Meralda Hildegarde Kodoliņa (1915–2004) dzimusi 20. aprīlī Rīgā. Interese par mākslu viņai radās jau bērnībā, kad ar aizrautību darbojās ar tēva zīmuļiem un krāsām. 1937. gadā viņa kļuva par Romana Sutas mākslas studijas audzēkni, kur apguva glezniecības un zīmēšanas pamatlikumus. Studijas gan tika pārtrauktas, un turpmāk glezniecību viņa apguva pašmācības ceļā. Kopš 20. gadsimta 60. gadiem viņas dzīve bija cieši saistīta ar Dobeli.

Meraldu Kodoliņu var raksturot kā daudzpusīgu un aizrautīgu mākslinieci. Viņas radošās darbības pirmsākumi bija akvareļglezniecībā, taču Dobelē viņa sāka nodarboties arī ar eļļas glezniecību un tēlniecību. Rīgā viņa apmeklēja Līzes Dzeguzes tēlniecības studiju. Gleznoja ainavas, ziedus, klusās dabas un portretus. Darbojās arī tekstilmākslā – apguva aušanas tehniku stellēs, radot gobelēnus. Vēlāk, izmantojot dažādu krāsu dzīparus un audumus, darināja krāšņas segas, spilvenus un rotaļlietas. Turklāt viņa rakstīja stāstus un lugas, kurās atainoja dzimtas dzīves notikumus un seno laiku likteņstāstus.

Dobeles novada muzeja krājumā glabājas četri viņas darbi: viens, ko autore dāvinājusi 2001. gadā, un trīs, kurus 2015. gadā dāvinājusi viņas meita Aija Žagare.