sabiedrībai orientēties nozīmīgos notikumos cilvēka dzīvē, tie atzīst un ievieš pārmaiņas sabiedrībā.

Piekopti rituāli, gan reliģiski, gan kultūrā sakņoti, piedāvā mums interpretācijas ietvaru pārejai.

Kāzu un bēru rituāli eksistē visās kultūrās, tie nav tieši reliģijās bāzēti, taču tiem var būt reliģiska dimensija. Eiropas kultūrā, kas balstīta kristietībā, ilgus gadsimtus kāzu un bēru rituāli ir bijuši baznīcas pārziņā. Tiem piepulcināmi arī tādi pārejas rituāli, kas ir pilnībā reliģiskas darbības – kristības un iesvētības. Kopā šie dzīves lielie pieturpunkti 20. gs. pirmajā pusē joprojām veido cilvēka dzīves struktūru, un rada zināmu cikliskumu gan cilvēka, gan visas sabiedrības dzīvē. Starpkaru periodā baznīcai joprojām ir ievērojama loma cilvēku dzīvēs un, kaut arī, piemēram, likumīgas laulības nav obligāti slēgt tikai baznīcā, visi iniciācijas rituāli pārsvarā tomēr saistīti ar baznīcu.  

Izstādes autori: Undīne Krūze, Iveta Gudiņa

Dizaina autore: Liene Laurinoviča

Laines Kainaizes izstāde "Zemes pievilkšanas spēks"

Laine Kainaize ir dzimusi Rīgā, mākslinieku ģimenē: Laines Kainaizes tēvs – tēlnieks Kārlis Baumanis, māte – gleznotāja Biruta Baumane. 1980. gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļu un 2001. gadā ieguvusi Mākslas maģistra grādu. Izstādēs piedalās kopš 1979.gada, darbi izstādīti Latvijā, Lietuvā, Gruzijā, Uzbekistānā, Krievijā, Somijā, Vācijā, Francijā, Anglijā, Indijā, ASV un Ukrainā.

Izstāde “Zemes pievilkšanas spēks” ir māklinieces otrā personālizstāde šogad. Izstādes kopnoskaņa ir dzīvi apliecinoša, gleznieciski krāsaina un intensīva, spēka un prieka pilna.

Par izstādi Laine Kainaize saka: “Zemgalei ir cita elpa. No mātes puses mani vecvecāki ir dzimuši, strādājuši un gandrīz visu mūžu pavadījuši Zemgalē. Arī es savas bērnības vasaras laimīgi baudīju viņu lauku mājās "Aizvējos" Tērvetē. Pēc daudziem gadiem glezniecības plenēri mani aizveda uz ''Zīlēniem'' (gleznotāja Ģederta Eliasa un viņa dzimtas mājvieta) un tās apkārtni, citu vasaru – uz Dobeli, kā arī uz Sviteni un Rundāli. Tā arī šī izstāde sākas – ar divu vasaras plenēru darbiem tieši uzturoties Dobelē. Vēlāk darbnīcā šī tēma tika turpināta un radās Jelgavas, Auces un Dobeles gleznu kompozīcijas. Tālāko ekspozīcijas daļu veido darbi ar izteiktu Latvijas zemes pievilkšanas spēku. Tās ir gleznas, kas liecina par to spēku, kas mani tur šeit un dod dvēseles piepildījumu, stabilitāti un mājas izjūtu. Un ko gan var vairāk mīlēt par savu dzimteni?”

Izstāde apskatāma Dobeles novada muzeja mazajā zālē.

Foto iztāde !

No 24.aprīļa līdz 6.maijam Dobeles novada muzeja izstāžu zālē tiks atklāta ceļojošā rudens - ziemas foto izstāde, ko organizē Dobeles novada tūrisma informācijas centrs.

2022. – 2023.gada rudens un ziemas sezonā tika izsludināts foto konkurss, iedrošinot piedalīties visus foto entuziastus!

Labākās fotogrāfijas būs apskatāmas izstādē un uzvarētāju apbalvošana notiks 28.aprīlī 16:00 Dobeles novada muzeja izstāžu zālē!