Baznīcas grāmata

Baznīcas grāmatas ir sava laika iedzīvotāju (draudžu locekļu) reģistrs, kurā atzīmēti svarīgākie notikumi cilvēka dzīvē: dzimšana, laulības un miršana, turklāt informācija ir pārsteidzoši detalizēta. Piemēram, par dzimšanu: kur, kad, kas ir vecāki, viņu sociālais stāvoklis, laulībā vai ārlaulībā bērns dzimis, māju vārds. Par kristībām līdzīgi: kas ir kūmas (krustvecāki), viņu sociālais stāvoklis. Par laulībām ieraksta: kur, kad, laulājamo vārdi, vecums, atraitnis vai atraitne, vai ir bērni. Ziņās par miršanu: vieta, kad, arī pulksteņlaiks, ja zināms, vecums, vai bijusi slimība, kur un cikos apglabāts.

Šajās grāmatās ir iekļauti arī iesvētāmo jauniešu saraksti, uzsauktie pāri (laulību pieteikumi), kuri baznīcēni un kad gājuši pie dievgalda. Mēdz būt arī ieraksti par svarīgiem notikumiem baznīcā un draudzē: kad veikti remonti, pārbūves, saņemti dāvinājumi, vai arī notikuša kādas lielas nelaimes.

Interesanta ir pašu baznīcas grāmatu rašanās vēsture, jo tās ir salīdzinoši jaunāku laiku ievedums, nekā pašas baznīcas. Senākās grāmatas ir no 16. gs. beigām, pārsvarā no 17.gs. sākuma. Tas tādēļ, ka iepriekš nav bijusi prasība šādus reģistrus baznīcās veikt. Vidzemē to ieviesa zviedri, tad sekoja Rīga. Ir saglabājušās ziņas, ka pilsētas rāte griezusies pie garīdzniekiem ar lūgumu sākt uzskaitīt dzimušos, laulātos un mirušos draudžu locekļus. Šis lūgums esot labprātīgi un ar izpratni pieņemts. Kurzemes- Zemgales hercogistē vairums baznīcu grāmatas ieviestas tikai 17.gs. beigās. Sākumā nebija vienotas sistēmas, kas, kā, un cik daudz ziņu jāraksta. Tādēļ senāko grāmatu reģistros atrodamas lielas atšķirības un nepilnības.

Pēc jaunā parauga un stingri noteiktas sistēmas baznīcu grāmatas sāka rakstīt no 1834. gada. Ieraksti pārsvarā vācu valodā, nedaudz latviešu, un 19. gs. beigās arī krievu valodā. Viena no prasībām ir bijusi ierakstu veikt tūlīt pēc noturētās ceremonijas vai dievgalda pasniegšanas.

Līdz 1921. gada 18. februārim baznīcu grāmatās esošajam reģistram bija juridisks spēks. Tomēr tas nebija vienots un pārskatāms, arī ne visas konfesijas to veica vienlīdz rūpīgi.

Šķirot Baznīcu no valsts, un, lai būtu skaidrība par demogrāfisko stāvokli Latvijā, toreizējais Valsts prezidents Jānis Čakste izsludināja likumu par Civilstāvokļa
aktu reģistrāciju un dzimtsarakstu nodaļu veidošanu. Baznīcas turpināja veikt šo reģistru, bet tam bija vairs tikai informatīvs raksturs.

Vairums no baznīcu grāmatām mūsdienās glabājas Latvijas Valsts arhīvā, un tās ir ļoti vērtīgs vēstures avots. Ar tām noteikti ir saskārušies visi, kas pēta savu ģimeņu un dzimtu vēsturi.

Dobeles muzeja krājumā ir viena baznīcas grāmata. Tā nodota sabiedriskajam muzejam 1979. gadā. Tā ir Dobeles evaņģēliski luteriskās baznīcas vācu draudzes grāmata, kurā ieraksti veikti no 1833. līdz 1917. gadam. Tie ir vācu valodā, bet daļa ir iztulkota latviski, tai skaitā "Derīgas ziņas par Dobeles baznīcu".

Tur varam aplūkot šīs draudzes ilggadējā mācītāja Augusta Bīlenšteina ierakstus. 

Aprakstu sagatavoja muzeja gide Inta Jansone.

Augusta Bīlenšteina ieraksts.

 .