SAKTAS DOBELES APKĀRTNES ARHEOLOĢISKAJĀ MATERIĀLĀ

Gatavojoties Muzeju naktij, kurā 2019. gadā pievēršamies Dobeles pils un tuvākās apkārtnes vēsturei, par muzeja mēneša priekšmetu izraudzītas rotas, kas liecina par Dobeles teritorijas iedzīvotāju materiālo kultūru Livonijas un Kurzemes – Zemgales hercogistes periodos.

Stūrsaktas (attēlā apakšējā rindā pa labi) forma dobelniekiem būs labi pazīstama – līdzīga sakta rotā Dobeles novada ģerboni. Liels daudzums šāda veida rotu atrastas arheoloģisko izrakumu laikā Dobeles viduslaiku kapsētā iepretim pilij. Apbedījuma vieta izmantota no 14. gadsimta vidus līdz 17. gadsimtam. Lai gan šāds datējums atbilst Dobeles pils apdzīvotības laikam, jāņem vērā, ka kapsētā apbedīti vietējie tuvākās apkārtnes iedzīvotāji.

Bronzas riņķa sakta attēla labajā pusē atrasta Dobeles Ev. lut. baznīcas dārzā. Arheologs Mārtiņš Ruša pēc analogiem atradumiem citviet Latvijas un Igaunijas teritorijā to attiecinājis uz 16.-17. gadsimtu.

Balstoties uz arheoloģiskajos izrakumos iegūto Livonijas un Kurzemes – Zemgales perioda materiālu, pētnieki secinājuši, ka pakāpeniski izzūd vietējas iezīmes rotu formā un ornamentācijā, rotu izgatavošanu no vietējiem pārņēma specializēti amatnieki. Citās Latvijas un Igaunijas teritorijās atrodamās paralēles rotu izgatavošanā liecina, ka Dobeles materiāls iekļāvās kopējā Livonijas kultūrā.