Jau senākajos izrakumos 19. gadsimta vidū Dobeles pilsdrupās kā pirmo un visinteresantāko atradumu pētnieks Augusts Bīlenšteins aprakstīja tieši kādu krāsns podiņu. Bīlenšteina iegūtais priekšmets līdz Dobeles Novadpētniecības muzeja krājumam nav nonācis, taču muzejā glabājas plaša vēlākos gados Dobeles pilī iegūtu krāsns podiņu kolekcija.
Podiņu krāsnis vairākus gadsimtus tika plaši izmantotas ēku apsildīšanai lielākajā daļā Eiropas. Lai gan krāšņu pamatfunkcija bija praktiska, to elementi –podiņi – nereti atgādināja smalkus mākslas darbus, apliecinot amatnieku meistarību.
Krāsns podiņus rotāja visdažādākie ornamenti. Cilvēku, gan laicīgo valdnieku, gan svēto, figūras, mitoloģiski tēli, ģerboņi, stilizēti ziedi. Starp dažādu 16.-17. gadsimta valdnieku, tātad, krāsns podiņu tapšanas laikabiedru attēlojumiem īpaši interesanti šķiet antīko impēriju valdnieku attēlojumi. Šādi rotātus podiņus uzskata par daļu no kopīga “četru antīko monarhiju” cikla. Antīko monarhiju tematika bija izplatīts motīvs gan viduslaiku un vēlāku gadsimstu filozofijā, gan mākslā. Tematikas saknes meklējamas Vecās derības stāstā par Babilonijas valdnieku Nebukadnecaru, kurš redzējis sapni par trim arvien vājākām impērijām, kas sekos pēc viņa paša. Četras monarhijas jeb impērijas bija Asīrija vai Babilonija, Persija, Grieķija un Roma, tomēr dažādās interpretācijās varēja parādīties arī citas antīkās pasaules varas.
Dobeles pils krāsns podiņu atradumus, kuros redzams antīko valdnieku motīvs, pirmo reizi Kurzemes literatūras un mākslas biedrībai sniegtā pārskatā par arheoloģiskajiem izrakumiem pieminējis pētnieks Karls Bojs 1883. Atradumi datēti ar 17. gadsimtu.
Attēlos redzamie krāsns podiņi iegūti izrakumos Dobeles pilsdrupās 2008. gadā. Šie priekšmeti ļauj gūt priekšstatu par Dobeles pils interjeru laikā, kad tā atradās Kurzemes – Zemgales hercogu īpašumā. Tie atradās pie pils dienvidu aizsargmūra atklātā ēkā. Ēka sastāvējusi no divām telpām, un katra no tām apsildīta ar podiņu krāsnīm.
Uz viena no podiņiem attēlots Maķedonijas valdnieks Aleksandrs Lielais (“ALEXANDER”), viena sno lielākajām antīkās pasaules impērijām izveidotājs. Otrā redzams Asīrijas galvaspilsētas Ninīves mītiskais dibinātājs Nīns (“NINVS”). Jāatzīmē, ka visā Latvijas teritorijā no četru monarhiju cikla līdz šim atrasti rotājumi tikai ar šiem diviem valdniekiem. Antīko valdnieku ornamenti pieskaitāmi pie manierisma stila krāsns podiņu tipa.
Četru monarhiju motīva klātesamība norāda uz sabiedrību, kurai piederēja Dobeles pils iedzīvotāji. Varētu šķist, ka šī tematika ir kaut kas pavisam attālināts no Eiropas mērogā salīdzinoši mazās Dobeles pils. Kāpēc arī šeit parādās kaut kas tik “eksotisks”, no pavisam senas pagātnes un tālām zemēm nācis? Redzams, ka, lai gan ģeogrāfiski atradušies Eiropas perifērijā, arī Dobeles pils saimnieki bija daļa no tā laika Eiropas izglītotās sabiedrības, kas turēja cieņā gan antīkās pasaules, gan viduslaiku, renesanses un reformācijas laika domātāju mantojumu.
Podiņu krāsnis vairākus gadsimtus tika plaši izmantotas ēku apsildīšanai lielākajā daļā Eiropas. Lai gan krāšņu pamatfunkcija bija praktiska, to elementi –podiņi – nereti atgādināja smalkus mākslas darbus, apliecinot amatnieku meistarību.
Krāsns podiņus rotāja visdažādākie ornamenti. Cilvēku, gan laicīgo valdnieku, gan svēto, figūras, mitoloģiski tēli, ģerboņi, stilizēti ziedi. Starp dažādu 16.-17. gadsimta valdnieku, tātad, krāsns podiņu tapšanas laikabiedru attēlojumiem īpaši interesanti šķiet antīko impēriju valdnieku attēlojumi. Šādi rotātus podiņus uzskata par daļu no kopīga “četru antīko monarhiju” cikla. Antīko monarhiju tematika bija izplatīts motīvs gan viduslaiku un vēlāku gadsimstu filozofijā, gan mākslā. Tematikas saknes meklējamas Vecās derības stāstā par Babilonijas valdnieku Nebukadnecaru, kurš redzējis sapni par trim arvien vājākām impērijām, kas sekos pēc viņa paša. Četras monarhijas jeb impērijas bija Asīrija vai Babilonija, Persija, Grieķija un Roma, tomēr dažādās interpretācijās varēja parādīties arī citas antīkās pasaules varas.
Dobeles pils krāsns podiņu atradumus, kuros redzams antīko valdnieku motīvs, pirmo reizi Kurzemes literatūras un mākslas biedrībai sniegtā pārskatā par arheoloģiskajiem izrakumiem pieminējis pētnieks Karls Bojs 1883. Atradumi datēti ar 17. gadsimtu.
Attēlos redzamie krāsns podiņi iegūti izrakumos Dobeles pilsdrupās 2008. gadā. Šie priekšmeti ļauj gūt priekšstatu par Dobeles pils interjeru laikā, kad tā atradās Kurzemes – Zemgales hercogu īpašumā. Tie atradās pie pils dienvidu aizsargmūra atklātā ēkā. Ēka sastāvējusi no divām telpām, un katra no tām apsildīta ar podiņu krāsnīm.
Uz viena no podiņiem attēlots Maķedonijas valdnieks Aleksandrs Lielais (“ALEXANDER”), viena sno lielākajām antīkās pasaules impērijām izveidotājs. Otrā redzams Asīrijas galvaspilsētas Ninīves mītiskais dibinātājs Nīns (“NINVS”). Jāatzīmē, ka visā Latvijas teritorijā no četru monarhiju cikla līdz šim atrasti rotājumi tikai ar šiem diviem valdniekiem. Antīko valdnieku ornamenti pieskaitāmi pie manierisma stila krāsns podiņu tipa.
Četru monarhiju motīva klātesamība norāda uz sabiedrību, kurai piederēja Dobeles pils iedzīvotāji. Varētu šķist, ka šī tematika ir kaut kas pavisam attālināts no Eiropas mērogā salīdzinoši mazās Dobeles pils. Kāpēc arī šeit parādās kaut kas tik “eksotisks”, no pavisam senas pagātnes un tālām zemēm nācis? Redzams, ka, lai gan ģeogrāfiski atradušies Eiropas perifērijā, arī Dobeles pils saimnieki bija daļa no tā laika Eiropas izglītotās sabiedrības, kas turēja cieņā gan antīkās pasaules, gan viduslaiku, renesanses un reformācijas laika domātāju mantojumu.
