Apliecinājums par reabilitāciju

14. jūnijā aprit 80 gadu kopš vienas no traģiskākajām dienām 20. gadsimta Latvijas vēsturē. Bija pagājis gads kopš Latvijas okupācijas un valstiskās suverenitātes zaudēšanas, kā arī nelikumīgas iekļaušanas Padomju Savienībā.  Šajā datumā pēc represīvās varas iepriekš sastādītiem sarakstiem uz lielās valsts tāliem ziemeļu un Sibīrijas apgabaliem tika aizvesti tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju un ieslodzīti soda nometnēs un cietumos. Daudzi nespēja izdzīvot necilvēcīgajos apstākļos un jau pirmajā izsūtījuma gadā gāja bojā, daudzus nošāva. Salīdzinoši nelielai daļai no represētajiem izdevās izdzīvot un atgriezties dzimtenē.  

Atgriešanās kļuva iespējama tikai 50. gadu otrajā pusē pēc Staļina nāves un personības kulta nosodīšanas. Šajā procesā svarīga loma bija PSRS Augstākās Padomes Prezidija 1955. gada 27. marta un 17. septembra dekrētiem par amnestiju, kas deva iespēju daudzus ieslodzītos atbrīvot un citiem samazināt soda termiņu. Sākās arī pakāpeniska Gulaga (Galvenā labošanas darba nometņu pārvalde) un specnometinājuma likvidācija. Taču ceļš līdz pilnīgai reabilitācijai un materiālo zaudējumu atlīdzināšanai bija tāls un grūts.   50. gadu sākumā PSRS dažādās soda vietās pavisam atradās 5,5 miljoni cilvēku.

Padomju Savienībā staļinisko deportāciju un citu noziegumu atmaskošana, nosodīšana un atzīšana par klaji nelikumīgiem, kā arī tajos cietušo pilnīga reabilitācija sākās Mihaila Gorbačova "pārbūves" laikā. Latvijā to ļoti sekmēja 80. gadu beigās aizsākusies Atmoda.   

1989. gada 8. jūnijā pieņemtajā LPSR Augstākās Padomes Prezidija dekrētā "Par četrdesmitajos un piecdesmitajos gados no Latvijas PSR teritorijas izsūtīto pilsoņu reabilitāciju" bija noteikts: "Lai likvidētu sekas, kādas radīja pilsoņu nepamatotā administratīvā izsūtīšana no Latvijas PSR teritorijas, kā arī lai nodrošinātu pilsoņu konstitucionālas tiesības un brīvības, Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidijs nolemj:  Pilsoņu administratīvo izsūtīšanu no Latvijas PSR teritorijas, kura izdarīta četrdesmitajos un piecdesmitajos gados bez tiesas orgānu lēmumiem, atzīt par nelikumīgu un nepamatotu, bet pilsoņus, kas izsūtīti,- par reabilitētiem.”

Ar šo pašu dekrētu 14. jūnijs noteikts par staļinisko represiju upuru piemiņas dienu. Dobeles Novadpētniecības muzeja krājumā ir viens šāds dokuments- izziņa par pilnīgu reabilitāciju, kas izsniegta Rasmai Lausis (dzimusi Balode 1908. gada 27. novembrī Dobeles pagasta "Ošos"), kura bijusi izsūtījumā Krasnojarskas apgabalā no 1941. gada 14.jūnijā līdz 1957. gada 5. jūnijam. Reabilitēta pašā mūža nogalē 1991. gada maijā, mirusi tā paša gada decembrī. Izsūtīts bijis arī viņas vīrs Voldemārs Lausis, kurš gājis bojā 1941. gada 4. oktobrī Vjatlagā.

Ja mēs pielīdzinātu tā laika administratīvo iedalījumu pašreizējam, tad no Dobeles, Auces un apkārtējiem pagastiem 1941. gada 14. jūnijā aizvesti vairāk kā 220 cilvēku.  

Aprakstu sagatavoja muzeja gide Inta Jansone.

Dokuments. Reabilitācijas izziņa. Rasmai Lausis, administratīvā izsūtīšana no Latvijas- atzīta par nelikumīgu,  DNM 7211

Fotogrāfija. Rasmas Lausis un vīra Voldemāra uzņēmums. 20. gs. 30. gadi, DNM 7201