Dobele

2000. - 2018. gads

Divtūkstošo gadu sākumam raksturīgs straujš privāto uzņēmumu skaita pieaugums. Dobelē viens pēc otra atvērās jauni veikali, piedāvājot visdažādāko preču sortimentu. 2000. gada 5. maijā Muldavas ielā 16 durvis vēra lielveikals “Mārksmens”. Notikums bija raisījis lielu interesi iedzīvotāju vidū, un svinīgā atklāšanas pasākuma apmeklētāju rinda stiepusies gandrīz vai visas E. Francmaņa ielas garumā. Lielveikals raksturots kā viens no pirmajiem Dobelē, kas piedāvāja tik plašu pārtikas, saimniecības, higiēnas u.c. preču sortimentu. Tāpat pircējiem bija iespēja brīvi pārvietoties pa tirdzniecības zāli, izvēloties sev tīkamos produktus.[1] Redzam, ka mūsdienās tik ikdienišķie iepirkšanās paradumi vēl nesenā pagātnē zināmā mērā bija novitāte.

Septembrī Krasta ielā darbu uzsāka Dobeles patērētāju biedrības veikals “Lielveikals”. Tobrīd tas tika uzskatīts par lielāko veikalu Dobelē.[2] Decembrī Zaļajā ielā durvis vēra vēl viens lielizmēra pārtikas pašapkalpošanās veikals – “Senters”.[3] Vēlākos gados šajā ēkā darbojušies veikali “T-Market” un “Maxima”.

2001. gadā Baznīcas ielā atklāts lielveikals “Bumbieri”, kas jau pēc astoņiem darbības mēnešiem ieguva jaunu nosaukumu – “RIMI”. Dobeles “RIMI” tīkla veikals Zemgalē bija pirmais.[4] 2015. gadā tas pārcelts uz plašākām telpām Brīvības ielā 30, agrākās Dobeles maizes ceptuves vietā. Savukārt ēkā Baznīcas ielā darbojas lielveikals “Maxima”. 2005. gada jūnijā Muldavas ielā ar koncertu un krāšņu salūtu atklāts tirdzniecības centrs “Forums”. Gada nogalē centrā atvērta arī boulinga zāle.

Aktuāls jautājums bijis arī pilsētas labiekārtošana un ielu rekonstrukcijas. 2000. gadā veikta Zaļās ielas ietvju rekonstrukcija, ietvēs klājot bruģis ielas nosaukumam atbilstošajā zaļajā krāsā.[5] 2004. gadā labiekārtots laukums Uzvaras un Brīvības ielu krustojumā, izveidojot pulksteni – strūklaku. Savukārt 2006. gadā rekonstruēta Dobeles autoosta.

Par vienu no vērienīgākajiem projektiem šajā jomā noteikti var uzskatīt Tirgus laukuma rekonstrukciju 2011. gadā. Tirgus laukums ir daļa no valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa, līdz ar to viens no uzstādījumiem projektā bija vēsturiskā laukuma seguma atjaunošana. Interesanti, ka rekonstruētajā segumā izmantoti arī daži no oriģinālajiem 19. gadsimta bruģa akmeņiem. Diemžēl, lielākā daļa no senākā pārklājuma iznīcināta 20. gadsimta vidus pārbūves darbos.[6] Pirmā svinīgā Tirgus diena pēc laukuma rekonstrukcijas norisinājās 2011. gada 23. decembrī, taču oficiāli Tirgus laukums atklāts 2012. gada 27. maijā.

2003. gada septembrī pabeigta Romas katoļu Vissvētās Trīsvienības baznīcas celtniecība. Dievnamu varētu dēvēt par pirmo katoļu baznīcu, kas Dobelē uzcelta pēdējo piecsimt gadu laikā. Interesanti, ka tagadējās Dobeles Ev. lut. baznīcas celtniecība uzsākta 1495. gadā, vēl pirms Mārtiņa Lutera ideju izplatības. Līdz ar to arī šis Dievnams pavisam īsu savas pastāvēšanas brīdi bijis katolisks, un pat nesis Dievmātes Marijas vārdu. Reformācijas idejas 16. gadsimta pirmajā trešdaļā Livonijas teritorijā izplatījās strauji, un līdz ar to arī tobrīd vienīgais Dobeles Dievnams kļuva par luterāņu baznīcu.

2005. gada nogalē uzsākta sporta halles celtniecība Tērvetes ielā, kas ilga aptuveni gadu. Izveidotas modernas, multifunkcionālas telpas gan profesionālām sporta sacensībām, gan pilsētas skolu audzēkņu vajadzībām.

2006. gadā darbību sāka Dobeles Mākslas skola. Lai gan pašreizējais nosaukums un statuss iegūts divtūkstošo gadu pirmās desmitgades vidū, izglītības iestādes tapšanas priekšvēsture ir garāka. 1994. gadā Gardenē dibināts Lietišķās un tēlotājmākslas centrs. Dažus gadus vēlāk tas pārcelts uz Dobeli, Brīvības ielu 27, kur piešķirts Mākslinieciskās jaunrades centra nosaukums.

2007. gadā Dobeles Ev. lut. baznīcas dārzā atklāta piemiņas zīme (autors J. Kukša) Dobeles vācu draudzes mācītājam un latviešu kultūras pētniekam Augustam Bīlenšteinam (1826-1907). Piemiņas plāksne uzstādīta arī pie kādreizējās vācu mācītājmuižas Brīvības ielā. Piemiņas pasākumos piedalījās arī Bīlenšteina dzimtas pārstāvji no Vācijas un citām valstīm. Šie pasākumi uzskatāmi liecina par pārmaiņām, kas notika sabiedrības attieksmē pret vēsturi kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Padomju varas gados vācbaltiešu kopiena tika traktēta kā tautas apspiedēja un raksturota pēc iespējas negatīvi. Kritikai un aizmirstībai bija pakļauts arī A. Bīlenšteins.

2009. gadā Administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Dobeles rajons tika sadalīts Dobeles, Auces un Tērvetes novados. Dobeles pilsēta kļūst par Dobeles novada administratīvo centru. Novads izveidojās 889 kvadrātkilometru platībā, iekļaujot Annenieku, Auru, Bērzes, Bikstu, Dobeles, Jaunbērzes, Naudītes, Krimūnu, Penkules un Zebrenes pagastus. Jūnijā norisinājās novadu pašvaldību vēlēšanas. Kopš novada izveidošanas pašvaldības priekšsēdētājs ir Andrejs Spridzāns. 2010. gada aprīlī apstiprināts Dobeles novada ģerbonis, kurā attēlota sakta un simbolisks pils mūris.[7] Četrstūrveida saktas, kāda attēlota ģerbonī, lielā skaitā atrastas arī Dobelē veiktos arheoloģiskajos izrakumos.

Kopš 2010. gada rudens Baznīcas ielā 8 pilsētas kultūras nama “paspārnē” darbojas Amatu māja.

2015. gada 1. jūnijā atklāta pasažieru vilcienu kustība maršrutā Rīga-Dobele-Rīga.

2018. gads Dobelē līdz šim bijis īpaši darbīgs. Uzsākti vairāki būvniecības projekti – Dobeles pilsdrupu rekonstrukcija, remontdarbi Mūzikas skolā un pilsētas kultūras namā, jaunas dienesta viesnīcas būvniecība pilsētas skolām, jauns dabaszinātņu mācību centrs pie Dobeles 1. vidusskolas un Dobeles Valsts ģimnāzijas, nupat pabeigta sporta skolas fasādes atjaunošana. Rekonstrukcijas procesā ir arī vairākas pilsētas ielas – Uzvaras, Skolas, Upes, Spodrības, jaunveidota Katoļu iela.


Strūklakas - pulksteņa atklāšana skvērā Uzvaras un Brīvības ielas krustojumā. 2004. gads.

Dobeles Romas katoļu Vissvētās Trīsvienības baznīca. 2000. gadu sākums.

Informāciju sagatavoja:

Beāte Orlova

Dobeles Novadpētniecības muzeja vēsturniece

Foto no muzeja krājuma


[1] Rone, S. “Mārksmens” sola patīkamu iepirkšanos. Zemgale, 2000, Nr. 56. 3. lpp.

[2] Rone, S. Atvērts “Lielveikals” Krasta ielā. Zemgale, 2000, Nr. 111. 2. lpp.

[3] Rone, S. “Senters būs arī Dobelē”. Zemgale, 2000, Nr. 147. 4. lpp.

[4] Rone, S. “RIMI” Dobelē sola ilgu palikšanu. Zemgale, 2002, Nr. 61. 1. lpp.

[5] Rone, S. Ielas būs “salāpītas”, bruģis Zaļajā ielā – zaļš. Zemgale, 2000, Nr. 59. 3. lpp.

[6] Cehanoviča, I. Atpūtas vieta, ne “skrejceliņš”. Zemgale, 2011.

[7] Zemgaļu sakta novada ģerbonī. Zemgale, 2010, Nr. 47. 3. lpp.

 Tālr. +371 63721309;  +371 63700181; +371 29436379      E-pasts    muzejs@dobele.lv         Brīvības iela 7, Dobele, LV 3701

Izstāžu zāles darba laiks:
P.     SLĒGTS
O.    11.00 - 18.00
T.     11.00 - 18.00
C.     11.00 - 18.00
P.     11.00 - 18.00
S.     11.00 - 16.00
Sv.    SLĒGTS

Muzeja speciālisti pieejami darba dienās 9.00-17.00

 .