Grāmata par Dobeles Atbrīvošanas pieminekli
Dobeles Pilī 2. martā plkst. 13.00 tiks atklāta Dobeles novada muzeja veidotā grāmata “Dobeles Atbrīvošanas piemineklis. Hronika. Stāsti”.
Grāmata veidota kā hronika, kuru papildina atmiņu stāsti par notikumiem, kas saistīti ar pieminekļa atjaunošanu. Tajā dots ieskats Dobeles Atbrīvošanas pieminekļa celšanas un vēlāk atjaunošanas vēsturiskajos notikumos, kā arī dokumentos, protokolos, lēmumos un fotogrāfijās, kas glabājas Dobeles novada muzeja krājumā. Grāmatā iekļauti citāti, svētku uzrunu teksti no dokumentiem un preses izdevumiem, kas ļauj dzīvot līdzi visiem notikumiem gandrīz gadsimta garumā. Idejas pamatā 1996. gadā muzeja izdotā brošūra “Dobeles Atbrīvošanas piemineklis”.
Grāmatā iekļauti Māras Zemdegas, Rutas Čaupovas, Ilzes Radziņas, Ivetas Gudiņas, Libērija Peļņas, Andreja Baļčūna, Pētera Korsaka, Jura Dobeļa, Anitas Banziņas, Aivara Riekstiņa-Orehova, Ingmāras Elfertes un Andra Elksnīša atmiņu stāsti par laiku, kad piemineklis tika atjaunots.
Mākslas zinātniece Ingrīda Burāne grāmatas ievadā lasītājam raksta: “Jūs esat atvēris vērtīgu grāmatu – materiālu kopojumu vēstures faktu un notikumu lasījumu pamatīgumā, attēlu vispusīgumā, kas hronoloģiski ļauj izsekot ne tikai viena no uzrunājošāko Brīvības cīņām iecerēto, veidoto, kalto pieminekļu vēsturei, bet sniedz arī liecības līdz šim nezināmām atklāsmēm par Dobeles un visas Latvijas likteņiem. Šādi vākojumi (veltījumi vienam tēlniecības darbam un tā tapšanai, nīcināšanai, atjaunošanai) Latvijas kultūrvēsturē ir retums. (..) Uzziņas materiāls var būt ne tikai rosinošs, ieceres pamudinošs novada speciālistiem, kultūras interesentiem, ikvienam Latvijas cilvēkam dzimtenē un ārvalstīs, bet tas var arī nostiprināt pārdomas, dažus jauninājumus par katru detaļu samezglotajā un aizvien no jauna atklājamajā Latvijas vēsturē. Laika upe noskalo sārņus, maldīgus pieņēmumus un dzidrina katru no mums vismaz trīs šķautnēs – personība, darbs, vērtības. Nedalāmā trīsvienība visos laiku lokos.”
Piemineklis veltīts visiem I Pasaules kara un Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem. No pirmās idejas par Dobeles Atbrīvošanas pieminekļa celšanu 1924. gadā līdz tā atklāšanai 1940. gadā pagāja 16 gadi. Mainoties varai, 1950. gadā uzspridzināts. Pieminekļa atjaunošanai bija nepieciešami 8 gadi. Tie bija spraigu notikumu un pretrunu pilni. Ar iedzīvotāju ziedojumiem tapa piemineklis, un ar ziedojumiem tas tika atjaunots, pateicoties dobelnieku drosmei, ticībai, neatlaidībai un vienotībai. Atjaunotais piemineklis svinīgi atklāts 1996. gadā. Dobeles Atbrīvošanas piemineklis ir kļuvis par Dobeles pilsētas simbolu, pie kura dobelnieki un viesi pulcējas gan savos, gan Latvijas vēsturei nozīmīgos svētkos un atceres brīžos.
Grāmatas teksta salikums: Iveta Gudiņa, Baiba Golubeva, redaktore un korektore: Agute Klints, dizains, makets: Marta Smilga, vāka dizains: Ūna Laukmane, projekta vadītāja: Baiba Golubeva, iespiests: SIA “Jelgavas tipogrāfija”.
Izdevumu no 2. marta varēs iegadāties Dobeles novada muzeja un Dobeles Pils kasē. Martā grāmata nonāks arī Dobeles novada bibliotēkās un skolās.
Grāmata tapusi pateicoties Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstam- Zemgales plānošanas reģiona izsludinātās un administrētās “Zemgales vēsturiskās zemes kultūras programmas 2023” projektu konkursam, kā arī Dobeles novada pašvaldības finansējumam. Projektu realizēja Dobeles vēstures biedrība sadarbībā ar Dobeles novada muzeju.