Ceļojumu lāde

Cilvēki ceļojuši visos laikos, arī pirms simtiem un tūkstošiem gadu. Tieksme izzināt, ieraudzīt, izbaudīt līdz šim nezināmo ir cilvēka dabā. Atšķirība ir tikai veidā, kā tas notika kādreiz un kā notiek tagad. Ceļojuma mērķis, ilgums un prasības pēc komforta nosaka līdzņemamo mantu klāstu un daudzumu. Dobeles muzeja krājumā ir ceļojumu lāde, datēta ar 19. gs. beigām, darināta no koka, apvilkta ar dermantīnu, stiprināta ar metāla apkalumiem, bijusi aizslēdzama. Iespējams, piederējusi kādiem no Stēgules muižas (atrodas starp Tērveti un Augstkalni) īpašniekiem. Šādās un līdzīgas lādēs iepakoja līdzņemamās mantas.  

Jāpiemin mūsu izcilais novadnieks Augusts Bīlenšteins, kurš bijis aizrautīgs ceļotājs gan jaunībā, gan būdams jau kuplas ģimenes tēvs. Lūk dažas A. Bīlenšteina atziņas:   

  • "Ceļojums sniedz vislielāko baudu, ja varam to veikt kopā ar savējiem, ar līdzīgi noskaņotām dvēselēm."   
  • "Lieks mantu balasts padara ceļotāju par drošku kučieru un ķelneru kalpu. Vieglums un brīvība ir laimīga ceļojuma pirmie noteikumi, un tikai tā ir iespējams veikt maršrutus kājām un uzņemt dziļi dvēselē apkārtējās pasaules skaistumu."   

Liekot uzsvaru uz ceļošanu kājām, kad "visa manta mugurā, bagātība vēderā", jāpiemin izcils 19. gs. beigu pasaules apceļotājs, baltvācietis no Rīgas, Konstantīns fon Rengartens. Starpcitu, īsu brīdi ciemojies Dobelē.    "Uz 20.gadsimta sliekšņa, kad zinātnē atklājums seko atklājumam, bet pārvietošanās ātrums un ērtības ir sasniegušas savu kulminācijas punktu, ja kaut ko vēlaties izpētīt, tad jāskatās ne caur vagona vai ērtas ekipāžas logu, bet ejot soli pa solim."    

No A.Bīlenšteina atmiņām: "1898.gada septembrī mūsu apvidū sāka izplatīties ziņa, ka K.fon Rengartens, kura apraksti laikrakstos par paša ceļojumiem kājām pa Āziju, Ameriku un Eiropu jau kopš diviem gadiem bija modinājuši viņa Baltijas novadnieku interesi, esot nupat uzradies Liepājā un pa ceļam uz dzimto Rīgu iegriezīšoties arī Dobelē. [..] Priekšgalā elastīgā gaitā soļoja mazais ceļotājs brūnā vilnas apģērbā, ar mazu mugursomu plecos, bet aiz viņa mūsu dobelnieki, kas pavadīja viņu līdz pat mūsu durvīm, lai vēl dzirdētu kādu brīnumstāstu par tālo pasauli no šī interesantā stāstītāja mutes. [..] Arī kājas izturējušas slodzi, jo, pārceļoties no zemes uz zemi, viņš vienmēr nēsājis tādus apavus, kādus nēsā vietējie iedzīvotāji. Neskatoties uz visām ceļa grūtībām, viņš fiziski jutās labi un bija lieliskā garastāvoklī."

Aprakstu sagatavoja muzeja gide Inta Jansone

Ceļojuma lāde

 .