SENĀKĀ ZINĀMĀ DOBELES PLĀNA (1838) KOPIJA

1838. gadā veidotais “Charte von dem Flecken Doblen” ir senākais zināmais Dobeles pilsētas plāns. Dobeles Novadpētniecības muzeja krājumā atrodas kopija, kas izgatavota 1927. gadā. To muzejam savulaik dāvinājis novadpētnieks Voldemārs Ziemelis (1902-1981).

 

Plāns atklāj, kā pilsēta izskatījusies 19. gadsimta pirmajā pusē. Tobrīd Dobelē bijušas sešas galvenās ielas - mūsdienu Brīvības, Viestura, Baznīcas, Uzvaras, Zaļā un Skolas iela. Plānā gan ielu nosaukumi nav doti.

 

Plānā atzīmēti gruntsgabali, un atšifrējums labajā pusē atklāj to īpašniekus. Redzams, ka lielāko daļu pilsētas teritorijas Bērzes labajā krastā aizņēma Dobeles muižas zemes - tagadējā rūpnīcas “Spodrība”, Dobeles Valsts ģimnāzijas, Dobeles 1. vidusskolas un stadiona teritorija.

 

Dobeles teritorija bija apdzīvota jau pirms vairāk kā tūkstoš gadiem. Tolaik iedzīvotāju apmetnes veidojās tikai Bērzes upes labajā krastā ap Dobeles pilskalnu. Apmesties otrā Bērzes krastā Dobeles teritorijas iedzīvotāji sāka viduslaikos. 1444. gadā Dobele pirmo reizi Livonijas ordeņa dokumentos minēta kā miests. Uz iedzīvotāju pieaugumu un apdzīvotās teritorijas paplašināšanos norāda nepieciešamība 15. gadsimta beigās būvēt baznīcu vietējiem iedzīvotājiem Bērzes kreisajā krastā. Līdz ar baznīcu veidojās arī Tirgus laukums, un iedzīvotāju mājvietas izvietojās ap šo jauno pilsētas centru.

 

1838. gada plānā redzams, ka pilsētas teritorija jau bija krietni paplašinājusies, tomēr vēl nebija sasniegusi mūsdienu Dobeles robežas. 19. gadsimta otrajā pusē pilsētā bijis ap 110 ēku. Pilsētas teritorija ievērojami paplašinājās nākamajā gadsimtā. 1927. gadā Saeima pieņēma jaunu likumu par Dobeles pilsētas administratīvajām robežām, un iedzīvotājiem tika piešķirti 360 zemes gabali apbūvei. 20. gs. 30. gadu laikraksti vēsta, ka šajā laikā celtie nami “stiepās ārā no pilsētas pāris kilometrus”.