Dobeles novada muzejs turpina izpētes darbu: izskan zinātniskā konference
Ar lasījumu “Dobeles un apkārtnes latviešu iedzīvotāji 19. gs. b.– 1920: militārais faktors” konferenci ievadīja Latvijas Universitātes profesors Ēriks Jēkabsons. Savā stāstījumā profesors ne tikai iepazīstināja ar savā darbā izpētīto, bet mudināja Dobeles novada muzeju attīstīt savu pētniecības darbu 20. gs. sākuma/1. Pasaules kara perioda izpētē, kurā par procesiem Dobelē un apkārtnē ir vairāk jautājumu kā atbilžu un būtu nepieciešama sistemātiska izpēte. Profesors arī atzina, ka konferenču organizēšana ir pareizais solis lokālās vēstures izpētē. Situācijā, kad muzeja resursi nevar nodrošināt atsevišķas pētniecības nodaļas eksistenci, konferenču materiāli atklāj ko jaunu par vēl nepētītiem procesiem un vismaz daļēji var palīdzēt muzeja vēsturniekam, kas mazos muzejos nereti ir vienīgais pētniecības veicējs muzejā.
Bauskas muzeja vēstures nodaļas vadītājs Raitis Ābelnieks savā priekšlasījumā “LatvijasRepublikas teritoriālā paplašināšanās Zemgalē 1921. gadā” izklāstīja robežas nospraušanas procesus. Priekšlasījums ir īpaši interesants ne tikai visas Zemgales, bet arī Dobeles novada kontekstā – Dobeles novada garā robeža ar Lietuvu ir neiztrūkstošs novada elements, tās nospraušanas procesi tieši iespaidojuši novada iedzīvotāju dzīves.
Latvijas Universitātes doktorante Helēna Emerberga pētījumā “Dobeles pilsētas iedzīvotājusociālais portrets: 1935. gada tautas skaitīšana” sniedzot smalku dobelnieka raksturojumu, atklājazīmīgākos iedzīvotāju migrācijas, etniskā sastāva, reliģiskās piederības, profesiju un izglītības aspektus.
Kalnciema muzeja izveidotājs un vadītājs Dāvis Beitlers savā izpētes darbā daudz uzmanībasveltījis mūzikas, precīzāk - ērģeļbūves vēsturei un pētījuma “Mūziķis Jānis Bētiņš un ērģeļbūve”priekšlasījumā ne tikai iepazīstināja ar ievērojamā novadnieka devumu, bet spēja lauzt iesakņojušos neprecīzus uzskatus par Bētiņa devumu.
Latvijas Nacionālā arhīva pārstāvis Demurs Harebovs, kura pētniecisko interešu lokā ir 20. gs.pirmās puses militārā vēsture, priekšlasījumā “11. Dobeles kājnieku pulka dalība manevros un kara spēlēs 1925.-1929. gadā” iepazīstināja ar Daugavpilī izvietotā pulka darbībām. Kaut arī pulku un Dobeles pilsētu vienoja tikai nosaukums, dobelnieki ar to lepojās, Dobeles muzeja krājumā rodamas vairākas vērtīgas, ar pulku saistītas piemiņas lietas.
Otro konferences priekšlasījuma bloku atklāja Dobeles novada muzeja vēsturniece Undīne Krūze,kura, strādājot pie pilsētas vēstures izpētes, īpašu uzmanību veltījusi Dobeles rūpniecības vēsturesaspektiem un šoreiz klātesošos un tiešraides skatītājus iepazīstināja ar priekšlasījumu “No dzirnavām līdz ķīmiskajai fabrikai: Dobeles muižas saimnieciskā centra transformācija 20. gadsimtā”.
Latvijas Universitātes muzeja zooloģisko kolekciju krājuma glabātāja Madara Smeltere ‐ Molla netikai iepazīstināja ar pētījumu: “Starp putniem un bruņurupučiem: Kurzemes Provinces muzeja priekšmeti LU muzeja krājumā”, bet arī nodrošināja dažu tieši ar Dobeles pusi saistīto eksponātu apskati.
Dienas noslēgumā vārds tika dots arheologiem. Kā pirmais runātājs tika pieteikts arheologs AndrisTomašūns ar priekšlasījumu “Arheoloģiskā uzraudzība Dobelē 2023.-2024. gadā”. Andris Tomašūns jau daudzu gadu garumā ir cieši saistīts ar arheoloģijas procesiem Dobelē un konferencē interesantiem izklāstīja pēdējo gadu uzraudzības rezultātus.
Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Arheoloģijas un vēstures daļas speciālists, arheologsKaspars Markus Molls savos pētījumos pievērsies ūdensceļu izpētei un ar priekšlasījumu “Iekšzemesūdensceļi kā kultūras un maiņas sakaru artērijas Rietumzemgalē 9.-11.gs.” iepazīstināja ar tādu ūdensceļu kā Bērzes, Auces, Tērvetes u.c. nozīmi minētajā periodā.
Konferenci noslēdza arheologs Guntis Zemītis ar priekšlasījumu “Zemgaļu 5.-12. gs. līdzeniekapulauki kā kultūrainavas elements”, kurā ļāva izprast zemgaļu apbedīšanas kultūras specifiku,fokusējoties tieši uz kapulauku izvietojumu ainavā.
Konferencei tika nodrošināta tiešraide, kas ļāva priekšlasījumus noklausīties lielākam interesantulokam, tās videoieraksts pieejams Dobeles novada muzeja Youtube kanālā - muzeja komanda aicina ikvienu noklausīties konferenci katram pašam sev ērtā laikā.
Daļa konferencē izskanējušo materiālu pārtaps rakstu formātā un tiks nākamajā gadā sagatavoti kā Dobeles novada muzeju rakstu trešais laidiens.
Dobeles novada muzeja vēsturniece
Undīne Krūze
Lai apskatītu foto galeriju
Spied šeit
Lai noskatītos konferences video ierakstu