19. gs. otrā puse ir laiks, kad veidojās latviešu tautas pašapziņa. Dziesma bija viens no tās izpausmes veidiem. Arvien izplatītāki kļuva dziedāšanas pulciņi un biedrības, kori, radās ideja par dziesmu svētkiem. Pirmie Dziesmu svētki norisinājās Dikļos 1864. gadā. Sākotnēji vidzemnieki svētku rīkošanā bijuši aktīvāki, jo arī nākamie svētki 1868. gadā risinājās šajā novadā, Valkas pilsētā.
Pirmie Kurzemes dziesmu svētku idejas iniciatori bija novadnieks, Irlavas skolotāju semināra mūzikas skolotājs Jānis Bētiņš un skolotājs J. Šķute. Taču tolaik garīgajā un kultūras dzīvē noteicošo lomu ieņēma vācbaltieši, tāpēc, lai svētki taptu, skolotājiem bija jāsadarbojas ar Dobeles vācu draudzes mācītāju Augustu Bīlenšteinu.
Kurzemes Dziedātāju svētki Dobelē norisinājās 1870. gada 26. jūnijā. Dalībnieki no tuvākiem un tālākiem pagastiem Dobelē ieradās dienu iepriekš, lai reģistrētos, piedalītos koru kopmēģinājumos un vakarā dotos svētku gājienā. Svētku apmeklētāji ierasties turpināja jau 26. jūnija rīta agrumā. Prese apraksta nemitīgo cilvēku plūsmu uz Jelgavas ceļa, apmeklētājiem gan braucot, gan nākot ar kājām. Pilsētas nami bija rotāti ar meijām un vainagiem, visur valdīja svētku noskaņa.
Svētku pirmā daļa norisinājās Dobeles Evanģēliski luteriskajā baznīcā. Ērģeļu pavadījumā skanēja garīgā mūzika un tādu slavenu komponistu kā Volfganga Amadeja Mocarta, Ludviga van Bēthovena, Johana Sebastiana Baha radītie skaņdarbi. Koncerta klausītāju rindās bija arī vairāki prominenti viesi: Kurzemes gubernators Lilienfelds ar kundzi, Kurzemes muižnieku dzimtas fon der Rekku pārstāvis, Kurzemes ģenerālsuperintendants Lambergs un vairāki apkārtnes muižnieki un mācītāji.
Pēc tam dalībnieki devās uz Dobeles latviešu draudzes mācītāja muižu. Tur, Bērzes upes krastā, izskanēja vairākas kopkoru izpildītas dziesmas un svētku uzrunas. Viens no runātājiem bija arī Augusts Bīlenšteins, kurš īpaši uzsvēra dziesmu un dziedāšanas nozīmi cilvēku dzīvēs. Vācbaltiešu mācītāja izteikums, ka latviešu tautasdziesmas gan šādos svētkos neiederoties, dažos apmeklētājos izsauca sašutumu, taču pasākuma kopumā svinīgā un pacilātā noskaņa drīz likusi to aizmirst.
Vakarā svētki turpinājās Dobeles pilsdrupās. Vispirms kori nodziedāja vienu kopīgu dziesmu, pēc tam katrs no koriem uzstājās ar savu repertuāru.
Kopumā svētkos uzstājas 15 kori ar apmēram 400 dziedātājiem, kā arī simfoniskais orķestris 40 personu sastāvā. Simfonisko orķestri izveidoja no Kurzemes spējīgākajiem mūziķiem, kuri bija brīvprātīgi pieteikušies dalībai svētkos. Skatītāju skaits bijis mērāms tūkstošos. Kurzemes Dziedātāju svētki Dobelē bija vieni no pirmajiem koru kopdziedāšanas svētkiem Latvijas teritorijā, kas bija nozīmīgi jau plašākā mērogā, nevis tikai lokāli.
Viena ieejas biļete svētku pasākumā maksāja 15 kapeikas, īpašās sēdvietās 50 kapeikas. Pārpalikums no iekasētās naudas, kas netika iztērēta svētku organizēšanai, tika ziedots labdarībai.
Muzeja zinātniskās izpētes materiālu krātuvē glabājas programmas kopijas.
