Galdauts

Maija mēneša priekšmeta godā galdauts. Maijs bagāts ne tikai ar plaukstošiem ziediem un siltu sauli, bet arī svētkiem un svinamām dienām.  4.maijs- Latvijas neatkarības atjaunošanas diena, ko svinējām jau 31.reizi. Pēdējos gados to mēdz dēvēt arī par Baltā galdauta svētkiem, un daudzus cilvēkus tas mulsina. Ideja un ierosinājums papildināt ar šādu akcentu  nākusi no Latvijas Valsts simtgades biroja 2016.gadā. Pamatojums tam, ka ar laiku šo  notikumu mūsu valsts dzīvē par nozīmīgiem svētkiem vairs atzina tikai neliela daļa sabiedrības. Lai iedvesmotu cilvēkus svinēt 4.maiju, tika piedāvāta tradīcija ģimenēm un dažādām kopienām pulcēties pie balti klāta galda:  "Aicinām uzklāt baltu galdautu kā simbolu iespējai svinēt, kā simbolu brīvībai, kas mums katram dota. Aicinām pie galda savu ģimeni, draugus, kaimiņus. Svētku galds mūsu tradīcijās un dainās ir simbols saticībai, došanai, laimībai un kopā būšanai."  Jauno tradīciju iedzīvināt aicināti arī citviet pasaulē mītošie latvieši.

Galdauts cauri laikam

Galdauti lietoti jau antīkajās kultūrās, tie austi no lina vai kokvilnas un lietoti ne tikai sadzīviskām vajadzībām. Agrīnajās kristīgajās baznīcās dievkalpojuma laikā altāris ticis apklāts ar baltu galdautu. To redzam senās freskās un zīmējumos.  Eiropā galdautu lietošana plašāk pazīstama kopš 13. gs. Dominējošās krāsas- purpursarkana un brūnie toņi. Greznie galdauti kalpojuši arī kā telpu rotājoša tekstilija.  Arī latviešu tradicionālajā kultūrā bez galdauta neiztika. Daudzās tautasdziesmās pieminēts "Balti klāts liepas galds", īpaši svētku reizēs.  Tos auda no lina, pārsvarā trinīša vai dreļļa tehnikā, retāk vienkārtnī. Līdzīgi kā citas sadzīves tekstilijas galdautus mēdz rotāt.  Vienkāršākais rotājums bija galos iešūta "caurā vīle". 19.gs. 2.pusē arvien populārāki kļūst krāsainie izšuvumi, kam par pamatu ir tobrīd dominējošā vācu mode. Kā papildinājums varēja būt arī tamborētas vai knipelētas mežģīnes. Rokdarbu veikalos varēja iegādāties visu nepieciešamo: piemērotus audumus, diegus, adatas un citas lietas, tai skaitā gatavus paraugus un modes žurnālus.   20.gs. 20.-30. gados pilsētās un pagastos tika plaši organizēti rokdarbu kursi, arī lauksaimniecības skolu mājturības programmās rokdarbiem bija liela nozīme. Galdautu darināšanas prasmes pie mums nekad nav pārtrūkušas. Tautas lietišķas mākslas studijās, aušanas pulciņos ar prasmīgu audēju rokām joprojām top visdažādākie galdauti, un ne tikai balti.

No mūsu muzeja krājuma izcēlām 20.gs. 30.gados darinātu galdautu. Tas ir balts, rotāts ar krāsainu izšuvumu sarkanā, zaļā, dzeltenā un zilā krāsā. Ornaments atgādina stilizētu Austras koku. Latviskais ornaments un kompozīcija bija arī tā laika ievērojamu latviešu mākslinieku - Anša Cīruļa, Arvīda Dzērvīša, Jūlija Madernieka, Riharda Zariņa galvenā radošā izpausme, kas sabiedrībā tika augsti vērtēta.  Ļoti iespējams, daudzās ģimenēs vēl saglabājušies agrāko laiku darinājumi. Neskatoties uz mūsdienās populāro askētisko interjeru, galdautam, agrāk vai tagad darinātam, vieta atradīsies. Varbūt padilis un pat traipains, tas var kļūt par īpašu akcentu.

Aprakstu sagatavoja muzeja gide Inta Jansone