DOBELES PILSĒTAS ĢIMNĀZIJAS NOTEIKUMU BURTNĪCA

Septembra pirmās dienas vienmēr saistās ar skolas gaitu uzsākšanu. Gan tiem, kas sper pirmos soļus uz skolu, gan tiem, kas mācību iestādē atgriežas atkārtoti, gan tiem, kas skolas solu sen jau atstājuši. Tāpēc arī Dobeles Novadpētniecības muzeja izvēlētais priekšmets šim mēnesim saistīts ar skolas tēmu. Piedāvājam ielūkoties Dobeles pilsētas ģimnāzijas, tagadējās Dobeles Valsts ģimnāzijas, ikdienā pirms vairāk kā septiņdesmit gadiem.

Viens no skolēna dokumentiem bija noteikumu un ziņojumu burtnīca. Attēlos redzamais eksemplārs datēts ar 1940.-1941. mācību gadu. Tajā tika ierakstīti paziņojumi, par kuriem bija nepieciešams informēt skolēna vecākus. Līdz ar to šī dokumenta funkcijas varētu uzskatīt par līdzīgām skolēnu dienasgrāmatām, kas tiek izmantotas mūsdienās.

Noteikumu un ziņojumu burtnīcā vairākas lappuses veltītas iekšējo kārtības noteikumu un vēlamo skolēnu uzvedības normu uzskaitījumam. Jāsecina, ka skola lielākā mērā noteica arī skolēna dzīvi ārpus tās nekā tas ir mūsdienās. Sarakstā atrodami noteikumi par to, kā pilsētas ģimnāzijas audzēknim jāuzvedas mājās un publiskās vietās. Skolēnam vienmēr bija jābūt precīzam, ierodoties skolā laikus, gan savas, gan kopīgās mantas un skolas inventārs jāuztur kārtībā, atrodoties sabiedriskās vietās jāievēro pieklājība, ar cieņu jāizturas pret līdzcilvēkiem, it īpaši sirmgalvjiem, maziem bērniem un māmiņām.

Skolēniem bija aizliegts apmeklēt viesnīcas, restorānus un citas iestādes, kurās iespējama alkohola tirdzniecība. Dažādus sarīkojumus, kino seansus un teātra izrādes ārpus skolas arī bija noteikts apmeklēt tikai ar skolas direktora atļauju.

Skolas pēdējais noteikums bija šāds: “Nekad neaizmirstiet, ka katrs pats ir savas dzīves veidotājs un laimes kalējs”.

Dobeles valsts ģimnāzijas pirmssākumi meklējami 20. gs. 20. gados. Ideja par skolas izveidošanu tika ilgstoši apspriesta pilsētas pašvaldībā. Viens no tās iniciatoriem bija pilsētas ārsts Edgars Francmanis. Darbu skola uzsāka 1922. gadā agrākajās Dobeles muižas telpās.  Gadu vēlāk skola tika pārcelta uz ēku Skolas ielā 2. 20. gs. 30. gadu beigās aizsākās jaunas skolas ēkas būvniecība Dzirnavu ielā 2. Tobrīd valdīja uzskats, ka jaunceltne būs visstaltākā un ievērojamākā ēka pilsētā. 1943. gadā, Otrā Pasaules kara laikā, vācu armija skolā ierīkoja medikamentu glabātuvi armijas vajadzībām. Kara beigās, vācu karaspēkam atkāpjoties, jaunuzceltais skolas nams tika nodedzināts. Mācību darbs norisinājās vairākās telpās dažādās pilsētas ēkās. Skolas ēka Dzirnavu ielā atjaunota 1952. gadā.